Paplašinātā meklēšana
Meklējam tu.
Atrasts vārdos (760):
- tu:1
- tuk:1
- tur:1
- tuba:1
- tufs:1
- tume:1
- tupt:1
- tupu:1
- turp:1
- tust:1
- tuša:1
- tušs:1
- tuvs:1
- tuvu:1
- rītu:1
- tukls:1
- tukšā:1
- tukšs:1
- tulks:1
- tulpe:1
- tumba:1
- tumēt:1
- tumsa:1
- tumst:1
- tumšs:1
- tunga:1
- tupēt:1
- tupus:1
- turas:1
- turēt:1
- turki:1
- turpu:1
- turza:1
- tušēt:1
- tuvāk:1
- nostu:1
- simtu:1
- citur:1
- tubuss:1
- tufīts:1
- tukāns:1
- tuksne:1
- tukšot:1
- tulkot:1
- tulzna:1
- tumīgs:1
- tumors:1
- tumsēt:1
- tumšot:1
- tuncis:1
- tundra:1
- tunika:1
- turība:1
- turīgs:1
- turpat:1
- tusnīt:1
- tuvējs:1
- tuvība:1
- tuvīns:1
- tuvums:1
- augstu:1
- krustu:1
- apture:1
- batuds:1
- datums:1
- dotumi:1
- ietupt:1
- ietuvu:1
- īstums:1
- izture:1
- lētums:1
- lietus:1
- lūgtum:1
- tualete:1
- tubings:1
- tubists:1
- tuklība:1
- tuklīgs:1
- tuklums:1
- tukšība:1
- tukšums:1
- tulznīt:1
- tulznot:1
- tumsība:1
- tumsiņa:1
- tumsnīt:1
- tumsoņa:1
- tumsums:1
- tumšums:1
- tunelis:1
- tunzivs:1
- tupeles:1
- tupenis:1
- tupesis:1
- tupināt:1
- tupties:1
- tupuļāt:1
- turbāns:1
- turbīna:1
- turgors:1
- turiāde:1
- turiene:1
- turklāt:1
- turneja:1
- turnīrs:1
- turpmāk:1
- tutenis:1
- tuvcīņa:1
- tuviene:1
- tuvieši:1
- tuvināt:1
- atstatu:1
- aiztupt:1
- aizture:1
- aktuāls:1
- aptumst:1
- apturēt:1
- atstumt:1
- atturēt:1
- austuve:1
- baltums:1
- celtuve:1
- ceptuve:1
- cietums:2
- cietums:1
- cirtums:1
- citugad:1
- citurīt:1
- čukstus:1
- fistula:1
- glītums:1
- grūtums:1
- iestumt:1
- ietumšs:1
- ieturēt:1
- izstumt:1
- izturēt:1
- iztušēt:1
- kaktuss:1
- kaltuve:1
- kārtula:1
- kartuša:2
- kartuša:1
- kāstuve:1
- kautuve:1
- klātums:1
- komturs:1
- krātuve:1
- kritums:1
- kritums:2
- kurtuve:1
- lietuve:1
- maltuve:1
- miltums:1
- mutulis:1
- mutuļot:1
- nostumt:1
- notumsa:1
- notupēt:1
- tubafons:1
- tuberoze:1
- tudraugs:1
- tukšaine:1
- tumblers:1
- tumsnējs:1
- tumsnīgs:1
- tumsonis:1
- tumšacis:1
- tumšināt:1
- tumšlapu:1
- tumšrozā:1
- tumšzaļš:1
- tumšzils:1
- tuntulēt:1
- tuntulis:1
- tuntuļot:1
- tupenājs:1
- tuptūzis:1
- tureklis:1
- turētājs:1
- turēties:1
- turkmēņi:1
- turpceļš:1
- turpināt:1
- turpmāks:1
- turpretī:1
- tušējums:1
- tuvākais:1
- tuvoties:1
- tuvplāns:1
- bezakotu:1
- cittautu:1
- divmastu:1
- divtaktu:1
- vācbaltu:1
- aizstumt:1
- aizturēt:1
- aizturis:1
- apmetums:1
- apsitums:1
- apstulbt:1
- aptumšot:1
- aptuvens:1
- atstutēt:1
- atturība:1
- atturīgs:1
- augstums:1
- aukstums:1
- bikšturi:1
- bitumens:1
- blastula:1
- citudien:1
- častuška:1
- dzertuve:1
- fakturēt:1
- fluktuēt:1
- gratulēt:1
- ģērbtuve:1
- halturēt:1
- identums:1
- iestudēt:1
- iestutēt:1
- ieturība:1
- ieturīgs:1
- ietusnīt:1
- inertums:1
- izsitumi:1
- izstudēt:1
- izstutēt:1
- izsutums:1
- iztukšīt:1
- iztukšot:1
- iztulkot:1
- izturēts:1
- izturība:1
- izturīgs:1
- kapituls:1
- karstums:1
- kārstuve:1
- koķetums:1
- konturēt:1
- kontuzēt:1
- koturnas:1
- krautuve:1
- kretulis:1
- kvantums:1
- lākturis:1
- lāpturis:1
- lauztuve:1
- lietuvji:1
- lukturis:1
- matuzāle:1
- mieturis:1
- mīkstums:1
- musturis:1
- naturāls:1
- neērtums:1
- neīstums:1
- nestunda:1
- nestuves:1
- nostatus:1
- nostutēt:1
- notumšot:1
- tuberkuls:1
- tuksnesis:1
- tukšatnes:1
- tukšgaita:1
- tukšoties:1
- tulkojums:1
- tulkotājs:1
- tulznains:1
- tumsonība:1
- tumsonīgs:1
- tumšbrūns:1
- tumšmatis:1
- tumšoties:1
- tumšsārts:1
- tunisieši:1
- tupelītes:1
- turmalīns:1
- turnepsis:1
- turnikets:1
- turpejošs:1
- turpgaita:1
- tusnīties:1
- tuvinieks:1
- tuvrindas:1
- četrtaktu:1
- divpalātu:1
- pirmbaltu:1
- trijmastu:1
- trīsmastu:1
- aiztumšot:1
- aizturēts:1
- apsārtums:1
- apstulbot:1
- aptumsums:1
- aptupties:1
- apustulis:1
- ārturziņa:1
- atklātums:1
- atkritumi:1
- atpletums:1
- atsārtums:1
- atstatums:1
- attupties:1
- aturkšķēt:1
- bezlietus:1
- bezsatura:1
- botulisms:1
- brauktuve:1
- ceturtais:1
- cietušais:1
- cituriene:1
- čīkstulis:1
- denaturēt:1
- dievturis:1
- eventuāls:1
- galantums:1
- galvturis:1
- garstulmu:1
- glāzturis:1
- grieztuve:1
- grūstuvis:1
- iecirtums:1
- iekritums:1
- iepletums:1
- iesārtums:1
- iestumdīt:1
- iesturmēt:1
- ietupināt:1
- ietupties:1
- intuīcija:1
- intuitīvs:1
- izcirtums:1
- izgāztuve:1
- izmutuļot:1
- izretušēt:1
- izstumdīt:1
- kapātuvis:1
- kapitulēt:1
- komturija:1
- konturāls:1
- koptituls:1
- korektums:1
- kritušais:1
- krūšturis:1
- kulturāls:1
- lietutiņš:1
- lietuvēns:1
- liturģija:1
- mājturība:1
- mazturība:1
- mazturīgs:1
- mīkstulis:1
- miltumiņš:1
- muižturis:1
- munsturēt:1
- munsturis:1
- musturots:1
- mutuļains:1
- negantums:1
- neglītums:1
- nomutuļot:1
- nostumdīt:1
- notupināt:1
- tubrālības:1
- tuksnesīgs:1
- tukšgalvis:1
- tukšinieks:1
- tukšpauris:1
- tukšprātis:1
- tukšsirdis:1
- tukšziedis:1
- tularēmija:1
- tulpjukoks:1
- tulpjveida:1
- tulznveida:1
- tumšacains:1
- tumšādains:1
- tumšbārdis:1
- tumšblonds:1
- tumšgalvis:1
- tumšpelēks:1
- tuneļdiode:1
- tuneļkalte:1
- tuneļveida:1
- tunikveida:1
- tupstīties:1
- turbourbis:1
- turbulence:1
- turbulents:1
- turienisks:1
- tusnījiens:1
- tuvcilvēks:1
- tuvdarbība:1
- tuvēnietis:1
- tuvinājums:1
- tuvināties:1
- tuvredzība:1
- tuvredzīgs:1
- tuvumnieks:1
- arlaburītu:1
- bezdefektu:1
- daudzkārtu:1
- daudztautu:1
- adekvātums:1
- aiztupties:1
- aizvēsture:1
- apstulbums:1
- aptuntuļot:1
- atskārtums:1
- atstumtība:1
- atstumties:1
- attuntuļot:1
- atturēties:1
- atturīgums:1
- augštituls:1
- brīvstunda:1
- ceturksnis:1
- ceturtdaļ-:1
- ceturtdaļa:1
- ceturtdien:1
- ceturtkārt:1
- cietumsods:1
- denaturāts:1
- dievturība:1
- diskrētums:1
- dramaturgs:1
- entuziasms:1
- entuziasts:1
- futurologs:1
- gāzturbīna:1
- gratulants:1
- iestumties:1
- ietuntulēt:1
- ietuntuļot:1
- ieturējums:1
- ieturēties:1
- izstumtība:1
- izstumties:1
- iztuntulēt:1
- iztuntuļot:1
- izturētība:1
- izturēties:1
- izturīgums:1
- izvirtulis:1
- kaktusaugi:1
- kartupelis:1
- kompaktums:1
- konkrētums:1
- konstituēt:1
- krustuguns:1
- lākturītis:1
- lapkaktuss:1
- lietusgāze:1
- lietusmērs:1
- lietuvieši:1
- lietuvisks:1
- lituānisms:1
- liturģisks:1
- lopkautuve:1
- lukturītis:1
- mačturnīrs:1
- mākslotums:1
- maltusisms:1
- mežatundra:1
- mieturaini:1
- mīkstulība:1
- mīkstulīgs:1
- monolītums:1
- musturains:1
- mutuālisms:1
- mutuālists:1
- neapturams:1
- neatturams:1
- neizturams:1
- neizturēts:1
- neizturība:1
- neizturīgs:1
- nenoturība:1
- nenoturīgs:1
- normstunda:1
- nostumties:1
- notuntulēt:1
- notuntuļot:1
- tuberkulīns:1
- tuberkuloze:1
- tuberkulozs:1
- tudraudzība:1
- tuksnešains:1
- tukšpadsmit:1
- tukšvārdība:1
- tukšvārdīgs:1
- tukšziedība:1
- tukšziedīgs:1
- tulkojamība:1
- tumšlapains:1
- tumšmatains:1
- tumšsarkans:1
- tumšsejains:1
- tumšvaidzis:1
- tumšviolets:1
- tuneļefekts:1
- tuneļkamera:1
- tuneļkrāsns:1
- tuntulēties:1
- tuntuļoties:1
- turbomotors:1
- turbosūknis:1
- turienietis:1
- turpatpakaļ:1
- turpbraucot:1
- turpinājums:1
- turpināties:1
- tuvbraucējs:1
- tuvrindsēja:1
- tuvsatiksme:1
- serbhorvātu:1
- starppasātu:1
- starpvalstu:1
- trīspirkstu:1
- vairākkārtu:1
- abiturients:1
- abstraktums:1
- aizslēptuve:1
- aizstumties:1
- aiztuntuļot:1
- aizturētājs:1
- aktualitāte:1
- ampērstunda:1
- apakštituls:1
- apstulbināt:1
- aptumšojums:1
- aptumšošana:1
- aptumšoties:1
- ārpusstundu:1
- astoņstundu:1
- atskurbtuve:1
- atstutēties:1
- bezrakstura:1
- bezsaturība:1
- bezsaturīgs:1
- burtlietuve:1
- ceturtdiena:1
- cietumnieks:1
- cietumsargs:1
- dīgļstumbrs:1
- domkapituls:1
- fakturējums:1
- fluktuācija:1
- iebrauktuve:1
- iespiestuve:1
- iestudējums:1
- ietusnīties:1
- ilgizturība:1
- izbrauktuve:1
- iztukšīties:1
- iztukšotība:1
- iztukšoties:1
- iztulkojums:1
- izturēšanās:1
- kalnraktuve:1
- kapitulants:1
- karstumguļa:1
- kartupelājs:1
- kinostudija:1
- kinovēsture:1
- kolontituls:1
- konceptuāls:1
- konturējums:1
- kulturālība:1
- kulturālums:1
- lapukaktuss:1
- lietussargs:1
- lietusūdens:1
- lietuvainis:1
- liturģētika:1
- mācāmstunda:1
- mācībstunda:1
- mieturveida:1
- motorstunda:1
- naktsstunda:1
- naturālijas:1
- naturālisms:1
- naturālists:1
- naturalizēt:1
- neaptumšots:1
- nekulturāls:1
- neparastums:1
- nepārdatums:1
- netulkojams:1
- nobrauktuve:1
- noraksturot:1
- nostutēties:1
- notumšoties:1
- tuksnesīgums:1
- tulpjveidīgs:1
- tulznveidīgs:1
- tumšbārdains:1
- tumšcirtains:1
- tumšdzeltens:1
- tumšgalvains:1
- tuneļveidīgs:1
- tunikveidīgs:1
- pirmsplanētu:1
- pretparazītu:1
- starppilsētu:1
- starpplanētu:1
- starpremontu:1
- aiztumšojums:1
- akcentuācija:1
- akmeņkaltuve:1
- aptumšošanās:1
- atturībnieks:1
- cilvēkstunda:1
- denaturēties:1
- dramaturģija:1
- finālturnīrs:1
- futuroloģija:1
- garstulmains:1
- intelektuāls:1
- intuitīvisms:1
- intuitīvists:1
- invariantums:1
- kapitulācija:1
- kartupelaine:1
- kolumntituls:1
- kompetentums:1
- konsituācija:1
- konstitutīvs:1
- kontekstuāls:1
- kotedžtulpes:1
- kroņlukturis:1
- krūšaugstums:1
- leduskritums:1
- masturbācija:1
- meloņkaktuss:1
- metālkaltuve:1
- metāllietuve:1
- mīkstulīgums:1
- miniaturizēt:1
- mitrumsaturs:1
- neizturīgums:1
- nekonkrētums:1
- nenoturīgums:1
- nesaturēšana:1
- tuksnešainums:1
- tukšbrauciens:1
- tumšstrīpains:1
- tumšsvītrains:1
- turboagregāts:1
- turboreaktīvs:1
- turpbrauciens:1
- bezpriekšmetu:1
- dzimtsarakstu:1
- aizvēsturisks:1
- akmeņlauztuve:1
- attuntuļoties:1
- bezsaturīgums:1
- caurbrauktuve:1
- ceturtdaļnots:1
- cietumniecība:1
- divvientulība:1
- dramaturģisks:1
- dzelzslietuve:1
- futuroloģisks:1
- gaismizturība:1
- gaismizturīgs:1
- grāmatsietuve:1
- ietuntulēties:1
- ietuntuļoties:1
- intelektuālis:1
- iztuntulēties:1
- iztuntuļoties:1
- kartupeļgrozs:1
- kartupeļūdens:1
- kilovatstunda:1
- klavierstunda:1
- komandturnīrs:1
- konstituēties:1
- kopāturēšanās:1
- kultūrvēsture:1
- lejaskrautuve:1
- lietusmētelis:1
- longitudināls:1
- mājturībniece:1
- mieturveidīgs:1
- munsturrullis:1
- neaizmirstule:1
- nekomplektums:1
- nekulturālība:1
- nekulturālums:1
- netulkojamība:1
- notuntulēties:1
- notuntuļoties:1
- pretlidaparātu:1
- aiztuntuļoties:1
- akmenslauztuve:1
- atkritumvielas:1
- cietumniecisks:1
- dienvidrietumi:1
- kapitulantisks:1
- kinodramaturgs:1
- kinorepertuārs:1
- konceptuālisms:1
- konceptuālists:1
- koncertturneja:1
- marmorlauztuve:1
- mašīntulkojums:1
- mašīntulkošana:1
- mitrumizturība:1
- mitrumizturīgs:1
- momentuzņēmums:1
- naktsskaistule:1
- naturālistisks:1
- naturalizācija:1
- naturalizēties:1
- tuberkuloznieks:1
- turboģenerators:1
- turbokompresors:1
- turbolokomotīve:1
- turbopropelleru:1
- turbourbjmašīna:1
- daudzkomponentu:1
- starpkontinentu:1
- starppriekšmetu:1
- augstummērītājs:1
- aukstumizturīgs:1
- gaismizturīgums:1
- intelektuālisms:1
- intelektuālists:1
- jauniestudējums:1
- karstumizturība:1
- karstumizturīgs:1
- kinovēsturnieks:1
- koncertuzvedums:1
- konstitucionāls:2
- konstitucionāls:1
- kopraksturojums:1
- miniaturizācija:1
- nodilumizturība:1
- nodilumizturīgs:1
- tuvrindsējmašīna:1
- atkritumprodukti:1
- kinodramaturģija:1
- kultūrvēsturisks:1
- literatūrvēsture:1
- mitrumizturīgums:1
- divpadsmitpirkstu:1
- koncertrepertuārs:1
- kultūrvēsturnieks:1
- turpatpakaļkustība:1
- koncertiestudējums:1
- konstitucionālisms:1
- konstitucionālists:1
- literatūrvēsturisks:1
- izdalītājpieturzīmes:1
- literatūrvēsturnieks:1
- mikrominiaturizācija:1
Atrasts vārdu savienojumos (36):
- (Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt!
- (Ak) tu piķis! arī Kad tevi piķis!
- (Nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi)
- (Tu) dieviņ augstais!
- (Vai) tu re
- Ak (tu) (arī mīļo) debestiņ
- Ak (tu) dievs (arī dieviņ)!
- Ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs
- Ak (tu) mūžs!
- Ak (tu) pasaulīt, arī mīļā (arī baltā) pasaulīt!
- Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ!
- Ak tu debess, arī augstā debess
- Ak tu mīļo (arī manu) dieniņ(u) (arī stundiņ(u)!)
- Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks!
- Bet ko tu dieniņ!
- Būt uz tu (ar kādu)
- Ej (tu) pa gaisu (arī ratā, arī pie velna)!
- Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)!
- Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)!
- Ej (tu) šķērsām! arī Lai iet šķērsam!
- Ej tu!
- Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu!
- Kaut (arī ja) tu zinātu
- Kaut tu izputētu!
- Ko (nu) (tu) dziedi!
- Ko (tu) padarīsi
- Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi
- Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt
- Ko nu, arī ko jūs!, arī ko tu!
- Ko tu zini!
- Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ!
- Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts!
- Vai (arī ai) (manu) dieniņ! arī Ak tu (manu, arī mīļo) dieniņ(u)!
- Vai (tu) redzējies!
- Vai dieviņ! arī Ak (tu) dieviņ (arī dievs)!
- Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais!
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- (Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna priekšā (biežāk deguna galā, arī degungalā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (Būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā) (Būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Iz)dzert (arī (iz)mest) sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku.
- (Iz)dzert (arī (iz)tukšot) līdz dibenam (Iz)dzert tukšu, (iz)dzert visu.
- Dzert (arī izdzert, (iz)tukšot) līdz dibenam (Iz)dzert tukšu, (iz)dzert visu.
- (Ne)doties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (Ne)doties (arī (ne)laisties apv.) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (Ne)laisties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- (Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
- (Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
- (Ne)ķert muļķus (arī muļķi) (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
- (Ne)ķert muļķus (arī muļķi) (Ne)uzskatīt citus par muļķiem.
- Dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
- Turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- (Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- (Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- (Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (Pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (Sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- Sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
- Darīt savu (turpināt) rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī atbilstoši savai dabai.
- (Uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- kilovats 1000 vatu.
- Akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš. Pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
- Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad pāriet uz citu nomas vai darba vietu.
- Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
- Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
- Žetonu vakars Abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
- Telefona grāmata Abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums.
- izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas), avīzes.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
- tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
- skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- lederīns Ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu.
- ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
- vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība. Mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
- ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
- izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu).
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
- apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus).
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu. Adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
- Septītās dienas adventisti Adventistu sekta, kuras locekļi svin sestdienu.
- adventisms Adventistu sektas reliģiskā mācība.
- advokatūra Advokāti, advokātu kolektīvs. Advokāta arods, darbs, profesija.
- Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
- gazele Āfrikas un Āzijas antilopju grupas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām.
- konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
- bez Agrāk par (noteiktu laiku).
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- Ciets agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
- Šķidrs agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums.
- Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti. Bisīte.
- aģentūra Aģentu (1) kopums.
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai. Attiecīgā lopkopības nozare.
- čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā).
- merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu. Šīs šķirnes aita.
- teķis Aitu tēviņš.
- auns Aitu tēviņš. Teķis.
- lanolīns Aitu vilnas tauki, ko iegūst, attaukojot vilnu.
- izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.). Izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
- maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Persona, kam ir šāds rangs.
- Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- bultēt Aizdarīt ar bultu (2). Atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
- aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
- aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
- orientālisms Aizguvums no Austrumu tautu valodām.
- lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
- sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- Aiziet savu (arī citu) ceļu Aiziet uz savu (citu) pusi.
- (Aiz)iet savu (arī citu) ceļu Aiziet uz savu (citu) pusi.
- noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet. Panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu). Aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
- tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas.
- aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti. Piesmēķēt.
- piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
- apturēt Aizliegt turpmāk izdot (periodiskus izdevumus).
- piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku.
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.). Aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
- aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
- aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizķepēt Aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu. Aizķepināt. _imperf._ Ķepēt ciet.
- aizķept Aizpildīties, aizsprostoties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
- ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
- cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
- aizēnot Aizsegt (gaismas avotu).
- Aizlikt priekšautu (priekšā) Aizsiet priekšautu,.
- Aizlikt priekšautu (priekšā) Aizsiet priekšautu.
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
- Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
- Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
- apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
- mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemt (kā) vietā citu.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu.
- mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā. Aizstāt ko citu.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
- Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
- Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
- aizlaist Aizsūtīt (vēstuli).
- aizjozt Aiztaisīt (jostu). Aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
- aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
- aiztuntuļoties Aiztuntuļot (2).
- aiztupt Aiztupties.
- paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
- atrēķināt Aizturēt, neizmaksāt.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- nosprausloties Aizturēti nosmieties.
- sprauslāt Aizturēti smieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
- aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
- nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
- paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
- autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu).
- pretakcija Akcija, kas ir vērsta pret citu akciju.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- Rūnu akmens Akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām.
