Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noburt
noburt -buru, -bur, -bur, pag. -būru; trans.
1.Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
Piemēri..Zūze meklēja vainu burvībā. Atkal viena vai otra sābru māte bija caur skursteni nobūrusi putras katlu..
  • ..Zūze meklēja vainu burvībā. Atkal viena vai otra sābru māte bija caur skursteni nobūrusi putras katlu..
  • «..šis teļš ir ķēniņa meita, ko velni par teļu nobūruši.»
1.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst (kā) varā, ietekmē.
PiemēriDarbs. Tas ir tas lielais un apbrīnojamais burvis. Un nobur tas mūs uz ilgiem laikiem, varbūt uz visu mūžu. Nobur ar strādāšanas prieku, radīšanas laimi.
  • Darbs. Tas ir tas lielais un apbrīnojamais burvis. Un nobur tas mūs uz ilgiem laikiem, varbūt uz visu mūžu. Nobur ar strādāšanas prieku, radīšanas laimi.
  • Bibliofils - grāmatu draugs, bet es teiktu - grāmatu apmātais, pantu un rindu noburtais.
Avoti: 5. sējums