Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tempera
tempera -as, s.
1.parasti vsk. Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
2.parasti vsk. Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādu krāsu un darbus darina uz dēļa, auduma, kartona.
Piemēri..tempera.. ir.. monumentālā glezniecības tehnika, kurā strādājuši jau agrās renesanses meistari Itālijā..
3.Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
PiemēriTemperu izstāde.
Avoti: 7-2. sējums