Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
notārs
-a, v.
-es, dsk. ģen. -ru, s.
Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
PiemēriValsts notārs.
Avoti: