pašmērķis
pašmērķis -ķa, v.
Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu.
PiemēriBijušais kalps, tagad saņēmis zemi, bet nekur nevarēja manīt, ka sava zeme un sava māja tam būtu pašmērķis.
- Bijušais kalps, tagad saņēmis zemi, bet nekur nevarēja manīt, ka sava zeme un sava māja tam būtu pašmērķis.
- ..[dramaturgs] tēlo cilvēkus, kuri grasās pārkāpt vai jau ir pārkāpuši šauro, nemanāmo robežu, kad dabiskā tieksme pēc ērtībām un komforta pārvēršas savā pretmetā - kļūst par pašmērķi, dzīves saturu.
- Viņa kafijas vārīšanu uzskata par svētsvinīgu ceremoniju, gandrīz vai par pašmērķi.
Avoti: 6-1. sējums