tu
tu ģen. tevis, dat. tev, akuz. tevi, instr. ar tevi (ar tevim), lok. tevī; pers. vietn. (vsk. 2. pers.)
1.Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
PiemēriViņi vēl sacīja viens otram - jūs, bet maigais un paļāvīgais tu jau dejoja turpat mēles galā.
Stabili vārdu savienojumiBūt uz tu (ar kādu).
2.Norāda uz vispārinātu personu.
PiemēriPiederi tautai, tad tauta piederēs tev!
3.parasti savienojumā «ak tu»; izsaukuma teikumos; part. nozīmē Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
Piemēri«Ak tu to skaļo [gaiļa] rīkli!» māte priecājas.
Stabili vārdu savienojumi(Vai) tu re. Ej tu! Še (arī te) tev nu bija! arī še tev! Še tev!
Avoti: 8. sējums