Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zobārsts
zobārsts -a, v.
zobārste -es, dsk. ģen. -stu, s.
Zobārstniecības speciālists, arī stomatologs.
PiemēriBija laiks, kad zobārsts, izārstējis vai izrāvis slimu zobu,.. varēja uzskatīt, ka pilnā mērā ir izpildījis savu pienākumu.
Avoti: 8. sējums