Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dzenis
dzenis -ņa, v.
Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
PiemēriDižraibais dzenis.
Stabili vārdu savienojumiRaibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis.
Avoti: 2. sējums