Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pašmocība
pašmocība -as, s.
Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
PiemēriDrīz vien Picām sāk sviedri līt aumaļām. Adas siksnas griežas miesā.. Tāda pašmocība viņam taisni pa prātam.
  • Drīz vien Picām sāk sviedri līt aumaļām. Adas siksnas griežas miesā.. Tāda pašmocība viņam taisni pa prātam.
  • Ķirsim pašmocības kompleksi tādēļ, ka slimība izsituši no ierindas, atņemta iespēja dzīvot tā, kā viņš radis!
  • Kālab par to jādomā? Kam vajadzīga šī jutināšanas, ko groza pašmocība, ko izpērk paštirdīšana?
Avoti: 6-1. sējums