pašmoceklis
pašmoceklis -ļa, v.
pašmocekle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
Piemēri..pienākums pret darbu, sabiedrību un sev tuviem cilvēkiem.. [lugas] varoni nepadara ne par askētu, ne pašmocekli.
Avoti: 6-1. sējums