Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pelnīties
pelnīties pelnos, pelnies, pelnās, arī pelnījos, pelnījies, pelnījās, pag. pelnījos; refl.
1.Strādāt, veikt ko un iegūt samaksu, atlīdzību.
PiemēriPelnīties ar šūšanu.
2.trans. Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums.
PiemēriPelnīties rājienu.
Avoti: 6-1. sējums