puķe
puķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
PiemēriStādīt puķes dobē.
Stabili vārdu savienojumiBaltā puķe. Lauku puķes. Rudzu puķe.
1.1.Dekoratīvs (ziedošs vai neziedošs) telpu augs.
PiemēriPuķu galdiņš.
Stabili vārdu savienojumiPuķu pods. Telpu (arī istabas) puķes.
1.2.ģen.: puķu, adj. nozīmē Dekoratīvs (par augiem).
PiemēriPuķu lini.
2.Zieds (parasti ar kātu).
PiemēriSaplūkt puķes.
2.1.ģen.; puķu, adj. nozīmē. Tāds, ko gatavo, iegūst no ziediem. Tāds, kam ir ziedu smarža.
PiemēriPuķu odekolons.
2.2.Ziedu raksts, ornaments.
PiemēriServīze ar zelta puķēm.
Stabili vārdu savienojumiCaur puķēm. Laimes puķe. Ledus puķes. Puķu kāposti. Puķu meldrs. Puķu valoda. Zilā puķe.
Avoti: 6-2. sējums