izdzimtenis
izdzimtenis -ņa, v.
izdzimtene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.No dzimšanas psihiski, fiziski kropls cilvēks. Deģenerāts.
PiemēriViena seja drausmāka.. par otru. Kropļi un izdzimteņi, vienači un bezkāji..
2.Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām. Arī necilvēks.
PiemēriViņš aizvēra acis un sakoda zobus. Nē, ar šādiem zemcilvēkiem nav ko runāt. Ar zābaku purniem un sitieniem viņi [hitlerieši] neizdabūs pat vārdu pār lūpām... Lai šie izdzimteņi trako, lai ņirgājas un smejas.
Avoti: 3. sējums