nācējs
nācējs -a, v.
nācēja -as, s.
1.Cilvēks, kas nāk kājām.
PiemēriVientuļš nācējs.
- Vientuļš nācējs.
- Steidzīgs nācējs.
- Vēls nācējs.
- Nācēja pēdas sniegā.
- Pazīt nācēju.
- Vērot nācējus.
- Sastapt daudzus nācējus.
- Iet nācējam pretī.
- Alksnis pamanīja pa ceļu tuvojamies nācēju. Tā bija sieviete gaišās drānās..
- Paslēpies aiz kupla paegļu krūma, viņš aizturēja elpu. Nācējs tuvojās viegliem, tramīgiem soļiem.
- Gandrīz pilnīgi satumst, un tikai tad iznāk Aina, pēc ilga, ilga laika. Māte ar Ievu satrūkstas, kluso nācēju ieraudzījušas.
- Neredzēja ne braucēju, ne kājām nācēju - pats sējas laiks, un pēcpusdienā vispār reti gadījās kāds Klidziņas gājējs.
Stabili vārdu savienojumiKājām nācējs.
- Kājām nācējs — Cilvēks, kas nāk kājām.
1.1.savienojumā ar lietv., retāk ar apst., verbu Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu). Cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
PiemēriCiemā nācējs.
- Ciemā nācējs.
- Skolā nācējs.
- Pretī nācējs.
- Līdzi nācēja būtu arī Vilma, bet viņai vajadzēja iet kopā ar māti uz lauka palūkot, kā pārziemojušas kartupeļu stirpas.
- Mājās nācējs pats bija atslēdzis durvis..
- Talcinieki līdzēja jauno pirti uzcelt, un tagad tie ir priecīgi pērties nācēji.
1.2.s.; pārn. Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
Piemēri«Tu tak manis neatraidīsi?.. taisnību sakot, man ir vēl viena otra uzdomāta. Tā ir vēl jaunāka par tevi.. Bet nācēja viņa būtu..»
- «Tu tak manis neatraidīsi?.. taisnību sakot, man ir vēl viena otra uzdomāta. Tā ir vēl jaunāka par tevi.. Bet nācēja viņa būtu..»
- Andreja līgava Dārta, ko caur māti bija uzbildis, dzīvoja tai pašā ciematā, šī arī drīz vien bez kādas ilgas apdomāšanās bija gatava nācēja pie Andreja.
- Tik tālu beidzot tā lieta ievirzījās, ka bildini kuru gribēdams, abas gatavas nācējas.
Avoti: 5. sējums