Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iešņāpt
iešņāpt -šņāpju, -šņāp, -šņāpj, pag. -šņāpu; sar.
1.intrans. Iegriezt [2] (1).
PiemēriUz zoda, kur bārdas nazis drusku iešņāpis, uzlīmēts mazs.. plāksterītis.
2.trans. Strauji griežot, radīt, ieveidot (kādā virsmā robu).
PiemēriIešņēpt mizā robu.
2.1.Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
PiemēriKurts atspieda elkoņus galdā.. Mīkstajā egles dēlī.. iešņāptas piecas sīkas raksta rindas.
2.2.Ātri, arī pavirši ierakstīt.
Piemēri..šoreiz zīmulis tūdaļ iešņāpa papīrā datumu un aizslīdēja pa rindiņām ātri, ātri.
Avoti: 3. sējums