Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zobains
zobains -ais; s. -a, -ā
zobaini apst.
1.Tāds, kam (kurā) ir zobi (1).
Piemēri..tīģeri uzskatīja dresētāju par savējo, par smagu, veiklu, stipru, zobainu, nagaiņu, ķepainu būtni..
2.Tāds, kam ir zobi (2).
PiemēriZobaina metāla paplāksne.
3.Tāds, kam ir zobiņi2.
PiemēriKleitiņas apakšmalu un piedurkņu galus izgriež zobainus, blīvi apmetina ar mašīnu.
4.bot. Tāds, kam ir zobiņi4.
PiemēriLapas [apdzirām] lineāras, smailu galu, mazliet zobainas.
5.Tāds, kam ir zobiņi5.
Avoti: 8. sējums