Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
temperaments
temperaments -a, v.
1.psih. Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
PiemēriI. Pavlovs ir pierādījis, ka temperamentu - jūtu galveno regulētāju - nosaka smadzenēs notiekošo nervu procesu (uzbudinājuma un kavēšanas) spēks un ātrums, cilvēka jūtu bagātība, emocionālās uztveres savdabība.
  • I. Pavlovs ir pierādījis, ka temperamentu - jūtu galveno regulētāju - nosaka smadzenēs notiekošo nervu procesu (uzbudinājuma un kavēšanas) spēks un ātrums, cilvēka jūtu bagātība, emocionālās uztveres savdabība.
  • Var pārmantot temperamentu, tomēr uzvedība.. ir audzināšanas rezultāts.
Stabili vārdu savienojumiFlegmatisks temperaments. Holerisks temperaments.
2.Dedzīgums, arī vitalitāte.
PiemēriLiels temperaments, sievišķīga valdzinājuma spēks un alkaina,.. gavilējoša dzīves mīlestība nav atdalāma no Elzas Radziņas mākslas.
  • Liels temperaments, sievišķīga valdzinājuma spēks un alkaina,.. gavilējoša dzīves mīlestība nav atdalāma no Elzas Radziņas mākslas.
  • Starp visām tautas dejām.. īsti izskan tikai čigānu deja, kurā ar patiesu temperamentu, dejas prieku izceļas Aija Baumane.
  • ..Viļņa impulsīvā daba un kauslīgais temperaments atgādina pistoli ar uzvilktu gaili, kas katru mirkli gatavs vaļā sprāgt.
  • ..temperamenta pilnais otas skrējiens piešķir Svempa gleznām neparastību..
Avoti: 7-2. sējums