zobiņi
zobiņi -u, vsk. zobiņš, -a, v.
1.Dem. → zobs.
2.Ornamenta raksta elements – regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
PiemēriGar apkaklīti, aprocēm.. šuj etnogrāfiskus zobiņus.
- Gar apkaklīti, aprocēm.. šuj etnogrāfiskus zobiņus.
- Pāreju no vienas krāsas uz otru [austās segās] bieži veido zobiņi. Tos veido ar.. paminām, uz katru paminu aužot citu krāsu..
- Citus [Sārnates purva mītnēs atrastos] traukus rotā bedrītes, svītras, smalku zobiņu iespiedumi, kas izvietoti galvenokārt trauka augšmalā.
3.tehn. Sīki izciļņi, kas veidoti virsmas raupjuma radīšanai vai dekoratīvos nolūkos.
PiemēriUzvelmēt zobiņus.
- Uzvelmēt zobiņus.
4.bot. Sīki izvirzījumi, robiņi (smaili, apaļīgi ar smailu galu, noapaļoti u. tml.) auga daļai (parasti lapas malai).
PiemēriLapas [kazenei] ar smalkiem un dziļiem zobiņiem.
- Lapas [kazenei] ar smalkiem un dziļiem zobiņiem.
- Lielās, rozetē sakārtotās [agaves] lapas ir gari izstieptas, pa lielākai tiesai biezas, ar dzeloņainiem zobiņiem gar malām..
- Maksts zobiņi ir vienīgi jaunajiem [kosu] stumbriem, jo zobiņi ātri nokrīt un saglabājas tikai pie augšējā mezgla.
5.zool. Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē).
Avoti: 8. sējums