- Rūnu akmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām. Runakmens.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai. Konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- akmenslauztuve Akmeņlauztuve
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
- Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
- Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- Skatuves kustības Aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
- kinoizmēģinājums Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
- Portretiskā līdzība Aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta. Masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros.
- pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
- attieksme Aktīvā sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
- kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam.
- pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam).
- ātršuvējs Aktu vāki vai mape ar šādu ierīci.
- ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu).
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- masalas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- Atguļas tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
- Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- Krēslas stāvoklis Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- Krēslas stāvoklis Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu platnītes dziedzera iekaisums.
- alata Alatu dzimtas zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze.
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
- nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
- inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
- Grupu teorija Algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
- Grupu teorija Algebras. Nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
- kokaīns Alkaloīds, ko satur kokas lapas (vietējās anestēzijas līdzeklis).
- teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas.
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā. Alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
- Spirta dzēriens Alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
- groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
- porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
- boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- Jūras kāposti Aļģes, kuras izmanto uzturā, ārstniecībā.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare. Citu koka trauku izgatavošana.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
- sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1).
- jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam. Persona, kam ir šāds tituls.
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu. Cilvēks, kas ko vada, pārzina.
- notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- palīgs Amatpersona, kas strādā attiecīgas augstākstāvošas amatpersonas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
- administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- Mazā ģilde Amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
- Mazā ģilde Amatu (cunftu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
- nomenklatūra Amatu saraksts, kam kadrus apstiprina augstākstāvošās instances. Amati, kas ietilpst šādā sarakstā.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji.
- kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
- Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās.
- pornogrāfija Amorāls, piedauzīgs, naturāls kā seksuāla attēlojums (parasti literatūrā, attēlos, kinofilmās).
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- Uroģenitālā sistēma Anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais.
- jards Angļu garuma mērvienība - aptuveni 914 milimetri.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- antikvariāts Antīku lietu veikals.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs. Cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
- Kālija permanganāts Antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
- pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
- stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
- pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu. Apakšējā daļa (zeķēm).
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
- pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam).
- herma Apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots sengrieķu dieva Hermesa galvas skulpturāls attēls.
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- miksīnas Apaļmutu klases apakšklase. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- nēģis Apaļmutu klases dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- spidogrāfs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai.
- spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
- polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
- mikseris Aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem.
- laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
- kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
- aspirators Aparāts šķidrumu (piemēram, gļotu, strutu) iesūkšanai no organisma dobumiem.
- telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai. Telegrāfa aparāts.
- termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
- siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs).
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
- aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
- radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
- bēdīgs Apātisks. Bez žirgtuma.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
- Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
- Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
- Pāridarījuma jūtas Apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
- apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Kara kuģis.
- Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
- Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
- Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēja 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
- Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēta 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
- rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā.
- elēģija Apceroša, skumja rakstura skaņdarbs.
- Likt aiz restēm Apcietināt, ievietot cietumā.
- cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
- apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
- piebeigt Apēst, izdzert (iesākto). Ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
- satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
- apbruņot Apgādāt (ar instrumentiem, iekārtu, rīkiem).
- radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
- termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
- iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
- pārbruņot Apgādāt ar citu, parasti modernāku, apbruņojumu.
- nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku). Arī nometināt (1).
- apbruņot Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu.
- izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
- Telpiskais apgaismojums Apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
- svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
- lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
- laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
- izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
- iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
- apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu).
- apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
- apcirpt Apgriezt (matus, bārdu). Apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu.
- apvērst Apgriezt (uz otru pusi, piemēram, augsnes kārtu).
- Ciets vēders Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
- Ciets vēders Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
- pāraugt Apgūstot (citu profesiju, specialitāti) kļūt (par ko).
- sagatavoties Apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas). Trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu).
- Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
- godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- uzjozt Apjozt (jostu, siksnu u. tml.).
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
- kanālapkure Apkure ar karstu gaisu, kas plūst pa cauruļveida vadiem.
- centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
- izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
- Ķīlas zīme Apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- Ķīlas zīme Apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u.tml.
- sertifikācija Apliecināšana ar sertifikātu (1).
- liecināt Apliecināt (kādu faktu).
- apzvērēt Apliecināt (parasti ar zvērestu).
- parakstīt Apliecināt, apstiprināt (ko) ar savu parakstu.
- apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
- applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- aplīgoties Aplīgot vienam otru, citam citu.
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
- apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
- Maģiskais aplis Aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā. Arī aploks.
- zirgaploks Aploks zirgu turēšanai un ganīšanai.
- traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
- vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
- koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
- krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- konvertēt Apmainīt (attiecīgās valsts valūtu pret ārzemju valūtu).
- Izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- permutēt Apmainīt, pārstatīt (kā) elementus.
- apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos.
- pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
- apmētāties Apmētāt citam citu.
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
- pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
- Ārējais apmetums Apmetums mājas ārpusei.
- apstulbt Apmulst, tikt apmātam, apstulbinātam.
- apjozt Apņemt (ar jostu, siksnu u. tml.).
- aptvert Apņemt (ar rokām, ar kājām), parasti saturot.
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu. Pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu. Piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- apmalot Apņemt ar līnija, ornamentu vai vinjeti (tekstu vai attēlu).
- iežogot Apņemt no vairākām vai visām pusēm (kādu vietu).
- ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
- aptvert Apņemt no visām pusēm, pārņemt (par uguni, siltumu, skaņām u. tml.).
- apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu). Ietīties.
- apglaust Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu).
- apskaut Apņemt, pārņemt (par gaisu, tumsu, aukstumu u. tml.).
- ieskaut Apņemt, pārņemt (piemēram, par tumsu, miglu).
- pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
- apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
- uzplūst Applūst, pārplūst (par vietu).
- appļaustīt Appļaut (vietumis vai pavirši).
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
- aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
- izdot Apprecinot aizlaist (meitu no mājām).
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
- notēlot Aprakstīt, raksturot.
- parafrāze Aprakstoša izteiksme, vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
- shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās. Arī skice, pirmuzmetums.
- Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
- apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu citu domas.
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
- piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu [1] (1).
- piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību).
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu. Augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora.
- menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
- aizkavēt Apstādināt (kādu), panākt, ka paliek tur, kur atrodas (kādu laiku).
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- Stāvokļa apstākļa vārdi Apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli.
- atklātība Apstākļi, kam nav slepenības rakstura.
- purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
- romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- barjera Apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi).
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai noteiktu (kā) nozīmi, jēgu.
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot par ko citu.
- pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
- dīrāt Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
- mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
- ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
- atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas.
- gremzdot Apstrādāt (koku), atdalot gremzdu kārtu.
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
- apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot, atcērtot zarus.
- pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
- lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
- ekscerpēt Apstrādāt (tekstu), izrakstot no tā vārdus vai teksta daļas.
- atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
- hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanos.
- kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
- virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
- nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- čagas Apstrādātu ogu, augļu atliekas.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
- pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
- sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi.
- apsveikties Apsveikt citam citu.
- bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīvesvieta. Zaņķis.
- bombardēt Apšaudīt (krasta objektus) no kara kuģiem.
- bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes).
- apšaudīties Apšaudīt citam citu.
- atšūt Apšūt (neatlocītu auduma malu), lai neirst.
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
- apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt, spaidot (visapkārt vai vietumis).
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- aptumšojums Aptumsums (3).
- notumšot Aptumšot (1).
- notumšot Aptumšot (2).
- aptumst Aptumšoties (3).
- nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
- apjēga Aptuvena jēga, aptuvena izpratne.
- puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei.
- pusceļš Aptuvena puse no attālumā starp (parasti diviem) objektiem.
- puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
- puscēliens Aptuvena puse no laikposma, kurā kas norisinās vai tiek veikts.
- pusceļš Aptuvena puse no tā, kas jādara, jāveic.
- pusceļš Aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
- pussolis Aptuvena puse soļa, nepilns solis.
- sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
- pārdesmit Aptuveni divdesmit.
- pārsimt Aptuveni divi simti.
- pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
- pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
- Uz to pusi Aptuveni tā, gandrīz tā.
- apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli). Noapaļots.
- Kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
- Kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
- Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
- Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
- pusgurns Aptuvens gurna vidus.
- pusliels Aptuvens liela vidus.
- apjausma Aptuvens priekšstats.
- pusstilbs Aptuvens stilba vidus.
- stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
- braucīt Aptverot (ar plaukstu vai pirkstiem), glaudīt.
- aplikt Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu).
- novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
- mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
- apārdīt Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu).
- rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
- komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
- miksēt Apvienot (divus vai vairākus signālus), lai iegūtu kombinētu signālu.
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
- Mesties kopā Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
- Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
- Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
- Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
- Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
- Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
- panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas).
- bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu. Ļoti daudz.
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
- mānīt Apzināti izturēties negodīgi. Arī krāpt.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus. Apkrāpt.
- ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko). Nevēlēties zināt (ko).
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
- apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu).
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
- karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- viltot Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē). Aizstāt patiesu ar nepatiesu.
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums. Dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- Zināt mēru Apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- Zināt mēru Apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- Atrast sevi Apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā.
- izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums. Arī zināšanas, izpratne. Jēga (2).
- fenomens Apziņas parādība. Apziņas subjektīvais saturs.
- nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
- somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
- pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā).
- lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā. Grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
- atkarot Ar (parasti bruņotu) cīņu atgūt.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- izšuvums Ar adatu un pavedienu veidots rotājums.
- uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
- smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
- iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
- griezt Ar asu rīku veidot (attēlu, ornamentu) kādā virsmā. Gravēt.
- griezt Ar asu rīku veidot (priekšmetu).
- (Ar) pirkstiem nobadīt (arī nobakstīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (Ar) pirkstiem nebakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu ieskaitīt zaudējumos.
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
- stornēt Ar attiecīgu ierakstu anulēt, labot (ko) grāmatvedības dokumentos.
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
- visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (par dažiem putniem).
- gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
- Ar uguni un zobenu Ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
- Ar uguni un zobenu Ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
- Ar ieročiem rokās Ar bruņotu varu. Bruņotā cīņā.
- Ar ieročiem rokās Ar bruņotu. Bruņotā cīņā.
- Deju grīda Ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
- nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) mala.
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
- četrslīpju Ar četrām slīpēm (parasti par jumtu).
- četrstīgu Ar četrām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
- acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
- daudzstīgu Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
- ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ošņāt (2).
- izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1). Izostīt (2).
- saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saost (2). Izostīt (2).
- saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saostīt (2). Izost (1).
- divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
- divstīgu Ar divām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji. Ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
- saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
- iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
- izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu). Iekarot.
- fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates.
- Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu Ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Nogrozīt galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Šūpot (arī grozīt) galvu Ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Grozīt (arī šūpot) galvu Ar galvaskustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- glāstīt Ar glāstu vairākkārt skart.
- glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu). Viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
- grimēt Ar grimu mainīt ārējo izskatu.
- grimēties Ar grimu mainīt savu izskatu.
- appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
- atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
- dangāties Ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu. Arī dangāt.
- nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
- samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
- izgudrēm Ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību.
- rīvēt Ar iespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
- darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.). Lietvedība.
- tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
- pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
- šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
- izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
- celibāts Ar īpašu (obligātu) solījumu saistīta garīdznieku, mūku atteikšanās no laulības dzīves uz visu mūžu.
- saslēgt Ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus.
- uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
- Noņemt asinis Ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei).
- godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
- Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
- Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgu vielas kārtu pārklāta metāla plāte, uz kuras pārnes zīmējumu.
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
- grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
- pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu. Arī rotāt.
- delikatese Ar izsmalcinātu gaumi izmeklēts ēdiens.
- uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
- Izrakstīt (sev) nabadzības apliecību Ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
- pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
- augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
- kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
- Sastādīt numuru Ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
- labot Ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
- izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- izvēlēties Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties (1).
- mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
- izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu). Padzīt.
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
- uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
- ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- aizlēkt Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
- piezemēties Ar lēcienu, lēcienā sasniegt pamatu.
- pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
- izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
- izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
- sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
- apsūdzība Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
- vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtība, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
- iemānīties Ar mānīšanos, viltu iekļūt (kur iekšā).
- izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt. _imperf._ Mānīt prom. Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atmānīt Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp. Ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
- iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā). Ievilināt.
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.). Izvilināt (1).
- samanīt Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
- aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
- Raudzīties (arī skatīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (noteikta kustību secība, arī noteikts priekšmetu novietojums).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu.
- virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
- nomest Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
- piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piesviest (1).
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- erotika Ar mīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums.
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- apmēram Ar nelielu novirzi (no minētā). Ap. Aptuveni.
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
- cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
- ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
- kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
- jeb Ar partikulu «vai» ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
- dzeltens Ar patumšu šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
- sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
- uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
- pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
- Pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) Ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
- Turēt ausis ciet Ar plaukstām pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vajāk.
- Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
- Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
- izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
- nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
- piestiept Ar pūlēm pienest (2). Ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, no braukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
- stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
- piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
- notusnīties Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīt (2).
- notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīties (2).
- uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
- peilēt Ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu.
- rakstīt Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu). Veidot burtus (ar rakstāmrīku).
- Rakstītais vārds Ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
- svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
- Piedot grēkus rel Ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
- Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
- Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
- saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
- piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu). Ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
- kalikons Ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem).
- sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- augstfrekvences Ar samērā augstu frekvenci.
- sārtens Ar sārtu nokrāsu. Iesārts.
- Pieliet eļļu ugunī Ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi.
- nospiest Ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
- ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
- veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu (par pretējā dzimuma cilvēkiem).
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
- vilināt Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
- nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko nevēlamu) - par dzīvniekiem.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
- kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- paust Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko).
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
- Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
- izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
- parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
- izstrāvot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
- ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas. Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
- pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
- palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
- nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
- nobeigt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- pieļaut Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
- padarīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka cilvēks vai dzīvnieks iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- Griezt (arī vērst) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- Vērst (arī griezt) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
- pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- pavadīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu reaģēt uz (kāda, kā) attālināšanos.
- sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
- pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
- subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
- apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- aizriebt Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara.
- paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml. Arī pamudināt.
- pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara. Pamudināt.
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- septiņstīgu Ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- sfigmogramma Ar sfigmogrātu iegūtā līkne.
- sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās. Virzīt (ko) cauri sietam.
- acains Ar sīku rakstu vai sīkiem caurumiņiem (par adījumu, audumu).
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu. Arī kaltēt (1).
- izsist Ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas). Tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu.
- atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
- mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- atskaust Ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam).
- zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu). Šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
- brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
- grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
- iedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā).
- piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizsist Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.). Aizcirst.
- pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
- dzīt Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
- atspert Ar spērienu atgrūst vaļā (durvis, vārtus).
- piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
- izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
- rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
- nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
- piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemest (1).
- iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu). Ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
- zvans Ar šādu instrumentu radītā skaņa.
- tipoloģija Ar šādu metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
- gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
- zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
- trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
- peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
- siltināt Ar tehniskiem līdzekļiem panākt, ka (kur) izplatās siltums, ka (kas) kļūst siltāks vai silts.
- saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
- portretēt Ar tēlotājas mākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
- Nodibināt faktu Ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
- piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu).
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu). Arī publicēt (parasti periodikā).
- spiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
- dzidrs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
- gaišs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
- iedzert Ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa. Šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
- (Ar) kailām (arī plikām) rokām Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
- nebalts Ar tumšu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
- helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu. Izcelt (5). Akcentēt (2).
- piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
- Taisīt jokus Ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- Taisīt pekstiņus Ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
- nolaupīt Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
- vienmasta Ar vienu mastu.
- vienslīpuma Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīps.
- vienslīps Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīpuma.
- vienslīpes Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpuma. Vienslīpnes. Vienslīps.
- vienslīpnes Ar vienu slīpni (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpuma. Vienslīps.
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
- Izlikt cilpas (arī cilpu, lamatas, slazdu(s)) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- Izlikt slazdus (arī slazdu, cilpu, cilpas, lamatas) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
- atvilt Ar viltu atņemt.
- novilt Ar viltu atņemt.
- mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā. Arī vilināt.
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
- izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu).
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
- piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
- muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Krāpt.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Apmānīt. Piemuļķot.
- sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
- Ar varu Ar visu spēku, neatturami.
- vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
- grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
- grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
- kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā), ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
- Pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- Pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- Atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- Atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- Mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
- Apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko).
- Dot zīmi Ar žestu, mīmiku dot norādījumu, paziņot (kādam ko).
- Dot zīmi Ar žestu, mīmiku paziņot (kādam ko).
- erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu.
- noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
- atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu) _imperf._ Ārdīt vaļā.
- izārdīt Ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
- apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme.
- protektors Ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu.
- ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam). Litosfēra.
- pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
- iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
- pretarguments Arguments, kas ir vērsts pret citu argumentu.
- argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana. Argumentu kopums. Arī pamatojums.
- Dzelzs laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
- sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
- Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
- Mauru stils Arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
- gotika Arhitektūras un tēlotajās mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 15. gadsimtam.
- racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
- restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
- ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
- gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
- vikonts Aristokrātijas tituls - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- lēts Ārišķīgs, bez dziļāka satura. Arī banāls.
- Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
- Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
- Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru.
- Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
- vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstis, piemēram, Francijā).
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu).
- pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu). Vagot.
- Aukstais karš Ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
- Aukstais karš Ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- frontons Ārsienas turpinājums (celtnei) virs dzegas, parasti trīsstūrveidā vai segmentveidā.
- Konservatīvā ārstēšana Ārstēšana ar medikamentiem, diētu un režīmu.
- speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
- mehanoterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto īpaši konstruētus aparātus un rīkus.
- Ārstnieciskais uzturs Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi un ko lieto ārstniecībā.
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
- poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
- Ādas raudze Ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- konsilijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus). Ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
- dziļaršana Aršana dziļāk par aramkārtu.
- rijolēt Art, apstrādāt augsni dziļāk par aramkārtu.
- Spieķa artērija Artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
- valūta Ārvalstu nauda (kredītbiļetes, monētas u. tml.).
- imigrācija Ārvalstu pilsoņu ieceļošana (citā valstī uz pastāvīgu dzīvi).
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
- disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
- zandarts Asaru dzimtas plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem.
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- nigliņš Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
- platgalve Asarveidīgo kārtas līdz 15 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām.
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
- krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
- durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
- barhani Asimetriski, vēja sapūsti smilšu pauguri (smilšu tuksnešos).
- hemoglobīns Asins krāsviela, ko satur sarkanie asinsķermenīši.
- leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās.
- līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
- Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
- asinsrade Asiņu formelementu (galvenokārt eritrocītu) rašanās process.
- skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml. Lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
- tritons Astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
- plostbārdis Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem.
- rūgtpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām, dzelteniem mēlveida ziediem kurvīšos.
- salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
- saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu. Saulgrieze (1).
- saulgrieze Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu.
- vībotne Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem.
- vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
- tausagizs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku.
- mīkstpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
- rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
- selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
- atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
- Rakt kartupeļus Atart (retāk atrakt) kartupeļu vagas un vākt atsegtos kartupeļus.
- dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
- atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
- Uzkārt roku kaklā Atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
- atvilkt Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
- atbultēt Atbīdīt bultu, lai varētu atvērt (durvis, vārtus).
- labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
- atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- atvaļinājums Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu). Attiecīgais laika posms.
- atmīnēt Atbrīvot (kādu vietu) no mīnām.
- atlaist Atbrīvot (ko uzspraustu, saspraustu).
- debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
- dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
- atlaist Atbrīvot (sagūstīto, aizturēto).
- palaist Atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
- dot Atbrīvot (vietu), ļaujot izmantot (citam).
- atskujot Atbrīvot no skujām (nozāģētus skuju kokus).
- palaist Atbrīvot, arī neaizturēt, neaizkavēt.
- atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku). Atraisīt.
- izāķēt Atbrīvot, izņemt (ko saāķētu, pieāķētu).
- separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
- nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
- izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu. Izoperēt.
- nomontēt Atdalīt nost (kam detaļu, elementu).
- noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
- Izsaukuma zīme Atdalītājpieturzīme (!).
- Jautājuma zīme Atdalītājpieturzīme (?).
- atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
- atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
- atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu).
- nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
- nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- Iejusties (kāda) lomā Atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
- Iejusties (kāda) lomā Atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
- korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu).
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
- gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
- atbērt Atdot (graudu, kartupeļu u. tml.) aizņēmumu.
- reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
- izsniegt Atdot (ko nodotu glabāšanā).
- pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu).
- denacionalizēt Atdot īpašniekam (nacionalizētu īpašumu).
- radioateljē Ateljē, kurā labo radioaparātus.
- atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību). _imperf._ Sūtīt Šurp.
- Celt augšā (vecas) lietas Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- Vandīt (biežāk celt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- Celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
- atbraucīt Atglaust (matus).
- govs Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
- pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
- pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi).
- pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt.
- atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
- atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
- rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
- restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi).
- pacelt Atjaunot, uzlabot (ko nolaistu, panīkušu).
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- atjozties Atjozt sev (parasti jostu).
- nojozt Atjozt un noņemt (ko apjoztu).
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
- nebrīvs Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti).
- nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
- pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
- rustēt Atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus.
- kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
- durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms). Nodot (kādu). Atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
- demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
- Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
- Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
- atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
- notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ko negatīvu, slēptu).
- atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
- karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
- mēsli Atkritumi (1).
- atliekas Atkritumi (2).
- atkritumprodukti Atkritumi, atlikumi, kas rodas kādā ražošanas procesā.
- Radioaktīvie atkritumi Atkritumi, kas rodas, apstrādājot radioaktīvās vielas.
- Atkritumu produkti Atkritumprodukti.
- Atkritumu produkti Atkritumprodukti.
- urna Atkritumu trauks (parasti no betona, metāla).
- aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta). Darbība --> aptīrīt (1).
- apkust Atkust, nokust (visapkārt vai vietumis).
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
- krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības). Atlicinot, neiztērējot vairot.
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- gandarījums Atlīdzība (cietušajam).
- prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
- vieta Atlīdzinājumam (pretī dodot, saņemot ko citu).
- gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
- atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot..
- atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.).
- izdedži Atlikums pēc (cietā kurināmā) sadegšanas (katlu, lokomotīvju kurtuvēs).
- atlobīties Atlupt (par apmetumu, krāsu u. tml.).
- ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- Atdot savu vietu Atļaut citam ieņemt savu vietu, izmantot savu stāvokli u. tml.
- Atdot savu vietu Atļaut citam izmantot savu stāvokli, arī ieņemt savu vietu.
- atstāt Atļaut paturēt, neatņemt.
