sacensonis
sacensonis -ņa, v.
sacensone -es, dsk. ģen. -ņu, s.; pareti
1.Cilvēks, kas sacenšas. Arī sacensību dalībnieks.
Piemēri«Tagad jau tikai sacensības!» Pēdējo vārdu viņa izrunāja ar sevišķu uzsvaru. - «Es tikai domāju.., ko tās sacensones iesāks, kad viņām sāks stellītes maitāties un diedziņi trūkt?»
2.Sāncensis, konkurents.
Piemēri..visa pagasta uzmanīgais vērojums un sasprindzinātā ziņkāre abus sacensoņus turēja kā maiglēs - kurš no viņiem tagad lai piekāptos..
Avoti: 7-1. sējums