Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
maiksts
maiksts maiksts, dsk. ģen. maikšu, s.
Maikste1.
PiemēriEdgars, mežziņa ierosināts, sacirta garas bērzu maikstis, un bērni ar tām dažās stundās pārstaigāja ozolu birzīti, gāzdami sniegu zemē no jaunaudžu galotnēm.
Stabili vārdu savienojumi(Garš) kā maiksts.
Avoti: 5. sējums