pašmērķīgs
pašmērķīgs -ais; s. -a, -ā
pašmērķīgi apst.
Tāds, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vēra (kā) būtību, galveno uzdevumu.
PiemēriFolkloras elementi šodienas dzejā nav izolēti, pašmērķīgi.
- Folkloras elementi šodienas dzejā nav izolēti, pašmērķīgi.
- Filmā mūzika nedrīkst būt pašmērķīga.
- Gunārs Cilinskis nekad nav centies pēc tāda veida izteiksmes līdzekļu krāsainības, kas pašmērķīgi žilbinātu skatītājus.
Avoti: 6-1. sējums