zobgalība
zobgalība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → zobgalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Zobgalīgums.
PiemēriIzsmejoša zobgalība.
- Izsmejoša zobgalība.
- Voltēram bieži pārmeta viņa zobgalību, bet viņš zobojās tikai tad, kad gribēja iznīcināt cilvēku aprobežotību.
- ..Antons Austriņš ar draudzīgu zobgalību raksta, ka Krūza kā eremīts [vientuļnieks] esot ieracies savā nelielajā Pārdaugavas dzīvoklītī.
- No Eiduka lauztin laužas labsirdīga zobgalība: pasmejas viņš gan par citiem, gan pats par sevi.
- Vīksnu atkal tirdīja zobgalības velns, bet viņš neteica nekā.
2.Zobgalīgs izteikums.
PiemēriMētāties ar zobgalībām.
- Mētāties ar zobgalībām.
- Viņas smalkjūtīgi atturējās ceļā no zobgalībām un smiekliem par ķeburaino līgavaini..
- Aigars [šoferis] gari signalizē, saukdams Laumu. Braucēji steidzina, atskan pat pa zobgalībai, ka šitais šoferis tumsā nevar sajūga pedāli atrast un pirmajā ātrumā trāpīt.
- ..viņa vārds galīgi neatbilda dabai un raksturam - spļauj, kaujas.. Par to Maigonis dabūja dzirdēt ne vienu zobgalību vien.
Avoti: 8. sējums