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
- piemiņa Atmiņas ar cieņas pilnu attieksmi (parasti pret mirušu cilvēku, pagātnes faktu).
- Lokalizētā amnēzija Atmiņas zudums par noteiktu laika posmu.
- noraisīt Atmisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
- Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
- hemosfēra Atmosfēras slānis 30-80 kilometru augstumā.
- atlīmēties Atnākt vajā (par ko salīmētu, aizlīmētu).
- atrist Atnākt vajā (par ko sapītu, sasietu). Atraisīties.
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana.
- noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev. Arī atsavināt.
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
- nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
- magnetons Atomu kodolu un elementārdaļiņu magnētisko momentu mērvienība.
- izpīt Atpīt, atraisīt (parasti matus).
- nopogāt Atpogāt un noņemt nost (ko piepogātu).
- attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
- izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā. Atsvaidzināties.
- pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.
- atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis). Atstumt.
- atšņorēt Atraisīt (ar auklu sasietus apavus). _imperf._ Šņorēt vaļā.
- atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni).
- atpīt Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu)
- palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
- atmezglot Atraisīt (mezglu). Atšķetināt (ko samezglotu, samudžinātu u. tad.).
- atšķetināt Atraisīt (samudžinātu auklu, diegu u. tml.).
- noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu).
- atāķēt Atraisīt, atbrīvot (ko pieāķētu).
- atmudžināt Atraisīt, atrisināt (ko samudžinātu).
- atsaiņot Atraisīt, attaisīt (ko iesaiņotu). _imperf._ Saiņot vaļā.
- atmetināt Atraisīt, attaisīt (ko sasaistītu).
- atjozt Atraisīt, attaisīt vaļā (jostu). Attaisīt (ko sajoztu).
- izpīt Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti).
- Piesiet (savu) sirdi Atrast ko interesantu, aizraujošu.
- notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
- dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
- Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām). Trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
- mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita). Krustoties (citam ar citu).
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
- aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu). Aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā. Berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- būt Atrasties, uzturēties (kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kustēties Atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
- smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
- palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
- bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
- karpa Ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, raudas, plauži, vimbas, sapali, ālanti.
- tuneļdiode Ātrdarbīga diode, kuras darbībā tiek izmantots tuneļefekts.
- Traukt (arī traukties) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
- Traukties (arī traukt) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
- izraut Ātri izlasīt (piemēram, grāmatu).
- Kratīt pirkstu Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- Kratīt pirkstu Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- triekties Ātri lidot (par izšautu lodi, šāviņu u. tml.).
- Pakratīt pirkstu (arī ar pirkstu) Ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
- pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pārlikties Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlobt Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārsviest Ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku.
- skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
- pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
- Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
- Pārskriet ar acīm Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- Pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- Pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
- mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
- pašņāpt Ātri, arī pavirši parakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
- pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nolaist Ātri, bezrūpīgi notērēt (naudu, mantu u. tml.). Nodzīvot (4).
- nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
- pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
- sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
- attīt Atritināt (ko saritinātu).
- izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
- aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
- pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
- klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
- mezgls Ātruma mērvienība - aptuveni 1852,2 metri stundā.
- atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
- štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
- vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
- piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
- atsārts Atsārtums (2).
- atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
- attuntuļot Atsegt, attīt (ko satuntuļotu).
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā. Cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā).
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
- kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem.
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
- loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
- viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- eksemplārs Atsevišķs priekšmets no līdzīgu priekšmetu grupas.
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem). Arī kušķis.
- šķipsna Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums apmatojumā, apspalvojumā.
- kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums. Arī kušķis.
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
- Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
- torakoplastika Atsevišķu ribu izoperēšana, lai pārveidotu krūšu kurvja formu.
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
- nosiet Atsiet un noņemt (ko apsietu).
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
- rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties eftā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
- spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu. Būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
- spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu).
- pūst Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu.
- nopūst Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu).
- saspēlēt Atskaņot, tēlot (ko) skatuves mākslā, saskaņojot savas darbības (ar kādu). Arī samēģināt.
- Gredzenā atskaņas Atskaņu izkārtojums četrrindē, kad pirmā rinda atskaņota ar ceturto, otrā - ar tiešo. Aptveru atskaņas.
- Krusteniskās atskaņas Atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
- aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus. Attaisnoties.
- Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
- raksturot Atspoguļot, attēlot (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes (mākslas darbā).
- nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā).
- dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- pamest Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu.
- sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
- uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
- uzslieties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
- uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas. Piecelties (2).
- celties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
- piecelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- piemirst Atstāt neievērotu (kādu cilvēku).
- palaist Atstāt neievērotu. Nepamanīt.
- pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
- aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
- palaist Atstāt neizmantotu, neiegūtu.
- aizmirst Atstāt neminētu.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- paturēt Atstāt tālā pašā stāvoklī (priekšmetu).
- Atstāt ar garu degunu Atstāt tukšā
- Atstāt ar garu degunu Atstāt tukšā.
- Atstāt ar garu degunu Atstāt tukšā.
- Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- notālēm Atstatu.
- Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- atdzīt Atstumt (ratus, velosipēdu u. tml.).
- vakuumēt Atsūkt, izsūkt gaisu, arī citu gāzi.
- pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu).
- kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
- nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
- sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
- sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
- atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies). Tikt atslābinātam (par ko savilktu).
- atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
- atkorķēt Attaisīt (ko aizkorķētu).
- atkrampēt Attaisīt (ko aizkrampētu).
- atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu). _imperf._ Pogāt vaļā.
- atāķēt Attaisīt (ko saāķētu, ar āķi sastiprinātu) _imperf._ Āķēt vaļā.
- atsprādzēt Attaisīt (ko sasprādzētu). _imperf._ Sprādzēt vaļā.
- atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
- augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
- gabals Attālums, atstatums.
- rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
- sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
- solis Attālums, par kādu. ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- stāstījums Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs.
- piekrāsot Attēlot (faktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā). Izskaistināt.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu faktu, notikumu u. tml.).
- No dabas (zīmēt, gleznot, veidot) Attēlot reālu ainavu, priekšmetu u. tml. (zīmējumā, gleznā, skulptūrā).
- rentgenuzņēmums Attēls, kas iegūts ar rentgenaparātu.
- ilustrācija Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu.
- Normāla koncentrācija Attiecība starp izšķīdinātās vielas ekvivalentu daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
- saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- lieta Attiecīgo dokumentu kopums.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- pāradresēt Attiecināt (uz ko citu).
- saltums Attieksme bez sirsnības. Nelaipnība, neatsaucība. Aukstums (3).
- pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu).
- mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci. Cilvēcība, arī humanitāte.
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme.
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme. Cieņa [1] (1).
- pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība. Šīs attieksmes izpausme.
- nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
- nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- atbildība Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
- kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
- Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
- Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
- progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- sliecība Attīstības virziens. Satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- slieksme Attīstības virziens. Satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- nosliece Attīstības virziens. Satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu).
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība.
- atvīt Attīt (ko satītu vai satinušos).
- atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu). _imperf._ Šķetināt vaļā.
- attuntuļoties Attuntuļot (1).
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
- gavēnis Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem. Laika posms, kad gavē (1).
- atturēties Atturēt sevi (izpildīt kādu savu vēlēšanos, iegribu).
- gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem.
- atturīgums Atturība (1).
- atturīgums Atturība (2).
- atturīgums Atturība (3).
- atturīgums Atturība (4).
- vēsums Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās.
- atvairīgs Atturīgs, noraidošs. Izvairīgs.
- ieturīgs Atturīgs, savaldīgs.
- rezervēts Atturīgs.
- Attieksmes adjektīvs Atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
- attēls Atveidojums, kas iegūts ar optisku instrumentu vai ar atspoguļojumu uz kādas virsmas.
- pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
- restaurēt Atveidot (pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus).
- izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu). Spēlēt, atskaņot.
- atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
- spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
- tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
- tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā.
- izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
- spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
- vēmekļi Atvemtais, izvemtais kuņģa saturs.
- attaisīt Atvērt (grāmatu, lappusi).
- Izgriezt tiltu Atvērt izgriežamo tiltu.
- Izgriezt tiltu Atvērt izgriežamo tiltu.
- Atvērt rēķinu Atvērt kontu.
- Uzsist lietussargu (arī saulessargu) Atvērt lietussargu, saulessargu.
- izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.). Vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
- atvākot Atvērt, dabūt vaļā (ko aizvākotu).
- atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
- Tikt uz pekām Atveseļoties. Izkļūt no grūtībām. Sasniegt labklājību, turību.
- ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
- atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par veļu.
- atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
- pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
- apaļkoki Atzaroti koku stumbri vai to nogriežņi.
- marķēt Atzīmēt (piemēram, kāršu, biljarda) spēles gaitu.
- aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
- fiksēt Atzīmēt, attēlot (kādu faktu).
- diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
- diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu. Nopelt, noniecināt. Atzīt par nepiemērotu.
- Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
- noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
- kautrēties Atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
- pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
- emalja Audi, kas veido zoba ārējo kārtu.
- nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
- miza Audu grupējums auga stumbra un saknes ārējā daļā.
- tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
- skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
- panama Auduma pinums ar vienādu šķēru un audu pārsedzu skaitu.
- trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
- batika Auduma rotāšana, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
- pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
- Rozīšu audums Audums ar rozīšu rakstu.
- žakards Audums ar sarežģītu rakstu. Žakardaudums.
- žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu. Žakards.
- mežģīņaudums Audums ar sīki caurumotu rakstu.
- velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
- drellis Audums, kura pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums.
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu.
- Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- skelets Auga galveno daļu (piemēram, stumbra, galveno zaru) kopums.
- Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas Auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
- ortotropisms Auga sānu orgānu augšana virzienā uz kairinājuma avotu vai nost no tā.
- Sarucis stumbrs Auga stumbrs, kas sugas, ģints u.tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
- gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis.
- lapaugi Augi (parasti krāšņumaugi) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
- siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
- ēnmīļi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu. Ēnaugi.
- ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu. Ēnmīļi.
- kultūraugi Augi, kas no savvaļas apstākļiem ir pārvietoti uz cilvēka sagatavotu vietu, tiek kopti, uzlaboti.
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- nikotīnaugi Augi, kas satur nikotīnu.
- nezāles Augi, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesušies.
- Eļļas augi Augi, kuru sēklas, augļi vai citas daļas satur daudz eļļas.
- sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu. Imorteles.
- imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu. Sauszieži, salmenes.
- smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
- sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu.
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
- pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
- citrusi Augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni.
- pārņemt Augot aizņemt (visu platību), parasti nomācot (tajā) citus augus.
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
- nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
- tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja). Vīteņaugs.
- virsaudzis Augs, kas aug uz citiem augiem (parasti uz koku stumbriem un zariem).
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs augs.
- sukulents Augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens.
- Maizes augs Augs, no kā iegūst miltus maizes gatavošanai.
- plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli.
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
- sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
- robeža Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
- gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
- sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem. Lēņa kungs.
- vezīrs Augstākais ierēdnis dažās Tuvo Austrumu zemēs. Šī ierēdņa tituls.
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
- kronis Augstākais sasniegums. Tas, kas ir pārāks par ko citu.
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
- sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
- Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
- zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām. Šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
- sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- augstība Augstāko feodāļu, aristokrātu tituls.
- nobilis Augstāko kārtu persona Venēcijas republikā.
- zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni. Šīs kārtas zivis.
- Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
- Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
- Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs). Persona, kam ir šāds tituls.
- Zelta jaunatne Augstāko un turīgo aprindu jaunieši kapitālistiskajās valstīs, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
- vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
- vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
- ekselence Augstas amatpersonas tituls.
- Karaliskā siļķe Augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
- Karaliskā siļķe Augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
- gaišs Augsti attīstīts (par prātu, spējām).
- danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu).
- Smadzeņu trests Augsti kvalificētu speciālistu kopums, grupa.
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
- labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
- gabals Augstu virs apvāršņa.
- kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda. Kalnu sistēma.
- treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
- treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Arī treļļi (1).
- trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Treļļi (1).
- kustība Augstuma maiņa (skaņām).
- augša Augstumā, gaisā, debesīs.
- Relatīvais aug stums Augstums virs patvaļīgi izvēlēta zemes virsas līmeņa.
- Absolūtais augstums Augstums virs vidējā ūdens līmeņa okeānos.
- liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
- lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
- Galotnes pumpurs Augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
- Galotnes pumpurs Augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
- Acs kaktiņš Augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta. Sejas, acu daļa ap šo vietu.
- kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei. Attiecīgā augkopības nozare.
- Veģetatīvā pavairošana Augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
- kokaīnaugi Augu dzimta (koki un krūmi Dienvidamerikā), kuru lapas satur kokaīnu. Šīs dzimtas augi.
- lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
- roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
- dievkrēsliņi Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi, kas satur indīgas vielas.
- rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
- vistene Augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
- vējmietiņš Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu.
- verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
- naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
- sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
- palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
- rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
- ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
- vilkvālīte Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem.
- madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
- rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
- vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
- čemurzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
- vija Augu dzimta, pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhloroflila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
- Sinepju eļļa Augu eļļa, ko satur, piemēram, sinepju sēklas.
- lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
- rinda Augu sistemātika - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- hloroze Augu slimība, kam raksturīga lapu dzelt ēšana.
- miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
- rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
- sīkplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
- pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
- bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
- laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
- Arktiskais laiks Aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās.
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
- sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
- sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par ko.
- piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- Sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
- Sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
- Sastingt (biežāk sasalt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
- pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
- pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kāpt Aust (par dienu). Kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
- svīst Aust (par rīta gaismu). Sākties, iestāties (par rītu, dienu).
- celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem). Aust (par gaismu, dienu).
- kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
- aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
- optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai.
- dozators Automātiska ierīce, ar ko mērī noteiktu vielas daudzumu.
- mašīntulkošana Automātiska tulkošana.
- mašīntulkojums Automātisks tulkojums.
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
- saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorautomobilis.
- refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu.
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
- noaust Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- uzaust Aužot izgatavot. Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko). Noaust (1).
- lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu).
- avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs. Ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
- Karstie avoti Avoti ar (samērā) augstu ūdens temperatūru.
- Karstie avoti Avoti ar augstu ūdens temperatūru.
- Siltais avots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
- siltavots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
- badīties Badīt citam citu.
- Bilžu grāmata Bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
- koncentrāts Bagātināšanas produkts ar paaugstinātu derīgo komponentu saturu.
- rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
- polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- liels Bagāts, turīgs.
- tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls. Tēva dēls.
- Tēva dēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls. Tēvadēls.
- mātesmeita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātes meita.
- Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
- Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
- nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
- apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
- nitragīns Bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur baktērijas, kuras uzkrāj slāpekli.
- Melnās bakas Baku forma, kurai raksturīga asinsizplūdumu rašanās.
- nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā. Arī līdzsvarot (ko).
- baletmeistars Baleta inscenētājs. Deju sacerētājs. Deju iestudētājs.
- pienabālgans Bālgans ar baltu (pienam līdzīgu) nokrāsu.
- gaišs Bālgans, tāds, kas izdalās uz tumšāka fona.
- kodināt Balināt (matus).
- Pasta balodis Balodis, kas apmācīts pārnest vēstules.
- Pasta balodis Balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
- balodis Baložveidīgo kārtas vidēja lieluma drukns putns ar mazu galvu, vāji attīstītu knābi.
- izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
- izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu). Ievēlēt.
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem.
- Balss lūzums Balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
- Balss lūzums Balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
- Balss lokanība Balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
- Balss lokanība Balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
- Krūšu balss Balss, kurai raksturīgs krūšu reģistrs.
- atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
- izmantot Balstīties kādā pasākumā, darbībā (uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju).
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu. Tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu. Tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
- talks Balts vai iezaļgans, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli).
- senlatvieši Baltu ciltis un tautības, no kurām izveidojās latviešu, tautība.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Ņemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 38. gadsimtā.
- stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu.
- kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus. Šīs baļļas saturs.
- baptisms Baptistu sektas reliģiskā mācība.
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
- Sadot brāzienu (arī vēju) Bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
- Sadot vēju (arī brāzienu) Bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
- Noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- Novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- Pārvilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
- apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
- bārties Bārt (citam citu).
- Gardināt muti Baudīt kā garšu, aromātu.
- Gardinēt muti Baudīt kā garšu, aromātu.
- alunīts Bāzisko sulfātu grupas minerāls. Alauna akmens.
- kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
- spraudīt Bāzt (ko) vairākās vietās, lai (to) nostiprinātu.
- apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
- pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- bēguļot Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
- bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
- klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
- šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
- jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
- Iet uz galu Beigties, tuvoties nobeigumam.
- Iet uz galu Beigties, tuvoties nobeigumam.
- adopcija Bērna pieņemšana ģimenē ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
- izbērt Berot iztukšot.
- tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
- Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
- Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
- zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
- braucīt Berzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
- saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu.
- saberzt Beržot sasmalcināt. Beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
- kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem.
- (Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
- (Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
- viens Bez citiem, bez citu līdzdalības.
- Saviem (arī pašu) spēkiem Bez citu palīdzības.
- dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu). Tīrs.
- (Ar) plikām (arī kailām) rokām Bez darbarīkiem. Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
- gluds Bez grumbām, izsitumiem, arī bez bārdas (parasti par seju, ādu).
- tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
- dzedrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs.
- dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs. Dzedrs (2).
- Tukšs kā izšauta plinte Bez naudas, bez līdzekļiem. Nenozīmīgs, bezsaturīgs.
- dzeltens Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).
- varde Bezastaino abinieku dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu un mitru ādu.
- drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
- draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties. Arī jokot.
- nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
- tiazols Bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
- sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
- Nātrija hlorīds Bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu. Vārāmais sāls.
- Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- benzols Bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
- fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
- bezlietains Bezlietus.
- pogonofori Bezmugurkaulnieki, kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids.
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi). Šī tipa dzīvnieki.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
- moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis. Šī tipa dzīvnieki.
- Konjunktūras cilvēks Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem. Konjunktūras cilvēks.
- bezsaturīgums Bezsaturība.
- Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
- Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
- bezsatura Bezsaturīgs.
- vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- kulise Bīdāmā daļa (bazūnei) skaņas augstuma mainīšanai.
- bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai. Aizbīdnis. Aizšaujamais.
- sabīdelēt Bīdelējot pagatavot (miltus).
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- braucīt Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu).
- ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
- sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
- aizbīdīt Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.). Aizstumt.
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
- piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
- frakcija Biedru grupa (politiskā partijā), kuru uzskati atšķiras no partijas pamatuzskatiem.
- marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu. Izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- Gumijas runga Bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci (piemēram, kapitālistisko valstu policijā).
- putugumija Bieza, poraina gumija. Putu gumija.
- tumēt Biezēt, kļūt tumīgam.
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
- ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
- spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls. Stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
- apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
- lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
- klaiņot Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
- vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst. Augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
- Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
- Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
- bikstīties Bikstīt citam citu.
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
- retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
- binoklis Binokulāra optiska ierīce tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai.
- biogrāfs Biogrāfijas autors. Cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
- medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
- biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums.
- mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma liakā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās.
- tuberkulīns Bioloģisks preparāts tuberkulozes diagnosticēšanai.
- iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku).
- svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
- Lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- Lapseņu pūznis (arī midzenis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- Čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- biškopība Bišu audzēšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai. Attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
- vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
- Naftas piķis Bitumens.
- pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- mugurpelde Blakšu kārtas kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu.
- peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
- kaimiņš Blakus vai tuva māja, blakus vai tuvs dzīvoklis.
- šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
- atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu).
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
- Retikulārā formācija Blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- marokens Blīvs mākslīga zīda audums ar viļņotu stiegru reljefu.
- ciroze Blīvu saistaudu veidošanās orgānā, kur tie aizņem šī orgāna specifisko audu vietu.
- kāpostbļoda Bļoda, kurā iepildīts no kāpostiem gatavots ēdiens. Šīs bļodas saturs.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
- lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- klinčs Boksā - pretinieka aptveršana, lai viņu kavētu sitienā.
- nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
- lidojums Brauciens (ar lidaparātu).
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās. Dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- atpakaļbrauciens Brauciens uz iepriekšējo vietu.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu).
- izbraukt Braucot izvadīt (iejūgtu zirgu).
- pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu).
- pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.). Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
- pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem.
- turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
- pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
- piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
- iela Brauktuve šādā joslā.
- pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- nobrāzties Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
- nobremzēt Bremzējot apturēt (transportlīdzekli).
- signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
- signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
- pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
- vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
- vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
- Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
- lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus.
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: iekšskats.
- fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
- vaļa Brīvība. Iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
- Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko (parasti apcietinājumā).
- Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko.
- Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku virsstundu darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
- virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
- kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
- izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties.
- sargasi Brūnaļģu ģints, kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas. Šīs ģints aļģes.
- ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
- komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
- sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no mainīgā sastāva, ko iesauc dienestā uz noteiktu laiku).
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, lai sagrābtu tās teritoriju, iznīcinātu vai ierobežotu tās neatkarību.
- Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
- košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
- pagoda Budistu kulta celtne.
- bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
- Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- lavēt Burāt pret vēju, ieturot kursu līkloču līnijā.
- pārvērst Burot panākt, ka (kāds, kas) kļūst par kādu citu vai ko citu.
- pārburt Burot pārvērst par ko citu.
- pārvērsties Burot pārvērst sevi par kādu citu vai ko citu. Buršanas iedarbībā kļūt par kādu citu vai ko citu.
- parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
- metieris Burtlicis, kas sadala slejās saliktu tekstu lappusēs. Aplauzējs (2).
- iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
- garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
- atburtot Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu).
- monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
- Krustvārdu mīkla Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- sīkburžuāzija Buržuāzijas daļa, kuru veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
- Republikāņu partija Buržuāziska politiska partija, kas aizstāv republikānisku valsts iekārtu.
- plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
- elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
- aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
- apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
- neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
- Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
- modernisms Buržuāziskās mākslas virzienu kopums (imperiālisma laikmetā), kuriem raksturīga atteikšanās no reālisma tradīcijām.
- konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
- freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
- Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
- radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
- liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
- pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
- pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt (kam) ļoti raksturīgam (par parādībām, to īpašībām).
- raksturot Būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
- robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam. Būt tādam, kas mijas viens ar otru.
- Būt dienas kārtībā Būt aktuālam.
- Būt dienas kārtībā Būt aktuālam.
- apdriskāties Būt ar apdriskātu apģērbu.
- Būt no cita kaula Būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem. Būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
- ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
- iet Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
- peldēt Būt ar mainīgu augstumu atskaņotāja, magnetofona mehānisma defekta dēļ (par fonogrammas skanējumu). Arī detonēt.
- plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
- tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē). Plūst (6).
- nodriskāties Būt ar nodriskātu apģērbu.
- turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
- svērt Būt ar noteiktu masu.
- nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
- plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
- pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
- pavērsties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
- sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
- nopluskāties Būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu.
- retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
- izspurt Būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem).
- mācēt Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
- Būt no viena kaula, retāk būt no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- Būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- Būt no viena kaula un miesas, biežāk būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- pieklāties Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem. Būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
- Krustot šķēpus (arī zobenus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
- Krustot šķēpus (arī zobenus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
- Krustot zobenus (arī šķēpus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
- ieturēties Būt atturīgam, savaldīgam.
- ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
- Laistīties zeltā, sudrabā Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
- Kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
- Kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
- (Pa)kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
- nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
- karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķedi u.tml.
- pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
- Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- mest Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
- Būt evakuācijā Būt evakuētam (uz kādu vietu, teritoriju).
- Būt galdā Būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
- pazīt Būt iepazinušām (kādu stāvokli, situāciju).
- pazīt Būt iepazinušām (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
- glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
- valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
- ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
- vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- pārklāt Būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.).
- grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
- izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
- tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās). Arī karst (2).
- degt Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
- vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
- Izstāvēt klāt Būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
- dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
- snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- Būt tintē Būt kļūmīgā, sarežģītā situācijā.
- nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu).
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
- Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
- Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
- Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
- plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).
- Būt (arī atrasties) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
- Atrasties (arī būt) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
- Būt (arī atrasties) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
- zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam. Arī kvēlot (4).
- mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt ļoti tīram.
- (Būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
- Stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
- Turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
- margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu. Būt tīram.
- samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
- mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
- Spļaut piķi un zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
- Spļaut piķi un zēveli, retāk spļaut zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
- Spļaut piķi un zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
- šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
- klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
- maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
- Būt murdā (iekšā) Būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
- Lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
- Lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
- trīcēt Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
- viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
- viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
- trīcēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
- trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
- Noteikt toni Būt noteicējam, vadošajam (kādā situācija, kādos apstākļos).
- Sēdēt kaulos (arī asinīs) Būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.).
- iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
- gozēties Būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem).
- sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī karst (1).
- sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
- nest Būt par (ienākumu, peļņas) avotu.
- izplatīt Būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu.
- noturēt Būt par (kā) pamatu, balstu.
- pavadīt Būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi.
- krāšņot Būt par (kā) rotājuma elementu. Būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
- veidot Būt par (kā) uzbūves, struktūras elementu, sastāvdaļu (par vielām, materiāliem).
- vēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.).
- pavēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
- stāstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
- noraut Būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli).
- nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
- suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
- vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārmest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu.
- sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
- iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
- (Sa)liekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
- Saliekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
- pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
- kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
- spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
- nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
- pārveidot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
- pārvērst Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
- kaltēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iestrāvot Būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par veļu).
- noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
- izdzīt Būt par cēloni tam, ka atstāj (kādu vietu).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs).
- mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- nodzēst Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
- paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (parasti tuvs cilvēks, tam nomirstot, aizejot bojā).
- izmācīt Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- sēt Būt par cēloni tam, ka rodas (krēsla, arī tumsa).
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- uzdot Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
- sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
- samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- dzēst Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
- pamest Būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā.
- darbināt Būt par enerģijas avotu (mehānismam, ierīcei).
- norādīt Būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- iepazīstināt Būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu).
- kandidēt Būt par kandidātu (1).
- diferencēt Būt par pamatu (kā) diferenciācijai.
- atļaut Būt par pamatu (secinājumam, vērtējumam u. tml.).
- nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
- sekundēt Būt par sekundantu (1).
- sekundēt Būt par sekundantu (2).
- Pieņemt parādi Būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
- pavadīt Būt pastāvīgi, ilgāku laiku (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
- pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
- atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
- atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
- Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
- Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
- lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
- piktoties Būt piktam, paust piktumu.
- Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
- Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
- iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
- klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
- Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
- pāriet Būt saistītam ar kādu citu organisma daļu (par organisma daļām).
- salt Būt salam, aukstumam (kādā vidē, teritorijā u. tml.).
- Būt uz sēkļa Būt sarežģītā, grūtā situācijā.
- slavēties Būt slavenam. Būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
- kvēlot Būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu).
- starot Būt spilgtam (par krāsu). Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt tīram.
- degt Būt spožam - par spilgtu, parasti sarkanu, blāzmu.
- korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
- lipt Būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu).
- spietot Būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu).
- Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
- Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
- durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
- durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
- durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
- patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
- stiept Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
- klepot Būt tādam, kam izraisās klepus. Radīt klepum raksturīgas skaņas.
- žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas. Radīt žagām raksturīgas skaņas.
- redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
- Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
- lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
- pabeigt Būt tādam, kam raksturīga pabeigtība (piemēram, par mākslas darbu, tā elementiem).
- ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- spēlēt Būt tādam, kas atskaņo (mūziku) - parasti par radiouztvērēju, skaņu ierakstu atskaņotāju.
- skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
- zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
- valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
- uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kūdu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
- saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
- glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
- Būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām. Būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
- vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
- skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
- vēdīt Būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.).
- saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
- sildīties Būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu.
- vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
- paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
- zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
- uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
- vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
- saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
- panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
- barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
- iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu. Ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
- ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu). Būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
- Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- vējot Būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi).
- izsisties Būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
- ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
- migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
- smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- svilpt Būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem).
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
- dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
- murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- uztvert Būt tādam, kurā (kas) tiek satverts, aizturēts u. tml., (tam) krītot, plūstot u. tml.
- glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
- kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
- pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
- pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
- nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
- trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
- trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
- Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
- Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
- nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- putot Būt tādam, kurā rodas daudz putu, kurš rada putas.
- spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
- skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
- pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
- lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
- paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
- pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
- orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- radoties Būt tuvam, līdzīgam (pēc kādām pazīmēm).
- Acīs rādīties Būt tuvumā, būt redzes lokā.
- untumoties Būt untumainam.
- izklausīties Būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu).
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku). Būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
- izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- silt Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu).
- nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvokli, situācijā).
- nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
- rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
- viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
- degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
- kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā. Degt.
- šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
- Gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) Būt, atrasties tuvumā.
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- Stāvēt (arī būt) priekšā Būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Arī trīcēt (2).
- tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
- serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem). Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
- kodols Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos).
- nūmens Būtība, kas ir aptverama ar prātu.
- kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
- kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
- kodols Būtiskais saturs (parasti mākslas darbā).
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
- vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
- Nebūtu par ļaunu Būtu labi, lietderīgi.
- Nebūtu par skādi Būtu labi, lietderīgi.
- būvuzņēmējs Būvdarbu privātuzņēmējs.
- ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā.
- uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
- baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals. Sija, būvbaļķis.
- fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
- Keramzīta oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
- Keramzita oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
- būvgruži Būvmateriālu atkritumi, kas rodas būvējot.
- sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu).
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa daļas).
- sabužināt Bužinot sajaukt (parasti matus).
- uzbužināt Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru).
- Akmens cauna Cauna ar baltu pakakli (parasti uzturas akmeņainās vietās).
- Meža cauna Cauna ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
- Akmens cauna Cauna, kas parasti uzturas akmeņainās vietās.
- dūmcaurule Caurule siltuma pārnešanai no dūmgāzēm uz ūdeni vai gaisu (tvaika ģeneratoros, gaisa sildītājos).
- snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
- uzmava Cauruļveida elements detaļu savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml. Arī uzmaucama detaļa.
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ievada ķermeņa dobumos vai asinsvados (piemēram, šķidruma nolaišanai, skalošanai, medikamentu ievadīšanai).
- ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātiem).
- radiocehs Cehs, kurā izgatavo radioaparātus vai to daļas.
- celmājs Celmaina vieta, izcirtums.
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- dot Celt ar dakšām (sienu, labību, piemēram, uz vezuma), lai kāds saņemtu.
- rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes.
- militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā).
- vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā).
- mest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
- sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.). Mest (11).
- krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
- Augu māja Celtne siltummīlošo augu audzēšanai. Arī siltumnīca.
- paviljons Celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards. Arī virtuve. Arī priekštelpa, priekšnams.
- kūpinātava Celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu) žāvēšanai dūmos.
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
- manēža Celtne, telpa sportistu treniņiem, sacensībām.
- rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā.
- durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
- Nulles cikls Celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
- celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss. Arī ēka.
- Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
- Televīzijas centrs Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei.
- televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei. Televīzijas centrs.
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- pārceltuve Celtuve. Prāmis.
- gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
- vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem.
- koncertceļojums Ceļojums, kurā ir paredzēts sniegt koncertus.
- rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzdabūt Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- šoseja Ceļš ar cietu segumu. Autoceļš ar daudzslāņu segumu.
- mājupceļš Ceļš uz savu dzīvesvietu, mājokli.
- atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
- apkārtceļš Ceļš, kas ir garāks par kādu citu ceļu, kurš ved uz to pašu vietu.
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās. Stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- pievedceļš Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
- lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
- orbīta Ceļš, pa kuru debess ķermenis kustas attiecībā pret kādu citu debess ķermeni.
- atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu. Gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atceļš.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas). Arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
- lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
- raudzīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
- skatīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
- Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- Ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
- meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli). Censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
- Meklēt vārdus Censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
- Meklēt vārdus Censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
- vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- Vēdināt galvu (arī smadzenes) Censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- Zīlēt kafijas biezumos Censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti. Izteikt nepamatotus minējumus.
- sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- Izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
- Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
- Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
- ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
- kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
- kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
- nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
- rostbifs Cepta liellopu fileja šķēle ar neizceptu vidus daļu.
- platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- pūkaine Cepurīšu sēne ar izliektu dažādas krāsas (piemēram, dzeltenu, brūna, pelēku) cepurīti.
- pienaine Cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu.
- Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
- apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem). Daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
- nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu).
- kvadroatskaņotājs Cetrkanālu ierakstu atskaņotājs.
- kvadrofonija Cetrkanālu skaņu ierakstu veidošana un atskaņošana.
- kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa.
- ceturtdaļa Ceturtā daļa.
- mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju.
- fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
- bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē.
- ceturtdien Ceturtdienā.
- paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
- uzstāties Cienāt, parasti ar labu cienastu, cienāt par saviem līdzekļiem.
- Turēt godā (arī cieņā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
- Turēt cieņā (arī godā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
- Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- Apdedzināt nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- Sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku, saistītā) pasākumā.
- Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
- Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
- Ērkšķu kronis Ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
- saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām.
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
- iežmaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
- iežmiegt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
- iežņaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
- rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
- riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
- pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
- iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
- piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu. Cieši piespiest (ko asu, smailu).
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
- saaudzenis Cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals.
- saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
- sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
- sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
- sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- pieķerties Cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā).
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
- Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- plakt Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
- apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
- Ieurbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- (Ie)urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- Urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
- nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām).
- tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
- katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
- abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
- pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
- glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
- Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
- Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
- kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju.
- ass Ciets, ar smailām formām, ar cietu spilvojumu (par lapām, zāli, stiebriem).
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
- čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai).
- akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
- ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
- Komētas kodols Cietu daļiņu sablīvējums komētas galvā.
- Komētas kodols Cietu daļiņu sablīvējums komētas galvā.
- martensīts Cietu kristālisku ķermeņu struktūra.
- stearīns Cietu taukskābju maisījums.
- Sausā destilācija Cietu vielu termiska sadalīšana bezgaisa vidē.
- fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē.
- cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums. Laika posms, kas pavadīts cietumā.
- kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais.
- krātiņš Cietuma kamera.
- krāts Cietuma kamera.
- sprosts Cietuma kamera. Cietums.
- cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs.
- Aiz restēm Cietumā.
- cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs. Cietuma nosacījumiem atbilstošs.
- Pārmācības nams Cietums ar smaga fiziskā darba režīmu.
- Pārmācības nams Cietums ar smagu fiziskā darba režīmu.
- Izmeklēšanas cietums Cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
- ķurķis Cietums.
- Cietuma mūri Cietums.
- tuptūzis Cietums.
- Cietuma sods Cietumsods.
- cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
- mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
- pārcilāt Cilājot vairākkārt pārvietot (uz citu vietu).
- kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
- stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
- pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
- piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
- ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
- papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums.
- tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
- perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
- tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
- šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
- liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
- pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- seja Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
- ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls. Biste.
- biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls. Krūšutēls.
- pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
- darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, norāto īpašību kopums, arī to izpausme.
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
- seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
- akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts
- maska Cilvēka sejas vai dzīvnieka purna skulpturāls lējums.
- Muzikālā dzirde Cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
- iekāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
- kāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
- raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
- refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
- stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
- blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem.
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
- asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2).
- malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi. Atpalikuši cilvēki.
- bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
- parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
- maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
- demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
- marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
- plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
- vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
- brunets Cilvēks ar brūniem, tumšiem matiem.
- lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
- Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
- Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
- ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
- melnacis Cilvēks ar melnām vai ļoti tumšām acīm.
- melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
- tumšacis Cilvēks ar tumšām acīm.
- tumšgalvis Cilvēks ar tumšiem matiem.
- tumšmatis Cilvēks ar tumšiem matiem.
- tumšvaidzis Cilvēks ar tumšu sejas krāsu.
- saimnieks Cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu.
- ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
- nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
- saimnieks Cilvēks, arī cilvēku grupa, kuru interesēs kāds veic noteiktus uzdevumus, saņemot par to atlīdzību.
- rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
- pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu. Cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
- psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
- melnbārdis Cilvēks, kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
- Pienākuma cilvēks Cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
- uguns Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
- tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem). Arī despots (2).
- romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
- pusmežonis Cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe.
- skeptiķis Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
- šķelmis Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
- pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
- stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
- karjerists Cilvēks, kam ir raksturīgs karjerisms.
- maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms (1).
- palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
- sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
- optimists Cilvēks, kam ir raksturīgs optimisms.
- pesimists Cilvēks, kam ir raksturīgs pesimisms.
- mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
- talmudists Cilvēks, kam ir raksturīgs talmudisms (2).
- urāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urāpatriotisms. Urrāpatriots.
- urrāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urrāpatriotisms. Urāpatriots.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- tumšbārdis Cilvēks, kam ir tumša bārda.
- mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs. Arī laisks, izlutināts cilvēks.
- tukšsirdis Cilvēks, kam nav dziļu jūtu.
- bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu. Cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
- vieninieks Cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem.
- vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties. Cilvēks ar vāju raksturu. Gļēvulis.
- Ciema brālis Cilvēks, kam patīk staigāt pa citu mājām.
- pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
- plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Pleiķis (2).
- pleiķis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Plikgalvis.
- diplomāts Cilvēks, kam raksturīga diplomātija (2).
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms.
- dogmatiķis Cilvēks, kam raksturīgs dogmatisms.
- burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
- spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
- kaimiņš Cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus.
- biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas. Grāmatu mīļotājs.
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
- aizturētājs Cilvēks, kas aiztur (kādu).
- māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- pašnāvnieks Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
- ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
- ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
- smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
- blēdis Cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
- klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi). Pēdējās klases, kursa audzēknis. Abiturients. Cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi). Absolvents.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- Pasaules gājējs Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- Pasaules gājējs (arī klaiņotājs) Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- Pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu. Arī klaidonis.
- braucējs Cilvēks, kas brauc (uz kādu vietu).
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
- pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita. Cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
- bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa bībeli. Cilvēks, kas bieži izmanto bībeles tekstu.
- grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa. Grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs.
- donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā.
- purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
- kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.). Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
- ezermalnieks Cilvēks, kas dzīvo ezermalā, ezera tuvumā.
- askēts Cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
- ostmalnieks Cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā.
- tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
- tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- upmalietis Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
- siltzemnieks Cilvēks, kas dzīvo zemē ar siltu klimatu.
- bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
- iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
- ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
- laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (parasti, mākslinieku konkursā).
- ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- maišelnieks Cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu.
- apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
- gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu). Cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
- pusamatnieks Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis kādu amatu.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura. Arī izlutināts cilvēks.
- netiklis Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās. Izvirtulis.
- ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
- politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
- eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (1).
- eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (2).
- vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- šķīrējtiesnesis Cilvēks, kas izšķir strīdu, konfliktu.
- rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
- noziedznieks Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
- necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi. Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu. Briesmonis (3).
- ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
- dulburis Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
- nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
- neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
- neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
- tuvcilvēks Cilvēks, kas kādam ir tuvs (6). Arī tuvākais.
- klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto). Cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
- patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti Iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
- partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem. Viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
- mantinieks Cilvēks, kas ko manto (3). Darba turpinātājs. Pēctecis.
- kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
- diktors Cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu.
- koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- grabulis Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu. Pļāpa.
- mīļotājs Cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu).
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- nācējs Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu). Cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
- bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev algotu darbu (kapitālistiskajās valstīs).
- nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Atturībnieks.
- atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Nedzērājs. Atturībnieku biedrība.
- blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu. Krāpnieks.
- Mākoņu stūmējs Cilvēks, kas neievēro reālo situāciju. Cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
- svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts. Nepazīstams cilvēks.
- doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
- nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
- bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem). Cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- mizantrops Cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem.
- mijējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
- spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
- tulkotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļdarbu tulkošanu.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu. Grāmatsiešanas speciālists.
- pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
- amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu (1).
- ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
- plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
- radiosportists Cilvēks, kas nodarbojas ar radiosportu.
- svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
- zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi. Arī zeltraktuves strādnieks.
- līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
- diktators Cilvēks, kas pakļauj citus savai gribai.
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu).
- nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
- otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
- diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
- viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
- oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
- Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1). Darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
- lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdītājs. Arī dumpinieks.
- pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
- laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
- strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
- mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- sportists Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar sportu.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu dzīvesvietu.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- rahītiķis Cilvēks, kas slimo ar rahītu.
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
- pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu kapitālistiskā uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas darba operācijas veicēja tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
- haltūrists Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu. Cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
- pelnītājs Cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem.
- tulks Cilvēks, kas tulko (2).
- tulks Cilvēks, kas tulko tekstu citā valodā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tekstu tulkošanu citā valodā.
- bruņinieks Cilvēks, kas uzņemas grūtības, ciešanas citu labā, kas uzupurējas, citus aizstāvēdams.
- veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus. Veģetārisma piekritējs.
- estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
- lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu. Pilots.
- aeronauts Cilvēks, kas vada lidaparātus.
- vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
- pirāts Cilvēks, kas vardarbīgi sagrābj lidaparātu lidojuma laikā.
- kaklakungs Cilvēks, kas varmācīgi piesavinās citu tiesības, citu darba augļus. Apspiedējs. Izmantotājs.
- melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu.
- makāns Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
- māceklis Cilvēks, kas vēl pilnībā nav iemācījies (ko), bet turpina mācīties.
- šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
- robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
- oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
- ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
- miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
- tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- negatīvists Cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1).
- pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma. Dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- nejēga Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, runa ir nejēdzīga.
- mežmalietis Cilvēks, kura mītne ir meža tuvumā, mežmalā.
- kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
- Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
- Zelta cilvēks Cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
- dvēsele Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
- cīņasbiedrs Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
- brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
- publicists Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs.
- žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
- asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
- biedrs Cilvēks, kuru cieši saista kas kopējs ar citu cilvēku.
- teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
- dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību. Ļoti tuvs cilvēks.
- kājpamesls Cilvēks, pret kuru izturas nievājoši, pazemojoši.
- kanibālisms Cilvēku gaļas ēšana (izpildot rituālu vai bada laikā).
- vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
- masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
- apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekaltu.
- Soda gājiens Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām. Šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
- strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
- ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā. Strīds.
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- trakumsērga Cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritistu seansos.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
- īkšķis Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu.
- pirkstgals Cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
- komunārs Cīnītājs par komunistisko iekārtu.
- Klasiskā cīņa Cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
- Klasiskā cīņa Cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
- prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
- prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
- zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam.
- cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
- vieta Cita stāvoklī, situācijā.
- āriene Cita vide, cita vieta. Cituriene.
- citviet Citā vietā. Citur.
- jukas Citam citu pārtraucot, traucējot.
- Cits caur citu Citam citu pārtraucot.
- Cits caur citu Citam citu pārtraucot.
- klusība Citiem nezinot. Tā, ka nepievērš citu uzmanību.
- kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
- virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
- ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
- zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas. Šī auga sēkla.
- ekspluatācija Citu cilvēku darba (visbiežāk virsdarba) piesavināšanās, ko izdara ražošanas līdzekļu privātīpašnieks.
- ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
- astrobotānika Citu planētu augu valsts pētīšana ar astronomijas metodēm.
- otrreiz Citu reizi.
- cittautu Citu tautu. Arī ārzemju.
- citvalodu Citu valodu. Svešvalodu.
- citzemju Citu zemju, citu valstu. Ārzemju.
- svešzemju Citu zemju, citu valstu. Ārzemju.
- Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- puscūcis Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem.
- vīrcele Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- melase Cukura ražošanas blakusprodukts - tumši brūns sīrupveida šķidrums.
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
- graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
- laktoze Cukurveida ogļhidrāts, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens.
- pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
- mātsakne Čemurziežu dzimtas augs ar raupju čemura staru augšdaļu, matainu stumbru.
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
- šķautnis Četrsturveida zāģmateriāls.
- četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- pīkstulis Čīkstulis.
- nočukstēt Čukstus noteikt, pateikt.
- sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz.
- iečukstēt Čukstus pateikt (parasti ausī).
- pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni).
- izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
- sačukstēties Čukstus sazināties.
- žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
- kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
- Dabas pārveidošana Dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.
- Klimatiskā ārstēšana Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana, lai ārstētu.
- tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
- pasaule Dabas parādību kopums. Eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm.
- basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
- vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
- baseins Dabiska ūdenskrātuve.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
- gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai.
- voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
- atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu).
- atlipināt Dabūt vaļā (ko salipinātu, salipušu, salīmētu).
- dzīt Dabūt vienkopus (vedot, stumjot u. tml.).
- ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
- prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- intriga Daiļdarbā attēlotā darbība, kurai raksturīga spraiga norise.
- radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
- literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
- hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
- taukums Dala (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Treknums (1). Arī speķis.
- haidamaks Dalībnieks ukraiņu buržuāzisko nacionālistu organizētajā kontrrevolucionāru karaspēkā (no 1918. līdz 1920. gadam).
- kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu). Aplauzt.
