Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
planka
planka -as, s.
Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot platu baļķi (apaļkoku) biezās plāksnēs.
PiemēriPriedes planka.
Avoti: 6-2. sējums