lutausis
lutausis -ša, v.; sar.
1.Cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis.
Piemēri..viņš ir ļoti jauns, kalsns, šauriem, uzrautiem pleciem. ..Lielas, atkārušās ausis... «Lutausis!» es pačukstu uz aizmuguri.
1.1.Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis.
Piemēri..mežacūka ar saviem mazajiem urkšķiem atnākusi zem egles un ar lielu ziņkāri manī noraugās. Kāds no lutaušiem ar gredzenā sagrieztu astīti apbrīnoja pie bērza pieslieto bisi.
1.2.pārn.; sar. Vientiesīgs, neattapīgs, arī neveikls, nemākulīgs cilvēks.
Piemēri..nu es vairs nebiju mazais, baltgalvainais lutausis, bet mācījos jau siet mezglu kaklasaitē..
Avoti: 4. sējums