Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zobiņi
zobiņi -u, vsk. zobiņš, -a, v.
1.Dem. → zobs.
2.Ornamenta raksta elements — regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
PiemēriGar apkaklīti, aprocēm.. šuj etnogrāfiskus zobiņus.
3.tehn. Sīki izciļņi, kas veidoti virsmas raupjuma radīšanai vai dekoratīvos nolūkos.
PiemēriUzvelmēt zobiņus.
4.bot. Sīki izvirzījumi, robiņi (smaili, apaļīgi ar smailu galu, noapaļoti u. tml.) auga daļai (parasti lapas malai).
PiemēriLapas [kazenei] ar smalkiem un dziļiem zobiņiem.
5.zool. Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē).
Avoti: 8. sējums