tu
tu ģen. tevis, dat. tev, akuz. tevi, instr. ar tevi (ar tevim), lok. tevī; pers. vietn. (vsk. 2. pers.)
1.Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
PiemēriViņi vēl sacīja viens otram - jūs, bet maigais un paļāvīgais tu jau dejoja turpat mēles galā.
- Viņi vēl sacīja viens otram - jūs, bet maigais un paļāvīgais tu jau dejoja turpat mēles galā.
- Bet atbildi - no kā tu baidies, Kad tevī klusi skatos es?
- pārn. Saucu uz tu visas ābeles..
Stabili vārdu savienojumiBūt uz tu (ar kādu).
- Būt uz tu (ar kādu) — Būt uz Tu ar kādu.
2.Norāda uz vispārinātu personu.
PiemēriPiederi tautai, tad tauta piederēs tev!
- Piederi tautai, tad tauta piederēs tev!
- Neizteikts pārmetums var saniknot visvairāk. Cilvēks ir bezspēcīgs pret to, viņam nav ko teikt. Kādu argumentu tu vari izvirzīt pret klusumu?
3.parasti savienojumā «ak tu»; izsaukuma teikumos; part. nozīmē Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
Piemēri«Ak tu to skaļo [gaiļa] rīkli!» māte priecājas.
- «Ak tu to skaļo [gaiļa] rīkli!» māte priecājas.
- «Ak tu mūžs! Cūka izlauzusies no aizgalda!»
- Ak tu pasaulīt, kas tie par zobeniem! Nebijuša cietuma, nebijuša asuma.
Stabili vārdu savienojumi(Vai) tu re. Ej tu! Še (arī te) tev nu bija! arī še tev! Še tev!
- (Vai) tu re — sar. Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Ej tu! — sar. Lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Še (arī te) tev nu bija! arī še tev! — sar. Saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
- Še tev! — Izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
Avoti: 8. sējums