Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
madāma
madāma -as, arī
madāma -as, s.; novec.
1.Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre. Dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
PiemēriLūša un Paugas sievas, vēlēdamās pārtrumpot pārējās ministru madāmas.., bija ieradušās rautā sandalēm kailās kājās un vaļīgās romiešu tunikās..
2.Saimniece, darba devēja.
Piemēri«Sakiet namamātei, ka vēlētos viņu apciemot,» mežkungs sacīja.. Liene izgāja un atkal pēc brīža ienāca ar vēsti, ka madāma priecāšoties cienījamo mežkungu redzēt pie sevis.
3.Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu.
Piemēri«Atļaujiet, madam, jūs uzlūgt.» Sirms kungs ar jauneklīgu seju. Raugi, arī man atradies partneris.
Avoti: 5. sējums