nenoteicams
nenoteicams -ais; s. -a, -ā
nenoteicami apst.
1.Nol. divd. → noteikt.
2.Nenosakāms.
PiemēriNenoteicams vecums.
- Nenoteicams vecums.
- Nenoteicams aromāts.
- Viņš bija.. nenoteicamas krāsas acīm: ne zilām, ne zaļām, ne pelēkām..
Avoti: 5. sējums