sacīties
sacīties sākos, sakies, sakās, pag. sacījos; refl.
1.Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Teikties (1).
Piemēri«Runā, ka viņam esot arī sieva, bet citi sakās zinām, ka viņam neesot ne sievas, ne bērnu.»
- «Runā, ka viņam esot arī sieva, bet citi sakās zinām, ka viņam neesot ne sievas, ne bērnu.»
- Tēvs sacījās esam noguris, nolikās gulēt..
- Ko tajā naktī ozolam stāstīja vējš.., neviens nesakās dzirdējis vai uzzinājis.
2.Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt). Teikties (2).
Piemēri..mēs cauri mežam sekojam Olgai, kura sakās mūs izvest pa kādu tur «taisno taku».
- ..mēs cauri mežam sekojam Olgai, kura sakās mūs izvest pa kādu tur «taisno taku».
- Viņa labi pazīst šos nedaudzos brīžus, kad Klāvs kļūst mīksts kā ūdenszāle un sakās viņai kaut ko dāvināt.
Avoti: 7-1. sējums