Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noburt
noburt -buru, -bur, -bur, pag. -būru; trans.
1.Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
Piemēri..Zūze meklēja vainu burvībā. Atkal viena vai otra sābru māte bija caur skursteni nobūrusi putras katlu..
1.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst (kā) varā, ietekmē.
PiemēriDarbs. Tas ir tas lielais un apbrīnojamais burvis. Un nobur tas mūs uz ilgiem laikiem, varbūt uz visu mūžu. Nobur ar strādāšanas prieku, radīšanas laimi.
Avoti: 5. sējums