atvēzēt
atvēzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
PiemēriAtvēzēt zobenu.
- Atvēzēt zobenu.
- Atvēzēt dūri.
- Viņš atvēzēja brīvo roku, cik tālu vien iespējams, un, zobus sakodis, ietrieca kulaku Kristīnei deniņos.
- ..[Ignatam] likās, ka šo mietu kāda neredzama roka tūlīt atvēzēs un zvels pa skaustu.
Avoti: 1. sējums