duļķains
duļķains -ais; s. -a, -ā
duļķaini apst.
1.Tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums. Neskaidrs. Pretstats: dzidrs.
PiemēriDuļķaina upe.
1.1.Tāds, kas satur cietu, parasti necaurspīdīgu, daļiņu piemaisījumu (parasti par minerāliem).
PiemēriDzintars var būt gan dzidrs, gan duļķains, gan.. necaurspīdīgs.
1.2.Neskaidrs, saplūdis (par krāsu toņiem).
PiemēriDarbu [gleznu] toņi sākumā vēl ne ikreiz gluži tīri, kolorīts vietumis duļķains, bez tā dzidruma, svaiguma, krāsu piesātinātības, kas raksturo viņa vēlākos darbus.
1.3.Neskaidrs, nespodrs, blāvs (par acīm).
PiemēriGūsteknis bija gandrīz aprakts, brīvi grozījās tikai viņa sarkanmatainā galva, un.. [karavīrā] skatījās duļķainās ārprātīga cilvēka acis.
1.4.pārn. Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
PiemēriTie ir viņi... pusaudži ar vecīgajām sejām, ar duļķainiem dzīves uzskatiem, nelaimīgu ģimeņu auklējumi un vieglas dzīves tīkotāji.
Avoti: 2. sējums