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
- kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
- lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
- lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- raksturotājs Dalītājs --> raksturot.
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
- lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
- lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
- Jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
- sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
- belzenis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit.
- posms Daļa (auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
- ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam.
- posms Daļa (dzelzceļa līnijai) starp divām stacijām, pieturām.
- liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Taukums (1). Arī speķis.
- vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis. Vidusposms (1).
- posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
- stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbenis (2).
- stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbrs (4).
- Otrā puse Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
- Otrā puse Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
- Pirmā puse Daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.
- Pirmā puse Daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.
- vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju.
- pustumsa Daļēja tumsa.
- preservi Daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- pieslēpt Daļēji apslēpt (parasti kādu defektu).
- noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
- aiztrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
- ieplēst Daļēji saplēst. Vietumis saplēst.
- pustukšā Daļēji tukšā.
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
- plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkiem).
- elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
- Caurspiedīgā radiācija Daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja.
- Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
- Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
- kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
- cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
- nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
- pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
- apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
- raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
- cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.).
- birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
- ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai.
- džouls Darba, enerģijas, siltuma daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
- Ražošanas līdzekļi Darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
- Ražošanas līdzekļi Darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem. Liekēdis.
- liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvsols.
- aptumšošana Darbība --> aptumšot (1).
- augļošana Darbība --> augļot. Augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
- žestikulācija Darbība → žestikulēt. Žestu (1) kopums.
- pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
- teātris Darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi.
- rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
- sacensība Darbība, darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
- gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
- vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
- atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
- reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme.
- pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu).
- tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
- tuvdarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā mazā attālumā.
- pretdarbība Darbība, kas tiek veikta kā atbilde uz citu darbību. Darbība, ko izraisa cita darbība.
- vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
- cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
- kustība Darbība, norise (sabiedrībā), kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
- pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
- aizture Darbība, process --> aizturēt (2).
- aptumšošana Darbība, process --> aptumšot (2).
- aptumšošana Darbība, process --> aptumšot (3).
- aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (1).
- aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (2).
- aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (3).
- denunciācija Darbība, process --> denuncēt. Ziņojums ar denuncējošu saturu.
- izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
- miniaturizācija Darbība, process --> miniaturizēt.
- nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
- pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
- pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
- saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- Ciešamā kārta Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu).
- prozelītisms Darbību kopums prozelītu (1) vervēšanai.
- spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
- tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
- štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
- piedzīt Darbināt (ierīci, mehānismu u. tml.) - parasti par motoru, enerģijas avotu.
- dzīt Darbināt (ierīci, mehānismu) - par motoru, enerģijas avotu u. tml.
- taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu. Būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
- pamatkadri Darbinieki ar augstu kvalifikāciju.
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas. Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
- korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
- funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
- rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1).
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
- apakša Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus.
- zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona. Atskanēt šādām skaņām.
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
- suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
- Garantijas darbnīca (arī rūpnīca) Darbnīca (rūpnīca), kas veic garantijas remontu.
- brošētava Darbnīca vai sietuves nodaļa, kurā brošē.
- sietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas. Grāmatsietuve.
- radiodarbnīca Darbnīca, kurā labo radioaparātus.
- sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
- vēriens Darbošanās veids, apmēri, kam raksturīgs plašums.
- ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
- tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
- čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu.
- rūpēties Darboties, lai nodrošinātu (parasti mazuļus) ar eksistencei nepieciešamo (par dzīvniekiem).
- Vārīties savā sulā Darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
- ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
- čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
- turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā). Atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
- Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- Maize bez garozas Darbs bez grūtuma. Labums bez sliktuma.
- Maize bez garozas Darbs bez grūtuma. Labums bez sliktuma.
- haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu. Darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu.
- Maizes darbs Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
- Maizes darbs Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
- Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
- Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
- pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu.
- piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kronis Dārgakmeņiem greznoja zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - valdnieka (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
- juveliermāksla Dārglietu darināšanas māksla.
- blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
- košināt Darīt (ko) košu, skaistu.
- izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
- strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
- pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
- plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panākta, sasniegtu.
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- Lauzties vaļējās (arī atvērtās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
- miglot Darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu).
- iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu).
- nest Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
- atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
- Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
- Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
- mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
- ziņot Darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
- teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Sacīties (1).
- sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Teikties (1).
- paust Darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē.
- sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
- Mest (arī sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
- Atvērt testamentu Darīt zināmu testamenta saturu.
- Atvērt testamentu Darīt zināmu testamenta saturu.
- uzrādīt Darīt zināmus (datus, ziņas u. tml.).
- klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma. Klausīt (1).
- stūmējs Darītājs --> stumt.
- tulkotājs Darītājs --> tulkot.
- turētājs Darītājs --> turēt.
- piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
- Lapu dārzeņi Dārzeņi, kuru lapas lieto uzturā (piemēram, salāti, spināti).
- Melnās kājas Dārzeņu dēstu slimība (parasti kāpostu dzimtas augiem).
- Melnās kājas Dārzeņu dēstu slimība (parasti krustziežiem).
- paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus. Arī priekšzīmīga dārzniecība.
- Regulārais (arī ģeometriskais) dārzs (arī parks) Dārzs (parks), kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
- Ģeometriskais dārzs Dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
- Ģeometriskais dārzs Dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
- Ainavu dārzs Dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
- precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
- rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
- verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
- nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli. Nepāra datums.
- Nepāra datums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli. Nepārdatums.
- pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli. Pāra datums.
- diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam.
- diena Datums.
- (Par) galvas tiesu Daudz (labāks, gudrāks u. tml. salīdzinājumā ar kādu citu).
- skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- pārbaroties Daudz ēdot, kļūt pārāk tuklam (par cilvēku).
- sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
- rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
- Rūdīts vilks Daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- Kauties ar parādiem Daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
- Klabināt muti Daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- Klabināt muti Daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
- nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai! šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
- grīšļi Daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
- kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
- topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
- staģe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
- tūsklape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām.
- vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
- zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
- melnsakne Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli.
- skorconera Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli. Melnsakne.
- koks Daudzgadīgs augs ar koksnainu stumbru, vainagu un saknēm.
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- zeltsakne Daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Rodiola.
- zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
- stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām. Šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
- tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem.
- mazpurenīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem.
- kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros.
- purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām.
- kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un brūni sārtiem ziediem.
- mārrutks Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
- zvērene Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem.
- paprika Daudzgadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas puskrūms vai viengadīgs lakstaugs ar sarkanām pākšveida ogām.
- dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu.
- artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
- krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
- sētvija Daudzgadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
- kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem.
- mirabile Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Naktsskaistule.
- kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
- kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
- liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
- citronmelisa Daudzgadīgs lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu, kurai ir citrona smarža.
- tulpe Daudzgadīgs liliju dzimtas augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā. Šī auga zieds ar stublāju.
- vēlziede Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
- kokvilna Daudzgadīgs malvu dzimtas krūms, no kura sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus.
- puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
- mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas augs, kas satur alkaloīdus.
- ramija Daudzgadīgs nātru dzimtas augs, no kura iegūst sevišķi izturīgu šķiedru.
- trūkumzālīte Daudzgadīgs neļķu dzimtas augs ar daudziem gulošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās.
- sveķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu.
- piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
- sētložņa Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
- zeltnātrīte Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar garu, četršķautņainu stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem.
- paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Pakledus.
- pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Paks [1].
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu.
- pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
- rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
- rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
- rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām. Daudzposmu sīpols.
- gladiola Daudzgadīgs skalbju dzimtas sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem.
- tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
- vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
- kaktuss Daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
- rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
- lucerna Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem.
- nātre Daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
- pūķgalve Daudzgadīgs vai viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
- ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
- smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
- gundega Daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
- prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
- nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos). Gājiens (3).
- staigāšana Daudzu cilvēku pārvietošanās, pārcelšanās uz citu darba vai dzīves vietu.
- Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums.
- Meteorītu lietus Daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
- Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums.
- bagāts Daudzveidīgs (formu, nianšu, elementu ziņā).
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums. Vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
- samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā).
- izdauzīt Dauzot iztīrīt (priekšmetu).
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
- dažviet Dažā vietā, dažās vietās. Vietumis.
- vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums. Daudzbalsība.
- daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums. Vairākbalsība.
- burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (temperētajā skaņu sistēmā).
- konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai. Šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
- adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
- Izkulties uz citu rēķina Dažādiem līdzekļiem panākt, lai (ko) paveiktu cits vai citi.
- iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
- sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
- neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana. Jaunklasicisms.
- jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana. Neoklasicisms.
- Kompleksā ārstēšana Dažādu metožu vienlaicīga izmantošana, lai likvidētu slimību.
- Kompleksā ārstēšana Dažādu metožu vienlaicīga lietošana, lai likvidētu slimību.
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas. Šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
- kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa. Tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- maģistrs Dažu amatpersonu tituls (senajā Romā). Augsts galma tituls (Bizantijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
- apsarme Dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
- pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis.
- soprāns Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
- tenors Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
- alts Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
- klosteris Dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze. Šīs draudzes celtnes, teritorija.
- manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
- dažurīt Dažu rītu.
- Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā). Šāda valdnieka tituls.
- pamale Debess josla apvāršņa tuvumā.
- pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
- perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saulei.
- meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu.
- komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
- librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
- kurināt Dedzināt kurināmo, lai radītu siltumu, gaismu.
- iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
- nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu. Kurināt (1).
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- rentgendefektoskopija Defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem, izmantojot rentgenstarojumu.
- gazifikācija Deggāzes plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgādāšana ar iekārtu deggāzes plašai izmantošanai.
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
- kurēties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
- kurties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
- apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
- dūmi Degšanas procesā radies gāzes un cietu daļiņu maisījums.
- iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
- iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli).
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- tvistot Dejot tvistu.
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai.
- deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums.
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
- dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekoratīvisms (1).
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekorativitāte.
- pundurvista Dekoratīvo vistu veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums. Šī veida vistas.
- prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
- ietērpakmens Dekoratīvs akmens mūra vai betona būvelementu ietērpšanai.
- ziedaste Dekoratīvs augs ar tumši sarkanu ziedkopu. Amarants.
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
- kāršroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs. Kokroze.
- klintene Dekoratīvs rožu dzimtas krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām.
- roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
- zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms. Šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
- zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
- mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
- sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
- plakandēle Dēle, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis.
- galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
- āķītis Dem. --> āķis. Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem).
- lākturītis Dem. --> lākturis.
- lietutiņš Dem. --> lietus.
- lukturītis Dem. --> lukturis.
- stundiņa Dem. --> stunda.
- tumsiņa Dem. --> tumsa.
- tupelītes Dem. --> tupeles.
- krabis Desmitkāju kārtas vēžu dzimtu grupa, pie kuras pieder, piemēram, saldūdenskrabju, vilnaskrabju dzimta.
- Ožamais spirts Desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
- Ožamais spirts Desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
- Stādāmais materiāls Dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai.
- nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
- Gaļas produkti Desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi.
- Gaļas produkti Desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi.
- kontrolligzda Dēšanai izveidots daļēji slēgts sprosts, lai pārbaudītu putna dējību.
- uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
- reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.).
- Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
- Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
- reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
- rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
- trizulis Detaļa (stellēs), kas ir paredzēta nīšu saturēšanai.
- roka Detaļa, elements (ierīcē, ietaisē u. tml.), kura (ko) satur, balsta, uz kuras (ko) novieto.
- skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
- starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- ass Detaļa, kas tur rotējošas mehānisma daļas.
- suka Detaļa, kas, slīdot gar elektromašīnas kolektoru, nodrošina kontaktu ar to.
- iebīdnis Detaļa, ko iebīda kādas konstrukcijas elementu sastiprināšanai. Ierīce, kas iebīda detaļu vai sagatavi mašīnā.
- ielikums Detaļa, ko ieliek (piemēram, lai veidotu detaļu ciešu savienojumu).
- patrona Detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi, lai to pieslēgtu pie elektriskā tīkla.
- orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
- mezgls Detaļu, elementu salikšanas, montēšanas vienība.
- papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- Pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
- Pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
- lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs.
- spirtot Dezinficēt (ko) ar spirtu.
- plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
- Mīkstinājuma zīme Diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
- tilde Diakritiska zīme, tehniska rakstu zīme (~).
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
- Likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.
- Likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
- iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
- palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- Jurģu (arī Jura) diena Diena, kad pārvācas uz jaunu (dzīves, arī darba) vietu.
- politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
- novakare Dienas beigu posms ap saules rietu.
- junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakara junda.
- Vakara junda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakarjunda.
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos).
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu. Attiecīgā suņu šķirne. Skotijas aitu suns.
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai. Attiecīgā suņu šķirne.
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža. Attiecīgā suņu šķirne.
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā. Attiecīgā suņu šķirne.
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva. Attiecīgā suņu šķirne.
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
- Meža sardze Dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
- dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
- vaskpalma Dienvidamerikas palma, kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
- dienvidvakari Dienvidrietumi.
- dienvidrietenis Dienvidrietumu vējš.
- launadzis Dienvidu, arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
- Atslodzes diena Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
- pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs. Arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
- ordālija Dieva tiesa (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā). Cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
- rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas. Līcins (1).
- rīcins Dievkrēsliņu (eirorbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas.
- dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
- dievturis Dievturības piekritējs, šīs kustības dalībnieks.
- Zināmā mērā Diezgan (1). Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
- dīgļass Dīgļstumbrs.
- radiodiktors Diktors, kas pie mikrofona lasa pa radio pārraidāmus tekstus.
- padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
- nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem).
- piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
- Uz pusi Divas reizes (piemēram lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
- Uz pusi Divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
- dvīņserde Divas serdes vienā koka stumbrā.
- Uz pusēm Divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
- Uz pusēm Divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
- aizturēts Divd. --> aizturēt.
- izturēts Divd. --> izturēt.
- titulēts Divd. --> titulēt.
- uzturošs Divd. --> uzturēt.
- Nāciju salūts Divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
- skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
- ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
- serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
- selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
- sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
- suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs skarblapju dzimtas indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
- burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
- diptihs Divi tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas) uz vienotas pamatnes, divi, saturā savstarpēji saistīti, tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas).
- diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- tačanka Divjūga atsperrati ar tajos uzstādītu balsta ložmetēju (pilsoņu karā Krievijā no 1918. līdz 1920. gadam).
- briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos.
- divmastnieks Divmastu buru kuģis.
- grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
- reihsrāts Divpalātu parlaments (Austroungārijā).
- iekavas Divpusēja izdalītājpieturzīme: (), [] vai {}.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme (" " vai « »).
- vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
- ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
- trūdodiņi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem. Šīs dzimtas kukaiņi.
- kāpurmuša Divspārņu kārtas kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros).
- divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa. Pāris.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru.
- sadura Divu detaļu, elementu u. tml. savienojuma vieta.
- antipods Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai.
- dzimumdzīve Divu pretēja dzimuma indivīdu fiziska tuvība.
- Mierīga līdzāspastāvēšana Divu pretēju sociālo sistēmu valstu vienlaicīga pastāvēšana.
- Mierīga līdzāspastāvēšana Divu pretēju sociālo sistēmu valstu vienlaicīga pastāvēšana.
- intervāls Divu skaņu augstuma attiecība.
- hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
- sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise. Divu vai vairāku apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
- transitivitāte Divu vai vairāku objektu attieksmju, īpašību saistība ar kādu citu objektu.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- pilsētsavienība Divu vai vairāku pilsētu savienība.
- Vidējais aritmētiskais lielums Divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
- Vidējais aritmētiskais lielums Divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
- Vidējais aritmētiskais lielums Divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
- unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
- metāls Divu vai vairāku šādu vielu sakausējums. Vielas sakausējums ar citu vielu.
- kondomināts Divu vai vairāku valstu kopīga valdīšana kādā teritorijā.
- Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- tandēms Divvietīgs divriteņu velosipēds ar divkārši bloķētu pārnesumu.
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls.
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls. Kundziņš (3).
- kundzīte Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieauguši meita.
- senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre. Dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
- dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- senjors Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis.
- izdobt Dobjot izveidot (priekšmetu).
- blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
- tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
- klauģis Dobs stienis, ko izmanto tukšu vietu aizpildīšanai salikumā.
- rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
- peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
- docentūra Docentu kopums augstākajā mācību iestādē.
- izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, noteikt (darba vietu).
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- doktrinārisms Doktrināram [1] raksturīgais domāšanas veids, spriedums, rīcība.
- kultūrfilma Dokumentāla kinofilma ar izglītojošu saturu.
- kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
- patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
- licence Dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu.
- civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
- uzziņa Dokumenti, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu. Izziņa.
- čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
- liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
- Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
- apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, apstākli, tiesības.
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina kādu faktu.
- liecība Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā). Uzturzīme.
- biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
- patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
- pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
- Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
- Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
- izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
- Slimības lapa, arī darba nespējas lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
- Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
- dokumentācija Dokumentu (1) kopums.
- aktis Dokumentu kopums (par kādu, parasti juridisku, jautājumu).
- lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
- dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā). Mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
- motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
- gudrs Domām, atziņām, idejām bagāts. Saturīgs.
- iecerēt Domās apsvērt, lai (ko) īstenotu. Paredzēt (ko) veikt.
- pārdomas Domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
- interpretācija Domas, teksta satura, arī fakta izskaidrošana, domas, teksta satura, arī fakta jēgas atklāšana.
- nosvērties Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim. Atbalstīt (kāda viedokli).
- atšķirt Domās, uztverē atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
- idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
- idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
- spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.). Arī iecerēt (1).
- doma Domāšanas saturs, tas, kam pievēršas domāšanas procesā.
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
- kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
- domkungs Domkapitula loceklis.
- skraps Domnas, teraudkausēšanas cehos, rūpniecība radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
- saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
- ievirze Domu, runas satura u. tml. pievēršana (kam).
- ienest Dot (ienākumus). Būt par ienākumu avotu.
- akceptēt Dot akceptu. Atzīt.
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu). Izrādīt (3).
- piedāvāt Dot iespēju izmantot (dzīvojamās telpas, apmešanās vietu).
- pieņemt Dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks).
- izglītot Dot izglītību, zināšanas. Būt par zināšanu avotu (kādam).
- kreditēt Dot kredītu (1).
- ordinēt Dot medicīnisku priekšrakstu, rīkojumu (par ārstu).
- zvērēt Dot oficiālu zvērestu.
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- pārkreditēt Dot pārāk lielu kredītu, ko tā saņēmējs nespēj atmaksāt.
- glābt Dot patvērumu, lai sargātu (piemēram, par telpu, vietu).
- mitināt Dot, gādāt dzīvesvietu, pajumti, nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
- smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu).
- pavadīt Doties (kādam) līdzi (uz kurieni), uzturēties kopā ar kādu (kur), piemēram, lai ko parādītu, iepazīstinātu ar ko.
- (Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- (Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
- Izlaist riņķi (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
- pazust Doties (kur), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēti, neievēroti, arī slepeni.
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).
- pavadīt Doties līdzi, lai uzraudzītu, kā tiek (kas) nogādāts (kur).
- rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
- aizkravāties Doties prom ar visu iedzīvi (uz jaunu dzīves vietu). _imperf._ Kravāties prom. Nokļūt (kur) ar visu iedzīvi.
- nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
- pazust Doties uz nezināmu vietu, atrasties nezināmā vietā un tāpēc nebūt sastopamam samērā ilgāku laiku.
- iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
- laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Braukt, skriet, ātri iet.
- izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
- valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
- kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem).
- remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u.tml.
- dramatiķis Dramaturgs (1).
- loma Dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona, kas atveidota skatuves, kino mākslas darbā. Teksts, ko runā dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona. Dramaturģiska sacerējuma tēla, darbības personas atveidojums (izrādē, kinofilmā).
- monodrāma Dramaturģisks darbs, kurā darbojas viena persona.
- Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- Likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt. Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
- brālīgs Draudzīgs, tuvs, vienprātīgs, vienots uzskatos.
- nodrāzt Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu).
- iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt.
- izdrāzt Drāžot izgatavot (priekšmetu).
- padrāzt Drāžot neilgu laiku gatavot (priekšmetu).
- rīt Drīz, tuvākajā nākotnē.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs. Arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
- drošs Drosmīgs. Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
- apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
- piedrukāt Drukājot pārklāt (piemēram, lappusi) ar lakstu zīmēm, attēliem.
- krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
- birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
- blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
- dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
- dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar muļķīgu saturu.
- dunkāties Dunkāt vienam otru vai citam citu.
- atdunēt Dunot tuvoties, atkļūt šurp.
- durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
- šķēps Duramais vai metamais ierocis - samērā garš stienis ar uzasinātu galu vai smailu uzgali.
- uts Dūrējutu kārtas kukainis.
- durstīties Durstīt vienam otru vai citam citu.
- iedurstīt Durstot izveidot vietumis (piemēram, caurumus).
- rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
- rakt Durt, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
- patentatslēga Durvīs iemontējama atslēga ar īpašu sarežģītu slēdzeni. Šāda slēdzene.
- Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
- bārties Dusmīgi teikt pārmetumus.
- rāties Dusmīgi teikt pārmetumus. Bārties.
- bārt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda).
- rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda). Bārt.
- dvīnīši Dvīņi (aptuveni līdz skolas vecumam).
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
- Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
- Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
- dzejisks Dzejai raksturīgs.
- atdzejotājs Dzejas darbu tulkotājs.
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
- rubajs Dzejolis četrrindes formā ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
- pantiņš Dzejolis, parasti ar vienkāršu, arī vāju saturu un formu.
- refrēns Dzejoļa daļa, kas periodiski atkārtojas ar nemainītu tekstu.
- siderīts Dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām).
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
- sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu.
- topāzs Dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
- rutils Dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai. Vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
- vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
- tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
- vibrovelmēšana Dzelzsbetona konstrukciju elementu izgatavošana, izmantojot vibrācijas.
- vibroštancēšana Dzelzsbetona konstrukciju elementu vai detaļu formēšana, izmantojot vibrācijas.
- izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu). Aizdzīt.
- dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
- miltūdens Dzēriens (dzīvniekiem), ko gatavo, ūdenī iejaucot miltus.
- susla Dzēriens, kas satur maz vēlamo vielu. Arī negaršīgs dzēriens.
- miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
- izdzert Dzerot iztukšot (trauku).
- iztempt Dzerot iztukšot (trauku).
- izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
- nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
- izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
- tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
- mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā. Dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā.
- Lāpīt paģiras Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
- Lāpīt paģiras Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
- Tukšot (arī dzert) līdz dibenam Dzert tukšu, dzert visu.
