planka
planka -as, s.
Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot platu baļķi (apaļkoku) biezās plāksnēs.
PiemēriPriedes planka.
- Priedes planka.
- Ozola planka.
- Griestu plankas.
- Planku grīda.
- Planku ietvars.
- Daudzās mežmalās vēl bija savesti baļķi, kas pavasarī gaidīja gaterus, lai apaļos stumbrus sagrieztu plankās un dēļos..
- Viņš bija nokļuvis kādā kokmateriālu laukumā; mazliet tālāk tumsā rēgoja augstas planku un malkas grēdas.
- Būvbaļķus gateri sazāģē dēļos, šķautņos, plankās, latās un citos zāģmateriālos.
Avoti: 6-2. sējums