Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
intonatīvs
intonatīvs -ais; s. -a, -ā
intonatīvi apst.
1.val. Saistīts ar intonāciju (1), tai raksturīgs.
PiemēriIntonatīvais tembrs.
2.val. Saistīts ar intonāciju (2), tai raksturīgs.
PiemēriZilbes intonatīvais skanējums.
3.mūz. Saistīts ar intonāciju (3), tai raksturīgs.
PiemēriIntonatīvi precīzs atskaņojums.
4.literat. Saistīts ar intonāciju (4), tai raksturīgs.
PiemēriDzejoļa intonatīvās īpatnības.
Avoti: 3. sējums