māmiņa
māmiņa -as, s.; ar sirsnīgu emocionālo noskaņu
1.Māte.
Piemēri«Vai mazā nevar māmiņu sagaidīt? Tāda nemierīga kļūst...» es ierunājos.
- «Vai mazā nevar māmiņu sagaidīt? Tāda nemierīga kļūst...» es ierunājos.
- Ilzīte izbrīnījusies palūkojās draudzenē. Kā tad var aizmirst savu māmiņu - vistuvāko un vismīļāko cilvēku pasaulē?
- No rīta dēls māmiņu pirmo sveic, Bet saulesstars otrais, kam labrītu teic..
- Kas kaitēja meitiņai Piemāmiņas nedzīvot: Dzīvo bites vieglumiņu, Ābeļziedu baltumiņu.
2.Veca sieviete.
PiemēriNo namgala stūra uz durvju pusi lēniņām virzās veca māmiņa.
- No namgala stūra uz durvju pusi lēniņām virzās veca māmiņa.
- ..uz ceļa parādās veca māmiņa. Sīka, satuntuļojusies, ķuzīti [spieķi] rokā.
- Blakus, puķu kioskā, sirma māmiņa kārtoja vāzēs neļķes un pacilāja no dzīvības kokiem darinātu vainagu.
Avoti: 5. sējums