rubrikators
rubrikators -a, v.
rubrikatore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Darītājs → rubricēt.
2.v.; vēst. Cilvēks, kura nodarbošanās bija saistīta ar teksta rubrikāciju.
PiemēriĪpaši amatnieki - rubrikatori.. - pirms rakstīšanas iezīmēja teksta līnijas un pārrakstītajās lapās ar sarkanu krāsu atzīmēja teikuma vai nodalījuma sākuma burtu.
- Īpaši amatnieki - rubrikatori.. - pirms rakstīšanas iezīmēja teksta līnijas un pārrakstītajās lapās ar sarkanu krāsu atzīmēja teikuma vai nodalījuma sākuma burtu.
- ..[viduslaiku rakstītāju darbnīcās] strādāja arī īpaši rubrikatori.., kas viegli iekrāsoja tekstu un atzīmēja ar sarkanu krāsu teikuma vai nodalījuma sākuma burtu.
Avoti: 6-2. sējums