temperamentīgs
temperamentīgs -ais; s. -a, -ā
temperamentīgi apst.
1.Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
PiemēriTemperamentīgo un fantastiskas jūsmas pārbagāto Zeltiņu [gleznotāju] aizrauj viss patiesais, pilnskanīgais un trauksmainais.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTemperamentīgs skatiens.
Avoti: 7-2. sējums