pašnāvnieks
pašnāvnieks -a, v.
pašnāvniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē.
PiemēriApstāvēt pašnāvnieku neviens nenāca, tāds tas likums..
- Apstāvēt pašnāvnieku neviens nenāca, tāds tas likums..
- Pašnāvnieks.. pamestā zīmītē noteikti liecināja, ka iet nāvē labprātīgi, aiz dzīves apnikuma.
- Bet es taču nebiju pašnāvnieks, kas tīšu prātu meklē sev galu.
- sal. Atkal ugunis pretējos logos Un aiz aizkariem silueti, Un kā pašnāvnieces no kokiem Apakš riteņiem lapas metas.
1.1.Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
Piemēri..kad virs mūsu galvām risinājās dramatiskas gaisa kaujas, es.. katrā no rēcošajām mašīnām mēģināju iztēloties kamikadzi - japāņu pašnāvnieku.
- ..kad virs mūsu galvām risinājās dramatiskas gaisa kaujas, es.. katrā no rēcošajām mašīnām mēģināju iztēloties kamikadzi - japāņu pašnāvnieku.
Avoti: 6-1. sējums