luteklis
luteklis -ļa, v.
lutekle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Cilvēks, ko lutina, lolo.
Piemēri..[vecāki] par to vien domā, kā sagādāt savam mīlulim pēc iespējas vairāk «patīkamu» brīžu. ..viņam gandrīz vai katru pārdienu pērk jaunas rotaļlietas, cenšas izpildīt ikvienu viņa iegribu. Iet laiks, bērns kļūst lielāks un arī kaprīzāks.. Vecāki atkal izmisīgi meklē iespējas, kā apmierināt sava lutekļa arvien pieaugošās prasības.
Stabili vārdu savienojumiLaimes luteklis.
1.1.Dzīvnieks, ko lutina, lolo.
Piemēri..[sieva] suņus diezin kā necieš, cik gan no tiem labuma, liekēži vien ir uz viņas kakla. Bet ko darīsi, ja tie visi vīra mīluļi un lutekļi.
Avoti: 4. sējums