Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zobenbrālis
zobenbrālis -ļa, v.; vēst.
Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
PiemēriPasākumu [uzbrukumu Mežotnei] vadīja pats bīskaps, zobenbrāļu mestrs Folkvīns un Saksijas hercogs.
  • Pasākumu [uzbrukumu Mežotnei] vadīja pats bīskaps, zobenbrāļu mestrs Folkvīns un Saksijas hercogs.
  • Skaidri tomēr bija zināms, ka senlatvieši divpadsmitajā gadsimtā izrādījuši lielu pretestību zobenbrāļu ordenim..
Stabili vārdu savienojumiZobenbrāļu ordenis.
  • Zobenbrāļu ordenis Vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā (no 1202. līdz 1237. gadam), kuras mērķis bija Baltiasj iekarošana.
Avoti: 8. sējums