teikties
teikties teicos, teicies, teicas, pag. teicos; refl.
1.Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Sacīties (1).
PiemēriGrāmatas autors tur pats teicas bijis un pieved arī zinātniskus avotus, no kuriem savas ziņas smēlis.
2.Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties2.
PiemēriViktorija: Viņa tepat līdz šuvējai. Teicās tūliņ būt atpakaļ.
Avoti: 7-2. sējums