gudrinieks
gudrinieks -a, v.
gudriniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Gudrs cilvēks.
PiemēriIr aktieri - lieli gudrinieki, bet viņi ne vienmēr spēj radoši atklāties uz skatuves. Varbūt tādēļ, ka tajā pašā laikā ar prātu kontrolē katru savu soli.
- Ir aktieri - lieli gudrinieki, bet viņi ne vienmēr spēj radoši atklāties uz skatuves. Varbūt tādēļ, ka tajā pašā laikā ar prātu kontrolē katru savu soli.
- «Kur tu gadījies tāds gudrinieks, ka zini to, ko citi nezina?»
1.1.Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
PiemēriOļa - liela gudriniece, Liecībā tai visur pieci.
- Oļa - liela gudriniece, Liecībā tai visur pieci.
- Kad es biju pavisam maziņa un vēl negāju skolā, mani uzskatīja par lielu gudrinieci. Vecāki sacīja, ka es esot apdāvināts bērns.
- «..tu esi Krišiņš, tas lielais gudrinieks, no kura galvas visa tā ceļošana sākusies!»
1.2.iron. Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
PiemēriHarijs īpaši nevarēja ciest sliņķus un slaistus, kas izvairās no darba, gaida, lai citi padara viņu vietā. Tāds gudrinieks sākumā izrādījās matrozis Liepa.
- Harijs īpaši nevarēja ciest sliņķus un slaistus, kas izvairās no darba, gaida, lai citi padara viņu vietā. Tāds gudrinieks sākumā izrādījās matrozis Liepa.
- Tātad siens tur jau sabāzts un kāda gudriniece pasteigusies guļasvietu izraudzīt pirms manis.
1.3.Gudrs dzīvnieks.
PiemēriSaimnieks jūgs arī zirgu ratos un brauks mājā; bet lapsa, gudriniece, tamēr loba tikai pa priekšu vien, vērodama ar degunu gaisā, kur saimnieka vistu kūts.
- Saimnieks jūgs arī zirgu ratos un brauks mājā; bet lapsa, gudriniece, tamēr loba tikai pa priekšu vien, vērodama ar degunu gaisā, kur saimnieka vistu kūts.
- Bez tam daļa noķerto vēžu, gudrinieku, bija atraduši, ka tarbai gals nav pietiekami aiztaisīts, un aizčāpojuši uz visām pusēm.
Avoti: 3. sējums