toņkārta

toņkārta -as, s.

1.mūz. Tonalitāte₁. Arī skaņkārta.

Piemēri..rečitatīvu risina noteiktā skaņu augstumā, noteiktā toņkārtā..

2.Tonis₃, toņu kopums.

PiemēriKalni laistījās kā svēdrains malahīts visās zaļuma toņkārtās.

3.Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā).

Piemēri..Elzas Radziņas spējas atraisījās dažādos virzienos, dažādos žanros un toņkārtās: no satīras līdz klasiskajai traģēdijai, no raksturkomikas līdz satricinošam dramatismam..

Avoti: 7-2. sējums