- plītnīca Dzertuve.
- laucis Dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
- pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
- izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
- pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu. Pārdzesēt (1).
- izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu. Izdzesēt.
- izdzēst Dzēšot (piemēram, ar dzēšamgumiju), iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.).
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
- trizulis Dzidru, augstumā strauji mainīgu skaņu kopums.
- gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
- solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
- locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
- vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Saucējs (2).
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Teicējs (2).
- kapela Dziedātāju (parasti augsti kvalificētu) ansamblis. Izcils kora kolektīvs.
- nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
- locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Variēt (balsi, melodiju).
- pieskaņoties Dziedot pielāgoties (citu dziedājumam).
- detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
- šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
- šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu. Šūpuļdziesma.
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
- piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Refrēns.
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība. Sirds siltums.
- Sirds siltums Dziļa iejūtība, sirsnība. Sirdssiltums.
- Nakts melnums Dziļa nakts tumsa.
- Nakts melnums Dziļa nakts tumsa.
- Piķa melnums Dziļa tumsa.
- iegriba Dziļāk nepamatota (parasti pēkšņa, untumaina) vēlēšanās.
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- dangas Dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
- izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari). Vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
- Sirds aicinājums Dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
- ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā. Šo attiecību grafisks attēlojums.
- senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā).
- incests Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem.
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
- siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- pazarīte Dzinums, kas attīstās galvenā stublāja vai sāndzinumu lapu žāklēs.
- sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, skeletzara vai stublāja.
- dzimumdziņa Dziņa turpināt sugu. Dzimuminstinkts.
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
- klausīties Dzirdēt un uztvert, saprast (piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto). Dzirdēt (skaņu avotu) un uztvert, saprast, piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto.
- izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
- izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
- nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- šampanietis Dzirkstošs, putojošs vīnogu vīns, kas satur daudz ogļskābes gāzes.
- ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina ūdensrats vai hidroturbīna.
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu).
- naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
- uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums. Izturēšanās (2).
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
- emigrācija Dzīve, uzturēšanās ārzemēs (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
- Pārtikusi māja Dzīvesvieta, arī saimniecība, kurai ir raksturīga pārticība.
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās). Attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
- Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
- Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
- kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
- baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- ieceļotājs Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes.
- draugs Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības. Dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku.
- konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ. Konkurences (3) dalībnieks.
- tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis.
- klejotājs Dzīvnieks, kas bieži maina apmešanās vietu.
- palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
- izceļotājs Dzīvnieks, kas maina apmešanās vietu.
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
- mājdzīvnieks Dzīvnieks, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
- biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
- taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
- sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
- dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
- smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
- pārgājiens Dzīvnieku došanās uz citu uzturēšanās, barošanās u. tml. vietu.
- mēsli Dzīvnieku ekskrementi. Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai. Kūtsmēsli.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu.
- nekrobakterioze Dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīga audu nekroze.
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
- migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
- sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
- melodija Dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
- klase Dzīvnieku sistemātikā - kārtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
- influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu. Dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
- protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
- bioģenēze Dzīvo būtņu attīstības vēsture.
- filoģenēze Dzīvo organismu (to tipu, dzimtu, ģinšu, sugu) vēsturiskā attīstība.
- sadzīve Dzīvošana kopā, ciešā saistībā vienam ar otru, citam ar citu.
- dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
- Dzīvot uz parāda Dzīvot ar aizņemtu naudu, mantu.
- Dzīvot kā mūkam Dzīvot askētiski, vientuļi.
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās). Dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā.
- sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
- mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
- mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem.
- piemist Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda).
- slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās). Arī bēguļot.
- vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- kamzolis Džemperis (parasti bieza adījuma) ar augstu, slēgtu apkakli.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
- senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras. Senie ebreji.
- izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
- pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviesta beka.
- Sviesta beka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviestbeka.
- zobiņbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas griezumā ātri zilē, un augšdaļā paplašinātu kātiņu.
- Bērzu beka Ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu.
- saldūksne Ēdama pienaine ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
- čigānene Ēdamā sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvjainu gredzenu ap kātu.
- Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
- bērzlape Ēdama sēne ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
- piltuvene Ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti.
- krimilde Ēdamā sēne ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
- cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- pastēte Ēdiens - maltu (parasti gaļas, zivju) produktu masa, kam parasti ir pievienotas piedevas.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- Sniega pikas Ēdiens - saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
- Sniega pikas Ēdiens - saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
- vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas.
- sacepums Ēdiens - vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums.
- kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma. Šāds miltu maisījums.
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
- salds Ēdiens, dzēriens, kas jātur samērā daudz cukura. Arī saldēdiens.
- manna Ēdiens, kas izgatavots no šāda uzturlīdzekļa.
- omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu.
- suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
- kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
- galds Ēdiens, uzturs.
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
- kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
- piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
- izēst Ēdot iztukšot (piemēram, trauku).
- izvicot Ēdot iztukšot (trauku).
- noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
- iesildīties Ēdot vai dzerot (ko siltu), izraisīt sevī siltuma sajūtu.
- ehogrāfs Eholote, kas reģistrē mērījumu rezultātus.
- undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
- simbolisms Eiropas mākslas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam pamatā bija ideālisma principi un intuīcija un kas plaši izmantoja mākslas simbolus.
- Galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
- būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
- starpeja Eja, kas savieno, parasti divus, objektus.
- pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.). Ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, izkļūt (uz tās).
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu). Iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
- iziet Ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
- aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
- pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi).
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi. Katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
- prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
- Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības Ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- Rūpniecības apvērsums Ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu.
- Akadēmiskais parāds Eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
- Kandidāta eksāmens Eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt.
- forma Eksistences veids, satura organizācija, struktūra.
- klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
- mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem. Eksistēt (kur) - par augiem.
- koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
- mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
- mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
- spira Ekskrementu lodveida gabals (dažiem dzīvniekiem).
- vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
- polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
- šiks Elegantums, izsmalcinātība (parasti ārišķīga).
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis. Elektromagnētiskā lauka avots.
- šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
- elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
- konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
- kondukcija Elektrības, arī siltuma vadīšana.
- Indukcijas krāsns Elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
- ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
- Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
- Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
- fēns Elektriskais ventilators (piemēram, matu žāvēšanai).
- termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
- tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
- komutācija Elektriskās ķēdes ieslēgšana, atslēgšana, pārslēgšana (ar ierīču, aparātu palīdzību).
- augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
- neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
- pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
- elektromontāža Elektrisko iekārtu montāža.
- elektromontieris Elektrisko iekārtu montieris.
- elektroizolācija Elektrisko vadu un dažādu iekārtu izolācija elektriskās strāvas vadītāja norobežošanai.
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
- Elektrolītiskā disociācija Elektrolītu molekulu sašķelšanās jonos.
- siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām. Siltumstaroļums.
- magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu deg maisījumu.
- kontaktors Elektromagnētisks slēdzis darba strāvas ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai no atstatuma.
- Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
- Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
- Infrasarkanie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums it aptuveni no 800 nanometriem līdz 5 centimetriem.
- Infrasarkanie stari Elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
- tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
- radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
- reģistrs Elektroniskā skaitļotāja atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
- terminālis Elektroniskās skaitļošanas mašīnas gala iekārta operatīvai datu ievadei un izvadei no attāluma.
- tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
- telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Siltumelektrostacija.
- siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Termoelektrostacija.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturojumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
- klanis Elements (mašīnā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
- lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
- sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
- sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
- veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
- ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
- Transmisiju eļļa Eļļa zobratu pārvadu eļļošanai. Transmisijeļļa.
- transmisijeļļa Eļļa zobratu pārvadu eļļošanai. Transmisiju eļļa.
- mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piemēram, rūpniecības iekārtu, mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
- majorāneļļa Eļļa, ko satur majorāni.
- spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
- jūsmīgs Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku). Tāds, kam raksturīga jūsma.
- izsaukums Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsauciens.
- izsauciens Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsaukums (2).
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
- nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
- paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
- patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
- siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
- Siltuma daudzums Enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
- dūšīgs Enerģisks, darbīgs, sparīgs, izturīgs, neatlaidīgs.
- biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
- Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
- sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
- pangērce Ērce, kam raksturīgi divi kāju pāri un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
- stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
- Asins grimšana Eritrocītu grimšanas reakcija.
- anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs. Mazasinība.
- mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs. Anēmija.
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums. Attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
- narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu.
- ungurs Ērzeļu, arī citu dzīvnieku tēviņu kastrētājs.
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem). Grauzt.
- grauzt Ēst (ko cietu)- par cilvēkiem.
- cienāties Ēst cienastu.
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
- stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
- krīts Estampa tehnikas paņēmiens, kurā izmanto litogrāfijas krītu.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
- bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
- Uztura režīms Ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle. Šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
- uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
- neguss Etiopijas valdnieks. Etiopijas valdnieka tituls.
- konfūcisms Ētiski politisku uzskatu un tradīciju sistēma (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija mācība.
- klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu.
- nomadi Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
- žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
- jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai.
- līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
- sāļezers Ezers, kura ūdens satur samērā daudz sāļu.
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
- faktogrāfija Faktu reģistrēšana, aprakstīšana bez to dziļākas analīzes.
- kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
- kadastrs Faktu sakopojums par zemes platībām, ūdeņiem (piemēram, tautsaimniecības vajadzībām).
- uzziņa Faktu, datu apkopojums.
- pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci. Materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
- safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu).
- farizejisms Farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums.
- neofašisms Fašisms, kas ir restaurēts pēc Otrā pasaules kara un pielāgots pēckara vēsturiskajiem apstākļiem.
- Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
- Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
- barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- brīvkungs Feodāļa tituls (Vācijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs). Cilvēks, kam ir šāds tituls. Arī kungs.
- nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes vai to sadalīšanās produktus.
- pepsīns Ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā un skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas.
- maltāze Ferments, kas sašķeļ saliktos ogļhidrātus.
- papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
- grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
- rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu.
- izfilmēties Filmēt (daudzus objektus), vairāk kārt filmēt (kādu objektu).
- tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
- ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
- Vēstures filozofija Filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
- filozofs Filozofijas speciālists. Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, aizliegums nogalināt.
- Gaismas filtrs Filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
- Gaismas filtrs Filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
- mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
- magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
- Fizikālais vakuums Fizikālais, viszemākais kvantu lauka enerģijas stāvoklis.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- masa Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt uz gravitācijas lauku vai to radīt.
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
- elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē.
- stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) izpausmes, iedarbības u. tml. pakāpi.
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
- Griezes moments Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo ietekmi uz rotējoša ķermeņa leņķisko ātrumu.
- jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors) veic vienā laika vienībā.
- Elektrības daudzums Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu.
- Elektriskais potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
- induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
- virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst strāva.
- Gaismas stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- magnetizācija Fizikāls lielums, kas raksturo magnētiķa stāvokli.
- impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu.
- Optiskais stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo optiskas sistēmas gaismas laušanas spēju.
- Spēka moments Fizikāls lielums, kas raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotācijas kustību.
- Elektriskā pretestība Fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
- elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu.
- Dielektriskā caurlaidība Fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā.
- Leņķiskais ātrums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
- Leņķiskais paātrinājums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
- Leņķiskais paātrinājums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
- paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
- defektoskopija Fizikālu metožu kopums defektu konstatēšanai materiālos un izstrādājumos no tiem.
- Cietvielu fizika Fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
- magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
- siltumfizika Fizikas nozare, kas pētī siltumu.
- termodinamika Fizikas nozare, kas pētī sistēmu stāvokli un īpašības dažādos siltuma procesos.
- neirofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī nervu darbības somatiskos pamatus.
- Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
- pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- Ķīlas devējs Fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml. Ieķīlātājs.
- Ķīlas turētājs Fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- disimilācija Fonētiska parādība, kad viena no vienādām vai līdzīgām skaņām vārdā pārvēršas par citu, atšķirīgu.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības.
- frencis Formas tērpa svārki ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām.
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
- Ņūtona binoms Formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā.
- Leikocitārā formula Formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
- fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai).
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
- pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
- tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
- pterodaktils Fosils lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
- pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
- vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Skatu meklētājs.
- kontražūrs Fotografēšana vai filmēšana, kad uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu.
- izfotografēties Fotografēt (daudzus objektus), vairākkārt fotografēt (kādu objektu).
- pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- bezgalība Fotogrāfijā - objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai.
- radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma.
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) - tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara. Persona, kam ir šāds tituls.
- šansons Franču (dažādu laikmetu, dažādu žanra paveidu) dziesma.
- Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- epigrāfs Frāze vai citāts (daiļdarba vai kādas tā daļas sākumā) temata vai temata risinājuma raksturošanai.
- intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu. kārta, konteksts, pieturzīmes.
- nīčisms Fridriha Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums (viens no fašisma ideoloģijas avotiem).
- safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
- safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
- salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati.
- Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
- Periodiskā funkcija Funkcija, kuras vērtība nemainās, ja argumentam pie skaita noteiktu lielumu.
- integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar dotu funkciju.
- futbolkomanda Futbolistu komanda.
- Bultu maks Futrālis bultu glabāšanai.
- futurologs Futuroloģijas speciālists. Nākotnes pētītājs, prognozētājs.
- kvartāls Gada ceturksnis. Trīs mēnešu ilgs laikposms.
- aprīlis Gada ceturtais mēnesis.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
- gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- Dzīvot savā maizē Gādāt pašam par savu uzturu (parasti dzīvojot pie kāda).
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
- Vecā stila (arī Jūlija) kalendārs Gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas.
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
- gailis Gaiļa skulpturāls attēls (parasti baznīcas torņa galā).
- nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
- eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
- antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
- opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
- dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
- elpa Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
- inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
- Monohromatiska gaisma Gaisma ar noteiktu viļņu garumu.
- vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakara gaisma.
- Vakara gaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakargaisma.
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
- luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kuru izraisa kāds enerģijas avots (piemēram, ārējs starojums, elektrisks lādiņš, ķīmiski procesi), kas iedarbojas uz priekšmetu vai vielu.
- blāvs Gaiss, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
- etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
- esence Gaistošu vielu koncentrēts šķīdums (parasti lieto atšķaidītu).
- gaismēna Gaišāku un tumšāku laukumu mija (gleznā, zīmējumā).
- glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
- salātzaļš Gaiši zaļš. Tāds, kam ir dārza salātu lapu krāsa.
- tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
- Staru vainags Gaišs, mirdzošs aplis, gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu.
- pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
- atpakaļgājiens Gājiens uz iepriekšējo vietu.
- Soda gājiens Gājiens uz sodīšanas vietu.
- Soda gājiens Gājiens uz sodīšanas vietu. Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
- reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
- izlūkgājiens Gājiens, kurā veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
- Lāpu gājiens Gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.).
- radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
- Vārpstveida galaktika Galaktika, kuras fotoattēls atgādina vārpstu.
- galance Galantums.
- Kūku lāpstiņa Galda piederums - plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
- Kūku lāpstiņa Galda piederums - plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
- karote Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai.
- upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
- upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
- cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums.
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
- regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai. Plauktene.
- plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai.
- ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu atzīšana (parasti politika).
- apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
- noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam). Nobeigums (4).
- nobeigums Gals, parasti ar īpašu elementu, veidojumu.
- Pliks pauris Galva, tās daļa, kurā ir izkrituši mati.
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits. Slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
- skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
- Smadzeņu satricinājums Galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
- Smadzeņu satricinājums Galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
- vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm.
- Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
- epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes.
- pilotiekārta Galvenā iekārta ar vadības pulti kādā iekārtu sistēmā.
- dramaturgs Galvenā režisora palīgs repertuāra jautājumos (teātrī).
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda priekšmetu kopuma) daļa.
- pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā (iaktu, parādību u. tml.) kopuma daļa.
- pamatkodols Galvenā, nozīmīgākā (kā) satura sastāvdaļa. Arī kodols (9).
- pamatposms Galvenā, nozīmīgākā (organizētu cilvēku) grupa (kādā sistēmā).
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (priekšmetu kopuma) sastāva daļa.
- princips Galvenais atzinums, galvenā ideja (kādā teorijā, uzskatu sistēmā). Arī galvenā likumsakarībā (kādā sistēmā).
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji. Arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- kazeīns Galvenais piena olbaltumvielu komponents.
- Pozitīvais varonis Galvenais tēls (prozā un dramaturģijā), kurā iemiesots autora estētiskais un ētiskais ideāls.
- tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
- pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piemēram, dejā).
- pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais (faktu, līdzekļu u. tml.) kopums (kādā darbībā).
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais.
- pamattips Galvenais, raksturīgākais tips.
- maģistrāle Galvenais, svarīgākais (kā) elementu kopums, galvenais, svarīgākais (kā) attīstības, norises virziens.
- maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
- pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
- kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
- raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums.
- raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
- daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei). Būtība.
- būtība Galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums.
- kāpostgalviņa Galviņkāpostu vai Savojas kāpostu galviņa.
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
- rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
- atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
- ieblakus Gandrīz blakus, samērā tuvu.
- pusčukstus Gandrīz čukstus.
- atganīt Ganot atstrādāt (noteiktu laiku).
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīv nieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- maisadata Gara adata ar lielu aci un uzliektu galu (maisu šūšanai un lāpīšanai).
- grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
- kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai).
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
- puskombinezons Garās bikses ar nelielu piešūtu krūšu daļu.
- skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
- ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
- pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei). Sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
- stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- caurule Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu.
- riba Garens izcilnis (stumbram, sēklai, auglim).
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- šķiedra Garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi.
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
- attīstība Garīgā veidošanās, nobriešana, izaugsme. Arī (spēju, jūtu u. tml.) izveide.
- inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks. Cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi. Cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
- garstilbu Garstulmu.
- garstulmains Garstulmu.
- kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā).
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
- aršīna Garuma mērvienība - aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- Jūras ass Garuma mērvienība - aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
- Jūras ass Garuma mērvienība - aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
- versts Garuma mērvienība - aptuveni 1067 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- stadijs Garuma mērvienība - aptuveni 180 vai 190 metru (sengrieķu mērvienību sistēmā), 1000 metru (mūsdienu grieķu mērvienību sistēmā).
- ass Garuma mērvienība - aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- līnija Garuma mērvienība - aptuveni 2,5 milimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- colla Garuma mērvienība - aptuveni 2,54 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā) vai 2,36 centimetri (vācu mērvienību sistēmā).
- pēda Garuma mērvienība - aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- olekts Garuma mērvienība - aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- jūdze Garuma mērvienība - aptuveni 7476 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā), aptuveni 1609 metri (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 9062 metri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
- Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
- Astronomiskā vienība Garuma mērvienība - Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
- Astronomiskā vienība Garuma mērvienība - Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149600000 kilometru).
- ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- preparēt Gatavot (kā) preparātu (2).
- vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
- kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu.
- tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu saistot to ciešos valdziņos.
- jaut Gatavot (mīklu), maisot miltus šķidrumā.
- darīt Gatavot (pārtikas produktus).
- knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi. Ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
- post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu). Izgatavot.
- rosīties Gatavoties (ko darīt). Rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
- plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
- Gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
- pavadgāze Gāze, kas naftas atradnēs izplūst kopā ar naftu.
- zvalstīgs Gāzelīgs, grīļīgs (piemēram, par gaitu).
- cirst Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
- vāzt Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
- turbolokomotīve Gāzturbīnas lokomotīve.
- grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
- atplaucēt Glabājot, turot ūdenī siltā vietā, panākt, ka atveras (pumpuri, ziedi).
- piegrābt Glābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ). Atglaust.
- pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
- ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus). Sukāt.
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
- pieglaust Glaužot pielīdzināt (parasti matus).
- stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu, ap tiem gaisa ilūziju.
- stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
- pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.). Gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- urbējgliemene Gliemene, kuras ķermenis ir tārpveidīgs, čaula reducējusies un kura izalo jūrā esošus koka priekšmetus.
- sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- vārpstiņgliemezis Gliemezis ar rievotu vārpstveida čaulu.
- kailgliemezis Gliemežu dzimtas dzīvnieks ar čaulas neietvertu ķermeni.
- gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
- galvkāji Gliemju klase, kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli. Šīs klases dzīvnieki.
- smukums Glītums. Skaistums.
- mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu).
- vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu.
- titulārs Goda nosaukums, kas nav saistīts ar ieņemamo amatu.
- Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (30. gadu modelis).
- zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē.
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
- sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- lāpstot Grābt, bērt ar lāpstu.
- stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu. Šādā tehnikā veidots attēls.
- atslēga Grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
- poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
- rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
- apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
- titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
- pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
- Veida attieksme Gramatiska attieksme, kas raksturo darbības, stāvokļa veidu.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- grāmatveikals Grāmatnīca. Grāmatu veikals.
- grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks. Grāmatu pārdevējs.
- grāmatsiešana Grāmatu iesiešana. Attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- grāmatizdevējs Grāmatu izdevējs.
- Decimālā klasifikācija Grāmatu klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
- bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
- Grāmatu māksla Grāmatu mākslinieciskā un tehniskā apdare saistījumā ar grāmatu saturu.
- kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
- grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne).
- grāmatnīca Grāmatu veikals.
- apgādātājs Grāmatu, žurnālu, laikrakstu izdevējs.
- debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
- pirops Granātu grupas minerāls, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- klijas Graudu ārējie apvalki, ko atdala, dzirnavās iegūstot miltus un putraimus.
- Sīkmaluma (arī sīka maluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- Sīka maluma (arī sīkmaluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- Rupja maluma (arī rupjmaluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- Rupjmaluma (arī rupja maluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- Rupjmaluma (arī rupja maluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- Rupja maluma (arī rupjmaluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
- meduszāle Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā.
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
- timotiņš Graudzāļu dzimtas lakstaugs - pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā.
- līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs. Kaviļa.
- kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs. Līga [3].
- stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem.
- restēt Grauzdēt (pārtikas produktus).
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa. Kaņepju sviests.
- ondatra Grauzēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu.
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- matgrauzis Grauzējutu kārtas kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem.
- rubināt Grauzt, krimst (parasti ko cietu).
- Darbīga grava Grava, kas turpina veidoties.
- iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
- grāvmala Grāvja mala. Grāvja tuvākā apkārtne.
- izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
- Galeniskais grebums Grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
- sters Grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas).
- pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
- mērcēt Gremdēt, arī turēt šķidrumā vai kādā masā.
- mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
- zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
- post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas).
- dekorēt Greznot, rotāt (telpu, vietu).
- pucēties Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu).
