zobens
zobens -a, v.
1.Cērtamais un duramais ierocis — parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
PiemēriSmags zobens.
Stabili vārdu savienojumiAr uguni un zobenu.
1.1.pārn. Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu.
Piemēri..kādēļ tai [zobenzivij] vajadzīgs garais.. kaula izaugums, ko sauc par zobenu?
2.Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
PiemēriPaukošana ar zobenu.
Avoti: 8. sējums