atēnot
atēnot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.; reti
1.Būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu.
Piemēri..mēness [stari] krita uz pretējo sienu un grīdu un atēnoja ielogus.
2.Izcelt (ko) — parasti par tumšu fonu.
PiemēriStraujups pa šīm dienām bija manāmi noliesējis. Varbūt pa daļai tur bija vainīgs sejas iedegums, kas asi atēnoja izspiestos vaigu galus un acu dobumus..
Avoti: 1. sējums