Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zobains
zobains -ais; s. -a, -ā
zobaini apst.
1.Tāds, kam (kurā) ir zobi (1).
Piemēri..tīģeri uzskatīja dresētāju par savējo, par smagu, veiklu, stipru, zobainu, nagaiņu, ķepainu būtni..
  • ..tīģeri uzskatīja dresētāju par savējo, par smagu, veiklu, stipru, zobainu, nagaiņu, ķepainu būtni..
  • ..āliņģī parādījās līdakas zobainā mute.
  • pārn. Varbūt slikti ir tas, ka valdības sastāvā neredz neviena stingra, zobaina lauksaimnieka, ir tikai ministrs..
2.Tāds, kam ir zobi (2).
PiemēriZobaina metāla paplāksne.
  • Zobaina metāla paplāksne.
  • Zobaina motorzāģa ķēde.
  • Zobains stienis.
  • Zobainais spararats.
3.Tāds, kam ir zobiņi2.
PiemēriKleitiņas apakšmalu un piedurkņu galus izgriež zobainus, blīvi apmetina ar mašīnu.
  • Kleitiņas apakšmalu un piedurkņu galus izgriež zobainus, blīvi apmetina ar mašīnu.
4.bot. Tāds, kam ir zobiņi4.
PiemēriLapas [apdzirām] lineāras, smailu galu, mazliet zobainas.
  • Lapas [apdzirām] lineāras, smailu galu, mazliet zobainas.
5.Tāds, kam ir zobiņi5.
Avoti: 8. sējums