luste
luste -es, dsk. ģen. -stu, s.; novec.
Prieks, jautrība, arī izprieca.
Piemēri..kādā dziesmā Vidzemes darba cilvēks sūdzas: Nevis lielas lustes dēļ Es aizbēgu uz Kurzemi...
- ..kādā dziesmā Vidzemes darba cilvēks sūdzas: Nevis lielas lustes dēļ Es aizbēgu uz Kurzemi...
- Gusts: Jā, jā. Kad tie dzejoļi uznāca, tad tās ziņģes nozuda. Andžs: Un paņēma lusti līdz.
- No apstāstiem par [gada] tirgus bagātībām un dažādajām lustēm tīri vai galva skurba.
Avoti: 4. sējums