- daiļoties Greznoties, posties, lai kļūtu daiļš.
- centieni Gribas, darbības virzība uz noteiktu mērķi.
- paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
- linolejs Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no impregnēta, ar plastiskas masas virskārtu pārklāta izturīga auduma.
- sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam. Senie grieķi.
- delta Grieķu alfabēta ceturtais burts.
- apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu). Ļoti skaists, harmonisks.
- helēnisms Grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
- vērbaļķis Griestu sija.
- galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
- žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
- larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
- cirpt Griezt (matus, bārdu, ūsas).
- cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
- lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
- ņemt Griezt, šķelt (par rīku, tā elementu).
- siluetgriezums Griezums (kādā materiālā), kas veido (kā) siluetu (3).
- stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu.
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (iekārta, ierīce) darbojas.
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, ka (šīs iekārtas, ierīces stāvoklis) realizējas.
- pārgriezt Griežot (ko), pārsniegt (tā) izturības robežu.
- iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
- izgriezt Griežot izņemt (no kā priekšmetu).
- izgriezt Griežot izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- pagriezt Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
- nogriezt Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus).
- iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
- bliņas Griķu miltu pankūkas.
- piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izgrimēt Grimējot izkrāsot. Grimējot izveidot vēlamu izskatu (parasti sejai).
- pameldrs Grīšļu dzimtas augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu.
- meldri Grīšļu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās.
- spilve Grīšļu dzimtas purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu.
- kords Grods, ļoti izturīgs diegs.
- niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
- sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm. Arī saklasificēt.
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
- smags Grūti uztverams (piemēram, par tekstu, valodu).
- zemums Grūts, sarežģīts, arī necils stāvoklis. Situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
- nedienas Grūtu, smagu apstākļu kopums.
- nags Grūtums, liela piepūle.
- kahetieši Gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā.
- piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piegrūst Grūžot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums.
- Likties slīpi Gulties, lai gulētu miegā.
- spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss. Šāds maiss kopā ar pārvalku.
- iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
- garšļaukus Guļus ar izstieptu augumu.
- pusguļus Guļus ar paceltu un parasti pret ko atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
- peļastīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām rozetē un vientuļiem zaļgandzelteniem ziediem, kam ir pagarināta ass.
- silpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- ķert Gūstīt (kādu). Vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
- mācīties Gūt informāciju (par ko) tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās.
- vērot Gūt priekšstatu, zināšanas (par ko) pēc ārējām pazīmēm.
- Tikt pie kāda gala, retāk tikt pie gala Gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā). Tikt skaidrībā (par ko).
- hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- turboģenerators Ģenerators, ko piedzen tvaika turbīna vai gāzturbīna.
- transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību.
- repers Ģeodēzija - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- Transporta ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī transportu.
- atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums.
- Rietumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
- Rietumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
- Dienvidu platums Ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
- Dienvidu platums Ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
- Ziemeļu platums Ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
- Ziemeļu platums Ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
- topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
- stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
- riņķis Ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli.
- pamats Ģeometriskas figūras elements - līnija vai plakne, kas ir perpendikulāra figūras augstumam.
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
- morfometrija Ģeomorfoloģijas nozare, kas kvantitatīvi raksturo reljefa elementus, formas un tipus.
- heraldika Ģerboņu, arī citu simbolisku zīmju kopums.
- mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
- posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
- sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu. Šīs cilšu grupas piederīgie.
- Praktiskā ģimnāzija Ģimnāzija (buržuāziskajā Latvijā), kurā lielu vērību veltī mājturībai.
- Praktiskā ģimnāzija Ģimnāzija (buržuāziskajā Latvijā), kurā lielu vērību veltīja mājturībai.
- klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām). Radinieku ģints vai grupa.
- piehalturēt Halturējot piepelnīt, iegūt (blakus peļņu). Arī piepelnīt.
- helmintoze Helmintu izraisīta slimība.
- spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
- romāncements Hidrauliska Javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
- pārcukurot Hidrolizēt (ko), lai iegūtu cukurus.
- dambis Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Aizsprosts.
- aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Dambis.
- straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
- ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- hidromezgls Hidrotehnisku iekārtu sakopojums vienā vietā.
- Uztura higiēna Higiēnas nozare, kas pētī racionāla uztura problēmas.
- pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
- siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
- rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu).
- hlorskābe Hloru saturoša skābe.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums. Arī dejotāja apgrieziens.
- Abscisu ass Horizontālā koordinātu ass.
- līmenis Horizontāla virsma, kas rāda attālumu augstumā (no kā). Horizontāla virsma, ko izmanto (kā) augstuma raksturošanai.
- ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
- sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā.
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
- sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana.
- Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
- Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
- Izkaisītā skleroze Hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās.
- Izkaisītā skleroze Hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās.
- maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos).
- travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā. Šī žanra dzejolis.
- taborīti Husītu kustības radikālā virziena piekritēji.
- Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- formālisms Ideālismam raksturīga formas atrautība no satura.
- relatīvisms Ideālistiska mācība par cilvēka izziņas relatīvo, nosacīto un subjektīvo raksturu.
- absolūts Ideālistiskajā filozofijā - mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
- kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
- iracionālisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas ierobežo vai noliedz racionālas izziņas iespējas un aizstāj to, piemēram, ar intuīciju, instinktu, ticību.
- intuitīvisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas par vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju.
- neokantisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē un attīsta Imanuela Kanta filozofijas ideālistiskos un metafiziskos elementus.
- dinamisms Ideālistisks uzskats par spēku kā patstāvīgu elementu.
- virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
- hloroplasti Ieapaļi vai ovāli augu šūnu veidojumi, kas satur hlorofilu.
- piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
- bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
- cauraust Ieaust (audumā), izaust cauri (audumam kādu citu šķiedru).
- šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- pabāzt Iebāzt, arī izbāzt (priekšmetu).
- ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
- kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētos orgānos ar šo orgānu lēmumu (bez papildu vēlēšanām).
- imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- departaments Iedalījums (parasti augstākais) buržuāzisko valstu administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
- piestartēt Iedarbināt (dzinēju, motoru) ar starteri. Iedarbināt (iekārtu, ierīci, kam ir dzinējs, motors) ar starteri.
- Ieslēgt strāvu (arī elektrību) Iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
- Ieslēgt strāvu (arī elektrību) Iedarbināt elektrisko iekārtu, aparrātu.
- sildīt Iedarbinot (ierīci, iekārtu u. tml.), panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
- pārvietot Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) maina atrašanās vietu.
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
- susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks. Arī žāvēt.
- izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
- termalizēt Iedarboties (uz ko) ar siltumu.
- kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
- izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml.).
- izdēstīt Iedēstīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
- Skatiena (arī skata) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- Skata (arī skatiena) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
- splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku). Arī īgns, sapīcis.
- splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums. Arī īgnums, sapīkums.
- atdot Iedot citam, nepaturēt sev.
- aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
- iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu).
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
- Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- Ietaisīt (arī uztaisīt, iestiprināt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- Uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos).
- sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
- urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija - pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
- kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ.
- hemofilija Iedzimta slimība, kam raksturīga pavājināta asins recēšana.
- asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
- instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
- paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli.
- migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās. Pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē.
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
- smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
- ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
- apgrauzt Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis).
- ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku).
- ieasfaltēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā) ar asfaltu.
- pieņemt Iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.). Kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.).
- ieņemt Iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā). Arī iekarot (1).
- uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
- laimēt Iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē.
- izcīnīt Iegūt (labu) rezultātu (sporta sacensībās).
- apsust Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
- dedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- izdedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- laimēt Iegūt azartspēlē (naudu vai mantu).
- izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
- pārkrāsoties Iegūt citu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (par emocionālu stāvokli).
- Apaugt ar mantu Iegūt daudz priekšmetu, lietu.
- izlietot Iegūt labumu, atbalstu (no apstākļiem, situācijas) kādā darbībā.
- noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
- laimēt Iegūt loterijā (naudu vai mantu).
- aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
- iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
- iepazīties Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
- atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu. Sākt darboties kādā darbības nozarē.
- atsvaidzināties Iegūt svaiguma, možuma sajūtu. Iegūt atvēsinājuma sajūtu.
- satumst Iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem).
- ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē). Iegūt nozīmīgumu.
- ienākt Iegūt vietu, stāvokli (dzīvē, kādā nozarē, arī kādā vietā).
- uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.). Ar vardarbību vai viltu pakļaut.
- saņemt Iegūt, dabūt (ko izsniegtu, pasniegtu).
- izsūkt Iegūt, izmantojot citu cilvēku darbu.
- pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
- noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
- sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
- piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
- ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
- ieķēpāt Iejaukt (nevēlamā situācijā).
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
- ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni.
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- iemaut Iejūgt (darba dzīvnieku), uzliekot iemauktus.
- attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
- saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
- sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- iesēsties Iekāpt un ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
- izkarot Iekarot (kādu vietu) bruņotā cīņā, karā.
- kalte Iekārta (dažādu produktu, materiālu) kaltēšanai.
- katls Iekārta (parasti kodolenerģijas) pārvēršanai siltuma enerģijā.
- krekings Iekārta naftas produktu pārstrādei.
- centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
- termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- Vagonu apgāzējs Iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu.
- stends Iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
- radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
- žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita.
- papildiekārta Iekārta, kas papildina kādu citu iekārtu, ierīci u. tml., to sistēmu.
- pastiprinātājs Iekārta, kas pastiprina saņemto jaudu, izmantojot papildu enerģijas avotu.
- Elles katls Iekārta, kurā ir liels karstums vai kura izplata lielu karstumu.
- mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
- reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija. Kodolreaktors.
- kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
- Tvaika katls Iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
- iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
- izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu). Ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu).
- radiostacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus.
- stacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus. Raidstacija, arī radiostacija.
- siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo.
- termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo. Siltumcentrāle.
- elektrotīkls Iekārtu komplekss, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadīšanai un sadalīšanai.
- kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas pievada elektrisko enerģiju transportlīdzekļiem pa slīdošu kontaktu no kontaktvada.
- radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
- radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai.
- pievadtīkls Iekārtu, ietaišu u. tml. tīkls (kā) pievadīšanai.
- ielikt Ieklāt (piemēram, grīdu), izveidot (piemēram, pamatus).
- pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
- noglabāt Iekļaut (ko ap ziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos. Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
- ieslēpt Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši.
- sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
- pamatot Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- iespiesties Iekļūt ar varu, viltu. Iekļūt pret kāda gribu.
- ielavīties Iekļūt ar viltu (kādā kolektīvā, pasākumā).
- ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā). Iezagties, ielavīties.
- apdobe Iekopta vieta ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
- apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
- apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
- gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
- žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
- būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs. Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
- iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
- ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
- aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai pakāpeniski iznīcinātu (to).
- Pamazināmais stikls Ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
- Pamazināmais stikls Ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
- Iebāzt (arī iespiest) durvīs Ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.
- uzpierenis Iemauktu pieres siksna.
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
- Iemest vēstuli Iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
- Iemest vēstuli Iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
- Gūt grozu Iemetot bumbu grozā, iegūt punktu(s) basketbola spēlē.
- slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- ievazāt Ienest līdz ar ko citu (kur iekšā ko nevajadzīgu).
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
- Sēsties kāda (arī kādā) krēslā Ieņemt kāda amatu. Stāties kādā amatā.
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu. Arī apmesties.
- nostāties Ieņemt noteiktu stāju, stāvokli.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
- nomainīt Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai.
- pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai. Nomainīties (1).
- izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
- ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu).
- ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu). Ieķepināt.
- Iepirkties par dzimtu Iepirkt par dzimtu.
- iespiesties Ieplūst (kur iekšā pa spraugu, šauru vietu u. tml.).
- iespraukties Ieplūst (pa spraugu, šaum vietu) - par vēju, gaisa strāvām.
- šifrs Iepriekš norunāta burtu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
- rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
- Kultūras mantojums Iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- projekts Iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai).
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
- pārvietot Ierādot (citas telpas, citu atrašanās vietu), likt iekārtot (tur iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- Iesist vārtus Ieraidīt (bumbu, ripu u.tml.) vārtos, iegūt punktu (piemēram, futbola, hokeja spēlē).
- Iemest vārtus (arī grozu) Ieraidot (piemēram, bumbu) vārtos (grozā), iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
- Iegūt vārtus (arī grozu) Ieraidot, piemēram, bumbu vārtos (grozā), iegūt punktu(s) sporta spēlē.
- Gūt vārtus (arī grozu) Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos (grozā), gūt punktu(s) sporta spēlē.
- Gūt vārtus Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, gūt punktu(s) (sporta spēlē).
- Iemest (arī iesist) vārtus Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
- imatrikulācija Ierakstīšana augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
- datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē). Noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
- izpildīt Ierakstīt visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.).
- minēt Ierakstīt, atzīmēt (kur), lai saglabātu.
- uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus). Reģistrēt (1).
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus). Būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
- vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule.
- atzīme Ieraksts (par ko novērotu, konstatētu u. tml.). Piezīme.
- metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā. Arī dzimšanas apliecība.
- parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku). Ierasties, lai parādītu (kādam), ka atrodas (kur, kā tuvumā).
- uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- Nākt (arī stāties) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu liesāts.
- Stāties (arī nākt) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Nākt (arī stāties) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu. Apmesties.
- apmeklēt Ierasties, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko).
- ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes.
- stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
- aizsargs Ierīce (mašīnu, iekārtu u. tml.) aizsargāšanai, nodrošināšanai.
- pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
- bagāžnieks Ierīce (parasti velosipēdam) nelielu priekšmetu pārvadāšanai.
- Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
- Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
- turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
- nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
- klabata Ierīce aizvērtu durvju vai vārtu nostiprināšanai.
- ātršuvējs Ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai.
- lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā. Elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
- pārmija Ierīce ar pārstatāmiem sliežu elementiem, kas braucošu sastāvu, lokomotīvi, vagonu novirza pa citu sliežu ceļu.
- altimetrs Ierīce augstuma mērīšanai (piemēram, lidaparātos).
- draga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena.
- skleroskops Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu.
- goniometrs Ierīce divplakņu kaktu mērīšanai.
- gludeklis Ierīce drēbju gludināšanai ar siltumu un spiedienu.
- plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai - maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuli.
- termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
- pjezometrs Ierīce gāzu, šķidrumu un cietu ķermeņu tilpuma mērīšanai.
- lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
- tenaklis Ierīce manuskripta turēšanai tipogrāfijas saliekamās mašīnās.
- bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apturēšanai.
- mušķērājs Ierīce mušu, arī dažu citu kukaiņu ķeršanai.
- Elektriskais filtrs Ierīce noteiktas frekvences strāvas caurlaišanai un citu frekvenču strāvas pavājināšanai.
- ozonometrs Ierīce ozona satura noteikšanai vielā, vielu maisījumā.
- Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
- Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru.
- katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
- Sniega arkls Ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
- Sniega arkls Ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
- spilgtummērs Ierīce spilgtuma (1) mērīšanai.
- deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu.
- areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, karu var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
- aizšaujamais Ierīce, ar ko nostiprina ko aizvērtu (durvis, vārtus, vāku u. tml.). Aizbīdnis (1).
- spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
- batometrs Ierīce, ar kuru dažādā dziļumā ņem paraugus no ūdenskrātuvēm, urbumiem.
- kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
- šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
- filtrs Ierīce, arī viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, daļiņas.
- regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
- slazds Ierīce, iekārta (kā, piemēram, elementārdaļiņu) uztveršanai, apturēšanai.
- uztvērējs Ierīce, iekārta (kā, piemēram, piemaisījumu) uztveršanai, aizturēšanai.
- saturators Ierīce, iekārta (kā) saturācijai.
- termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
- translators Ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos.
- Apsildīšanas (arī siltuma) ķermenis Ierīce, iekārta, kas izstaro siltumu.
- Siltuma (arī apsildīšanas) ķermenis Ierīce, iekārta, kas izstaro siltumu.
- padevējs Ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
- magazīna Ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai. Komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
- mikromērītājs Ierīce, instruments ļoti sīku objektu mērīšanai.
- analizators Ierīce, kas analizē kāda kompleksa elementus.
- blīvslēgs Ierīce, kas aptver (cilindra) virzuļa kātu un neļauj tvaikam, gāzei izkļūt no cilindra.
- telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
- elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
- servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
- dublieris Ierīce, kas dublē citu ierīci.
- modifikators Ierīce, kas maina mašīnas darba gaitu.
- aritmogrāfs Ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus.
- Pjezoelektriskais pārveidotājs Ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
- papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml., to sistēmu.
- fotoelements Ierīce, kas pārvērš gaismas enerģiju elektriskajā enerģijā, izmantojot fotoefektu.
- variometrs Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē, lai laideni mainītu tās induktivitāti.
- Sildāmais spilvens Ierīce, ko lieto kādas ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot elektriskās enerģijas radītu siltumu.
- Putekšņu uztvērējs Ierīce, ko piekar stropa skrejai priekšā, lai savāktu putekšnus.
- bāze Ierīce, konstrukcija, pēc kuras parauga veido citu ierīci, konstrukciju.
- spīles Ierīce, līks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī. Rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
- izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
- aizturētājs Ierīce, priekšmets, viela u. tml., kas aiztur (ko).
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
- apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
- zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
- kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā. Telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- kinematogrāfs Ierīču un metožu komplekss kustīgu objektu fiksēšanai gaismjutīgā filmā un iegūto attēlu projicēšanai uz ekrāna.
- bortsistēma Ierīču, aparātu sistēma (kuģī, lidaparātā).
- pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
- trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
- tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
- iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu).
- limitēt Ierobežot (kā lielumu, skaitu u. tml.). Noteikt (kā) maksimālo lielumu, skaitu u. tml.
- Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti.
- kodolierocis Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, negodīgu rīcību).
- sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus).
- sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums. Kopā sasietu priekšmetu kopums.
- noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- pretstatīt Iesaistīt darbībā ko kvalitatīvi atšķirīgu (salīdzinājumā ar ko citu).
- Mesties starpā Iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
- Iziet uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- Iziet uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- Uziet (arī iziet, uznākt) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- Uznākt (arī iziet, uziet) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- Iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- iebalēt Iesākt balēt. Mazliet, arī vietumis nobālēt.
- uzblāzmot Iesākt blāzmot (parasti par gaismu, gaismas avotu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- iedēvēt Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes). Iesaukt.
- iedimdēties Iesākt dimdēt (par vietu, telpu). Īsu brīdi dimdēt.
- aizdrāzt Iesākt drāzt, bet neturpināt.
- iedunēties Iesākt dunēt (par vietu, telpu). Īsu brīdi dunēt.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstēt. Iedzirkstīties (1).
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstīt. Iedzirkstēties (1).
- aizdegties Iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu). Pēkšņi kļūt gaišam, spožam.
- iegriezt Iesākt griezt. Daļēji, arī vietumis sagriezt vai pārgriezt.
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu. Arī uzliesmot (2).
- aizkvēloties Iesākt kvēlot (par gaismas avotu). Īsu brīdi kvēlot. _biežāk_ Iekvēloties.
- ielasīt Iesākt lasīt (grāmatu, žurnālu u. tml.).
- izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- ielobīt Iesākt lobīt. Mazliet, arī vietumis atlobīt
- uzmargot Iesākt margot (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, margot.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
- uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
- uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt. Uzplaiksnīties.
- uzplandīt Iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt. Uzplandīties.
- uzplandīties Iesākt plandīties (parasti par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīties. Uzplandīt.
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu). Īsu brīdi plūst, izplatīties.
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
- ierist Iesākt rist, ārdīties. Iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
- uzkniebt Iesākt sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.). Īsu brīdi sāpīgi kairināt.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības). Dot iesauku.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā. Dot nosaukumu.
- iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu reģistru).
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi spīdēt.
- ietusnīties Iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt.
- iestāt Iesākt un turpināt (parasti darbību).
- ievizēties Iesākt vizēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi vizēt.
- iezaigoties Iesākt zaigot (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi zaigot.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi zalgot.
- iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu. Mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
- iezibēties Iesākt zibēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi zibēt.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
- pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
- iestāties Iesākties un turpināties (par stāvokli, norisi, parasti dabā, piemēram, par salu, tumsu).
- uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu). Kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
- mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
- ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā). Ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
- ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā). Ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
- sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums.
- pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā. Iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no jauna.
- dublēt Ieskaņot (kinofilmas lomas) tekstu citā valodā.
- iedublēt Ieskaņot (kinofilmas vai kinofilmas lomas tekstu) citā valodā.
- dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
- ierunāt Ieskaņot (runātu tekstu).
- piestādīt Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību.
- akreditēties Iesniegt akreditēšanās rakstu.
- startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
- apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
- balss Iespēja (paust savus uzskatus), tiesība (lemt).
- konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- kredītspēja Iespēja saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
- izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
- iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
- iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
- tipometrija Iespied darbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums.
- tercija Iespiedburti, kuru augstums ir 16 punkti.
- nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,256 milimetri.
- korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
- cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos).
- petits Iespiedburti, kuru augstums ir aptuveni 3 milimetri.
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
- periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
- signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
- augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
- iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
- iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
- piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozare.
- konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
- videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai. Arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
- Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
- Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta, kas savieno telefona līnijas.
- lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu. Šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
- kredītiestāde Iestāde, kas dod kredītu (1) (piemēram, PSRS Valsts banka, Valsts darba krājkase).
- filharmonija Iestāde, kas organizē koncertus.
- serumstacija Iestāde, kas ražo un kontrolē bioloģiskos preparātus medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām.
- Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
- Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
- Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
- Piena virtuve Iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
- Piena virtuve Iestāde, kur zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
- kombināts Iestāde, kurā apmāca kādas profesijas speciālistus vai ceļ kādas nozares strādnieku kvalifikāciju. Starpskolu mācību, ražošanas un skolēnu profesionālās orientācijas iestāde.
- Nespējnieku nams (arī māja), arī nespējnieku patversme Iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
- Nespējnieku patversme, arī nespējnieku nams (arī māja) Iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noleiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas.
- cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā. Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- izstādīt Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
- piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
- aptumst Iestāties krēslai vai tumsai. Satumst.
- iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur)- par tumsu, krēslu.
- ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu). Sākt aust (par gaismu).
- samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu).
- iesiet Iestiprināt (grāmatu, burtnīcu u. tml.) vākos.
- salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
- vatēt Iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā).
- izrāde Iestudējums, inscenējums, uzvedums.
- atjaunot Iestudēt atkal, no jauna (iepriekšēju izrādi).
- uzvest Iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.).
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu. Piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
- ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku.
