atputēt
atputēt parasti 3. pers., -put, pag. -putēja; intrans.; reti
1.Atdalīties putekļu veidā.
PiemēriMaļot kāda daļa atput nost.
2.Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put). Atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
PiemēriLielajā vējā atputēja smiltis.
Avoti: 1. sējums