pelnīties
pelnīties pelnos, pelnies, pelnās, arī pelnījos, pelnījies, pelnījās, pag. pelnījos; refl.
1.Strādāt, veikt ko un iegūt samaksu, atlīdzību.
PiemēriPelnīties ar šūšanu.
- Pelnīties ar šūšanu.
- Visvairāk pelnījās Sapa ar aušanu, tā ka pamazām ar laiku atdeva arī beidzamo parādu.
- Bet mazie lauciņi neienesa tik daudz, cik pārtikai vajadzīgs; vīram tādēļ bija jāiet pie kunga pelnīties.
2.trans. Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums.
PiemēriPelnīties rājienu.
- Pelnīties rājienu.
Avoti: 6-1. sējums