teikties
teikties teicos, teicies, teicas, pag. teicos; refl.
1.Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Sacīties (1).
PiemēriGrāmatas autors tur pats teicas bijis un pieved arī zinātniskus avotus, no kuriem savas ziņas smēlis.
- Grāmatas autors tur pats teicas bijis un pieved arī zinātniskus avotus, no kuriem savas ziņas smēlis.
- Šovakar mājās tiks sīki pārrunāts, kā klaudzējis [rentgena] aparāta slēdzis, un sieva varbūt pat teiksies jutusi starus ejam cauri ādai. Sievietes jau arvien jūt smalkāk.
- Viņa teicās esam sapņu tulkotāja un burve.
2.Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties2.
PiemēriViktorija: Viņa tepat līdz šuvējai. Teicās tūliņ būt atpakaļ.
- Viktorija: Viņa tepat līdz šuvējai. Teicās tūliņ būt atpakaļ.
- ..Monta teicas palikt pa nakti.
Avoti: 7-2. sējums