Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sačabēt
sačabēt parasti 3. pers., -čab, pag. -čabēja; intrans.; sar.
Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačibēt.
Piemēri«Pagājušajā nedēļā nopirku.. vecu aizjūgu un sačabējušus ratus - sataisīju, braukt varēs..»
Avoti: 7-1. sējums