Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
notārs
notārs -a, v.
notāre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
PiemēriValsts notārs.
  • Valsts notārs.
  • Vecākais notārs.
  • Notāra tiesības.
  • ..Karlīne ātrāk nelikās mierā, kamēr nebija ataicināts notārs. ..viņa bija nolēmusi savu māju atdāvināt Maijai Cinītei.
  • Tagad, tēti, tev jābrauc uz Vitebsku. Tur vēl jāiet pie notāra, jādabū pases noraksts ar zīmogmarku, notāra parakstu un zīmogu.
Avoti: 5. sējums