atēnoties
atēnoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Neskaidri atspoguļoties. Mest ēnu.
PiemēriPriedes sarkaniem stumbriem un pinkainiem skuju cekuliem vēl neatēnojās ūdenī, saule nebij paspējusi pakāpties pāri līkumam otrā malā.
1.1.pārn. Izpausties (sejā, skatienā) — par jūtām.
PiemēriUz viņa sejas pa daļai atēnojas tas, kas iekšā rūgst. Acis šauri piemiegtas, liekas redzam to, ko dūmaka te augu dienu uzmanīgi slēpj.
1.2.pārn. Būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā).
PiemēriMākslinieki nebaidās, ka viņu varoņi kļūs skatītājiem mazāk mīļi, mazāk tuvi un saprotami, ja tēlojumā atēnosies arī šo varoņu cilvēciskās vājības.
2.parasti 3. pers. Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona). Mest ēnu (uz gaiša fona).
Piemēri..namu jumti un baznīcu kupoli atēnojas pret jūras zeltoto fonu.
Avoti: 1. sējums