iešņāpt
iešņāpt -šņāpju, -šņāp, -šņāpj, pag. -šņāpu; sar.
1.intrans. Iegriezt [2] (1).
PiemēriUz zoda, kur bārdas nazis drusku iešņāpis, uzlīmēts mazs.. plāksterītis.
- Uz zoda, kur bārdas nazis drusku iešņāpis, uzlīmēts mazs.. plāksterītis.
- Mikiņš.. atvāž aukliņā piesieto nazi un sāk griezt. Māte brīdina: «Neiešņāp atkal pirkstā!»
2.trans. Strauji griežot, radīt, ieveidot (kādā virsmā robu).
PiemēriIešņēpt mizā robu.
- Iešņēpt mizā robu.
- Iešņāpt svītras galdā.
2.1.Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
PiemēriKurts atspieda elkoņus galdā.. Mīkstajā egles dēlī.. iešņāptas piecas sīkas raksta rindas.
- Kurts atspieda elkoņus galdā.. Mīkstajā egles dēlī.. iešņāptas piecas sīkas raksta rindas.
- Sengrieķu skolās skolotājs citēja Homēru, bet bērni, uzlikuši uz ceļiem novaskotus dēlīšus, iešņāpa tajos vārdus..
2.2.Ātri, arī pavirši ierakstīt.
Piemēri..šoreiz zīmulis tūdaļ iešņāpa papīrā datumu un aizslīdēja pa rindiņām ātri, ātri.
- ..šoreiz zīmulis tūdaļ iešņāpa papīrā datumu un aizslīdēja pa rindiņām ātri, ātri.
Avoti: 3. sējums