- Iet gulēt reizē (arī līdz) ar vistām Iet gulēt ļoti agri, līdz ar saules rietu.
- Iet savu (arī citu) ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi. Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
- brist Iet, augstu ceļot kājas (piemēram, pa garu zāli).
- kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam).
- pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, un pēc mērķa sasniegšanas doties prom.
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku. Arī pavadīt (1).
- plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.).
- zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
- laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
- statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
- lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne.
- lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne. Lejtece.
- radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
- skart Ietekmēt (kādu) - piemēram, par cilvēka izturēšanos, attieksmi.
- pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to (piemēram, par izteikumu, tekstu).
- mācīt Ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības. Mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
- apdullināt Ietekmēt (piemēram, domas, uzskatus) ar nepareizām, kaitīgām mācībām, idejām u. tml.
- nosacīt Ietekmēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu.
- ietuntulēt Ietuntuļot (1).
- ietuntulēt Ietuntuļot (2).
- ietuntuļoties Ietuntuļot (2).
- ietuntulēties Ietuntuļoties (1).
- ietuntulēties Ietuntuļoties (2).
- ietupt Ietupties.
- paturēt Ieturēt (maltīti).
- stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
- atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atskaitīt, atrēķināt.
- novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atvilkt (6).
- ietusnīties Ietusnīt.
- transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu.
- klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to) - par audiem, audu kārtu.
- iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu).
- implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
- un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
- iesākt Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu.
- injicēt Ievadīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
- gāzēt Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (plaušas). Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (kādu).
- Izlīdzināt kursu Ievadīt, piemēram, lidaparātu, kuģi, paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
- apakšpalāta Ievēlējamā palāta divpalātu parlamentā.
- Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- mikrominiaturizācija Ievērojama (piemēram, aparātu, ierīču) izmēru, masas samazināšana.
- deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību).
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
- Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- Stāvēt (stingri) uz zemes Ievērot reālo situāciju.
- iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (psihisku stāvokli, rakstura, personības īpašības).
- introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu).
- ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus).
- aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
- dekretēt Ieviest (ko) ar likumu, dekrētu.
- automatizēt Ieviest automātus (kādā nozarē, uzņēmumā).
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- motorizēt Ieviest motorus (kādā nozarē, uzņēmumā). Apgādāt ar motoriem (ierīci, iekārtu).
- rūpnieciskot Ieviest rūpniecībai raksturīgās darba metodes (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.).
- iekārtot Ieviest, nodibināt noteiktu kārtību.
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
- ieceļot Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
- ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem).
- ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību. Rezultāts --> ieslodzīt (2).
- tupināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
- ietupināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā.).
- iesēdināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā).
- iespundēt Ievietot (cietumā).
- iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu glabājot, transportējot.
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
- novietot Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur).
- iesegt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
- ieklāt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu. Ieveidot segumu (kur).
- ietilpināt Ievietot (kur iekšā priekšmetus).
- ievākt Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu).
- ielikt Ievietot (piemēram, cietumā).
- iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
- ierakstīt Ievietot (piemēram, rakstu, parasti periodiskā izdevumā).
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu. Ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
- ielikt Ievietot (tekstu, attēlu, materiālu par ko, parasti laikrakstā, žurnālā).
- Iemest cietumā Ievietot cietumā.
- Iesēdināt (arī ietupināt) aiz restēm Ievietot cietumā.
- Iesviest cietumā Ievietot cietumā.
- Ietupināt (arī iesēdināt) aiz restēm Ievietot cietumā.
- ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu).
- ietvert Ievietot, iestiprināt (kur iekšā priekšmetu).
- iestarpināt Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko.
- iegriezt Ievilkt (izmežģītu locītavu).
- ievazāt Ievirzi līdz ar ko citu (organismā, organisma daļā ko kaitīgu, nevēlamu).
- salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
- iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
- ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
- iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
- nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam. Kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
- iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts. Stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
- ieeļļot Ieziest ar eļļu (parasti matus).
- iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
- līnija Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos).
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- pievilkt Iezīmēt (grafisku zīmi), parasti, lai norādītu uz ko.
- skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
- slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
- Purva rūda Iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
- Purva rūda Iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
- segiezis Iezis, kas pārklāj (ko, piemēram, citu iezi).
- Skābais iezis Iezis, kas satur daudz silīcija dioksīda.
- karbonātiezis Iezis, kas satur karbonātus vai ko veido karbonāti. Karbonātu iezis.
- pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
- nogulumieži Ieži, kas radušies no citu iežu mehāniskas un ķīmiskas sairšanas produktiem.
- starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
- slīdnis Iežu kopums, kam raksturīga slīdes kustība.
- serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
- prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājes.
- starpslānis Iežu slānis, kas atrodas starp diviem citu iežu slāņiem.
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā. Ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- proza Ikdienišķu, parastu apstākļu kopums. Arī ikdienība.
- paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
- nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
- izmīcīties Ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu).
- izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
- sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
- kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- dirnēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur). Dirnēt.
- klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos. Vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
- izņemties Ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi.
- krimšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- kripšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets. Sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- dirnēt Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
- atstāt Ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu).
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
- staigāt Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa. Bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- cepināt Ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- Sēdēt mājās Ilgāku laiku uzturēties mājās.
- velēties Ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus.
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu). Ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
- nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
- nostumties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam).
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu). Ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- izgodāt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt, augstu novērtēt.
- izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
- izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt (vietu, telpu).
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
- izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
- notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
- noēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
- izdrebēties Ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm). Izdrebināties.
- izdrebināties Ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm). Izdrebēties.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- izdimdināt Ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā). Ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
- nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu.
- klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
- Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
- Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos. Ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- čūlot Ilgi nedzīt. Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma. Laikmets.
- pīkstoņa Ilgstoša nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt (1).
- skandoņa Ilgstoša nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt [2]. Skanda [1].
- brīkšķoņa Ilgstoša nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt.
- Pasīvā (arī piespiedu) smēķēšana Ilgstoša uzturēšanās piesmēķētā telpā.
- delamais Ilgstoša, smaga slimība. Arī tuberkuloze.
- pleknēt Ilgstoši atrasties (kur) - parasti par ko neizmantotu, arī nederīgu.
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, virs kā virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
- karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai. Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām).
- maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti.
- piekopt Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus).
- lietavas Ilgstošs lietus.
- lītavas Ilgstošs lietus. Lietavas.
- rēkoņa Ilgstošu nepār trauktu skaņu kopums --> rēkt (1).
- sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
- pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņa kopums --> pīkstēt (2).
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1). Čala (1).
- čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
- čiepstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt.
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2).
- čirpstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt. Čirkstoņa (2).
- čukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt.
- čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1).
- čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4). Duna (4).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4). Dunoņa (4).
- džinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt.
- gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1).
- gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4).
- guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1).
- guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2).
- irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1).
- irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1). Kaueona (1).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1). Kaukoņa (1).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2). Kaucoņa (2).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2). Kaukoņa (2).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1).
- kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1).
- kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2).
- ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
- ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
- ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1).
- ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2).
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3).
- ņaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt (1).
- ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt (2).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt (1).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt (2).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt (4).
- reja Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet.
- rukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt.
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (1).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (2).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (3).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (1).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (1). Sīkoņa (1).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (2).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (2). Sīkoņa (2).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (3).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (3). Sīkoņa (3).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (4).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (4). Sīkoņa (4).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (5).
- skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt [2]. Skandoņa.
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1).
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4).
- stenas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1).
- strinkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt.
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1).
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1). Šalkas (1).
- šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1). Šalkoņa (1).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2). Šalkas (2).
- šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2). Šalkoņa (2).
- šķindoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt.
- šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt. Šķindoņa.
- zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zumēt (1).
- zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zumēt (2).
- zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zuzēt (1).
- zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zuzēt (2).
- zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zvanīt (1).
- zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zvanīt (3).
- žūžas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → žūžot (1).
- spalgonis Ilgstošu nepārtrauktu spalgu skaņu kopums.
- blarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt.
- brakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt.
- brākšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt.
- brikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt.
- čaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt.
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2). Čala (2).
- čaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt.
- čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
- čīkstoņa Īlgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1).
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5).
- dipoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt.
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1). Duna (1).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1). Dunoņa (1).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2). Duna (2).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2). Dunoņa (2).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3). Duna (3).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3). Dunoņa (3).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5). Duna (5).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5). Dunoņa (5).
- džerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt.
- gārdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt.
- graboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1). Dārdoņa (1).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3).
- gurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt.
- klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
- klandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt.
- klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1).
- klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2).
- knakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt.
- knikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt.
- krakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt.
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3).
- krapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt.
- kraukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt.
- kraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt.
- krikstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt.
- krikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt.
- kripšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt.
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1).
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2).
- ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt (1).
- ņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt.
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (1).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (2).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (3).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (5).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8).
- skrakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt. Krakšķoņa.
- skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt. Skrapšķoņa.
- skrapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt. Skrapstoņa.
- skraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt. Kraukšķoņa.
- skripstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt.
- sprakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt. Sprakšķoņa.
- sprakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt. Sprakstoņa.
- spraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt. Arī sprakšķoņa.
- stirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt.
- šļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt.
- šļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļupstēt.
- šmīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt.
- šmiukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt.
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1). Šņākoņa (1).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2). Šņākoņa (2).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3). Šņākoņa (3).
- šņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt.
- švīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2).
- švīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
- švirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
- švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt. Švīkstoņa.
- tarkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1).
- žļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļakstēt.
- žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļarkstēt (1).
- žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļarkstēt (2).
- žļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļurkstēt.
- žņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žņerkstēt.
- žņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žņirkstēt.
- žvadzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvadzēt.
- žvakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvakstēt.
- žvarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvakstēt.
- žvākstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvākstēt.
- žvaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvaukstēt.
- žvīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvīkstēt.
- žvindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvindzēt.
- žvinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvinkstēt.
- žvirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvirkstēt.
- šļākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
- pieturēties Ilgt, turpināties (par stāvokli, apstākļiem).
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- magazīna Ilustrēts (parasti neliela formāta) periodisks izdevums ar izklaidējošu vai pamācošu saturu.
- mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
- metropole Imperiālistiska valsts, kas ir iekarojusi un pakļāvusi savai ekspluatācijai citu tautu teritorijas un attieksmē pret tām ir augstākā vara.
- Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
- Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
- Koloniālais karaspēks Imperiālistisko valstu karaspēks koloniju, tautu apspiešanai.
- Psiholoģiskais karš Imperiālistisko valstu pasākumu sistēma, kas vērsta pret citām valstīm ar mērķi iedragāt to iedzīvotāju morāli politisko un psihisko noskaņojumu.
- koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
- neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
- ķeizariene Impērijas valdniece. Šīs valdnieces tituls.
- ķeizars Impērijas valdnieks. Šī valdnieka tituls.
- indoirāņi Indiešu un irāņu tautu grupa. Šo tautu piederīgie.
- odze Indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
- rīcins Indīga olbaltumviela, ko satur šī auga augļi.
- Velna beka Indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
- iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm.
- luizīts Indīga viela - tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku.
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
- Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
- Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires.
- neitrīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes.
- velnābols Indīgs cūknātru (nakteņu) dzimtas lakstaugs ar lieliem, baltiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu olveida pogaļu.
- padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
- karakurts Indīgs zirneklis (Vidusāzijas tuksnešos, Krimas stepēs).
- skorpions Indīgs zirnekļveidīgo kārtas dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu, posmotu ķermeni.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
- personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
- individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām. Katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
- peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens. Glābšanas josta.
- peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Trijās, Anglijas un Francijas apvidos).
- trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
- balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder, piemēram, latvieši, lietuvieši, senprūši.
- Ķeltu valodas Indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, skotu, velsiešu, bretoņu valoda.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras).
- drosele Induktivitātes spole, kuru ieslēdz maiņstrāvas elektriskajā ķēdē, lai ar to regulētu vai ierobežotu strāvas lielumu.
- inertība Inertums (2).
- Garais klepus Infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
- Garais klepus Infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
- serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm.
- riketsioze Infekcijas slimība, ko izraisa riketsijas (piemēram, izsitumu tīts).
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
- materiāls Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā. Materiāls [1] (2).
- komanda Informācija, kas kādā laikposmā nosaka skaitļotāja darbības gaitu.
- liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- notācija Informācijas fiksēšanas sistēma, kurā izmanto speciālus simbolus (burtus, ciparus, nosacītas zīmes u. tml.). Pieraksts, kurā izmantota šāda sistēma.
- Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
- Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
- radio Informācijas raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana. Attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- hlorofoss Insekticīds, kas satur hloru un fosforu.
- trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
- programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
- priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu. Plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas). Arī ievads.
- barkarola Instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
- kamertonis Instruments - divi vienā galā savienoti metāla stieņi, kuru brīvie gali vibrējot rada nemainīga augstuma skaņu.
- pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
- busole Instruments ar magnēta adatu virziena noteikšanai horizontālā plāksnē.
- lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
- meridiānriņķis Instruments debess spīdekļu ekvatoriālo koordinātu noteikšanai.
- teleskops Instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu iegūšanai, izmantojot šo objektu elektromagnētisko starojumu.
- augstummērītājs Instruments, ierīce augstuma mērīšanai.
- apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
- adata Instrumentu, mehānismu daļas (bultas, rādītāji u. tml.), kam ir adatveida forma.
- intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
- Gara dāvanas Intelektuālās spējas, apdāvinātība.
- Gara dāvanas Intelektuālās spējas. Apdāvinātība.
- intelektuālists Intelektuālisma (2) piekritējs.
- rigiditāte Intelektuāls, emocionāls, arī motivācijas inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
- izspiest Intensīvi izmantojot (dabas objektu), iegūt (ko).
- piestrādāt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt (lai sasniegtu kādu mērķi).
- smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums. Dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
- reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
- sekot Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to). Sistemātiski gūt informāciju (par ko).
- kamerspēle Intīma rakstura uzvedums ar nelielu tēlotāju sastāvu. Aktieru intīma rakstura tēlojums, kas atklāj varoņa psihi.
- intimitāte Intīmas attiecības, noskaņojums, raksturs.
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
- Pēc izjūtas Intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
- intuitīvists Intuitīvisma piekritējs.
- malārija Invāzijas slimība, kurai raksturīgas drudža lēkmes.
- inventarizācija Inventāra, arī īpašumu, prasību, saistību reģistrēšana, attiecīga sarakstu sastādīšana. Pārbaude un reģistrēšana.
- ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni.
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
- Bioloģiskie cimdi Īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos. Kūpinātava.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- leģions Īpaša karaspēka daļa (dažu buržuāzisko valstu armijā).
- nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
- dzīvība Īpaša matērijas. Eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
- Magnētiskā lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
- Magnētiska lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
- medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- Stāstījuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
- Pneimatiskais pasts Īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
- nartas Īpašas ragavas (tundrā), kurās jūdz briežus vai suņus.
- Siera desa Īpašas šķirnes siers, kam ir desai raksturīgā forma.
- Diplomātiskā imunitāte (arī neaizskaramība) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurās viņi akreditēti.
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente. Blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
- krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
- marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
- lidosta Īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai. Lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpas laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
- izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums.
- izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, pētīšanai, novērošanai).
- spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sāpinot virvju vai trošu galus.
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
- ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautas skaitīšana.
- Tautas skaitīšana Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautskaite.
- prettrieciens Īpaši radīts trieciens kustības straujai apturēšanai.
- desa Īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
- lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts.
- sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts. Lozungs (2).
- Darba vingrošana Īpaši vingrojumi darba dienas režīmā, lai uzlabotu darbaļaužu veselību, paaugstinātu darbaspējas.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- iezīme Īpašība, pazīme (cilvēka raksturā, personībā, psihē).
- valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties. Šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
- lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
- apjoms Īpašību kopums (priekšmetam), ko veido garums, platums un augstums.
- tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
- Tīras asinis Īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
- puse Īpašību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, raksturā, uzskatos).
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu. Šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- diēta Īpašs uztura režīms.
- leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs (dažu buržuāzisko valstu armijā).
- privātīpašums Īpašums, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai un kam (parasti kapitālistiskajā iekārtā) ir ekspluatatorisks raksturs
- vietvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu.
- atšķirīgs Īpatnais, savdabīgais, tikai vienam raksturīgais.
- piegarša Īpatnēja (parasti pārtikas produktu, ēdienu) papildu garša.
- piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
- Īpatnējais siltums Īpatnējā siltumietilpība.
- Īpatnējais siltums Īpatnējā siltumietilpība.
- piesitiens Īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
- krāsa Īpatnība, raksturīga pazīme (piemēram, kādam laikmetam, videi).
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (mākslā).
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
- avotkaļķis Irdens vai saistīts porains kalcīta iezis, kas veidojies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
- pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēties.
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums. Šī stāsta paveida daiļdarbs.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- anotēt Īsi raksturot (grāmatu, sacerējumu).
- rekapitutēt Īsi, apkopojoši atkārtot (kādu tekstu).
- koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
- korners Īslaicīga kapitālistu vienošanās, lai spekulētu, uzpērkot preču krājumus un paaugstinot cenu.
- rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
- tusnījiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2).
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
- blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- brāziens Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums.
- korāns Islama reliģiski dogmatisku, mitoloģisku un juridisku tekstu krājums.
- sunna Islama tekstu krājums, kurā Ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
- šerīfs Islama zemēs - Muhameda pēcteča tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
- anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
- konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
- autoreferāts Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors.
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
- moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- aizrādījums Īss paziņojums ar sludinājuma raksturu.
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml. Teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
- anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
- dežūristaba Istaba, kurā, savus pienākumus veicot, uzturas dežurants.
- Mājas svētība Istabas augs ar garenām tumšzaļām lapām. Aspidistra.
- Mājas svētība Istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām. Aspidistra.
- asociācija Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus.
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.). Īstenot atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.) kādā tā nākamajā posmā.
- vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
- oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
- noklabināt Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu).
- nomargot Īsu bridi margot un pārstāt margot (par gaismas avotu, gaismu).
- nomutuļot Īsu brīdi mutuļot un pārstāt mutuļot.
- paņirbēt Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
- noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
- noskurināt Īsu brīdi skurināt un pabeigt skurināt (piemēram, galvu, matus, ausis).
- nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
- pazibināt Īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu).
- pazibsnīt Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
- nobaltot Īsu brīdi, vienu reizi parādīties (par ko baltu, arī gaišu).
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukties (2).
- notusnīt Īsu brīdi, vienu reizi tusnīt.
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- Masku komēdija Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un četri pastāvīgi tēli.
- madrigāls Itāliešu vienstrolas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
- cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
- noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
- kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
- izbārties Izbārt citam citu.
- izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu). Ataust.
- debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
- izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- nomest Izbeigt, neturpināt (līdzšinējo dzīvi, dzīvesveidu).
- nokratīt Izbeigt, neturpināt (piemēram, līdzšinējo dzīves veidu).
- notecēt Izbeigties (par, parasti iepriekš noteiktu, laikposmu).
- sadegt Izbeigties, paiet saistībā ar kā degšanu, krāsu spilgtumu (par laikposmu).
- atēnot Izcelt (ko) - parasti par tumšu fonu.
- uzsvērt Izcelt (piemēram, domu, formas elementu runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti izceltā, akcentētā.
- akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
- uzspīdēt Izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- spīdēt Izcelties (citu vidū), pārsteigt ar ko.
- ziedēt Izcelties apkārtnē ar savu spilgtumu, krāšņumu. Būt spilgtam, krāšņam.
- izlēkt Izcelties ar ko negaidītu, neparastu (parasti pelamu, nosodāmu).
- greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu). Būt tādam, kas rotā (ko).
- bet Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā.
- atsēdēt Izciest sodu cietumā.
- augsts Izcili nozīmīgs (ētiski), godpilns, cildens. Tāds, kam ir dziļš saturs.
- skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
- augstums Izcils stāvoklis. Situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
- leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
- liels Izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs (par parādībām sabiedrībā).
- stiga Izcirsta josla mežā, kura atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no cita.
- slēģi Izcirtumi (mežā).
- malkcirsnis Izcirtums.
- izdzīt Izdabūt ārā, izvest (ar stumjamu transportlīdzekli).
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
- kūpēt Izdalīt tvaiku (par ko karstu, piemēram, par šķidrumu).
- izdvest Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, karstumu).
- izdvašot Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu). Izdvest (3).
- izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā (parasti vairākiem kādus priekšmetus).
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu.
- melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu. Tumst (2).
- balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu).
- balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu). Balot (1).
- gaismot Izdalīties, būt redzamam (uz tumšāka fona).
- balot Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
- balsnīt Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
- ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- čaukstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu).
- čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu). Čaukstēt.
- varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
- Dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
- Dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
- nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
- apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
- eksperimentēt Izdarīt eksperimentu (1).
- Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
- Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu (ticīgo uztverē).
- pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
- Nākt pretuzbrukumā Izdarīt pretuzbrukumu (par pretinieku).
- Nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) Izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
- nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) ieņem noteiktu stāvokli.
- izpētīt Izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
- nopētīt Izdibināt, noskaidrot pēc ārējam pazīmēm, izpausmēm (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
- iesalasni Izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši.
- blefs Izdomājums, lai kādu apmulsinātu vai apmānītu.
- sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
- apgādāt Izdot (grāmatas, laikrakstus, žurnālus).
- notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu).
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
- Izdzert (arī iztukšot) līdz dibenam Izdzert tukšu, izdzert visu.
- Iztukšot (arī izdzert) līdz dibenam Izdzert tukšu, izdzert visu.
- iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu. Izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu).
- izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- koksne Izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm.
- pūst Izelpā ar gaisa strāvām veidot (dobus priekšmetus no kādas masas).
- šņaukāt Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
- šņaukāties Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
- aust Izgatavojot audumu, veidot tajā (ornamentu, zīmējumu).
- viltot Izgatavot (ko) neīstu, parasti līdzīgu pēc izskata. Arī, parasti negodīgi, atdarināt (piemēram, parakstu).
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- aust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- izaust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- iedobt Izgatavot iedobuma (1) veidā (iespiedelementus).
- izsniegt Izgatavot un nodot (dokumentu tiesīgajai personai). Nodot (izgatavoto dokumentu tiesīgajai personai).
- izlaist Izgatavot un nodot pārdošanā (priekšmetu, vielu u. tml.).
- pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (tekstu, attēlu) no (tā) oriģināla, arī kopijas.
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā. Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- Klasiskā izglītība Izglītība, kuras pamatā ir sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras studijas.
- Politehniskā izglītība Izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
- izdekorēt Izgreznot, izrotāt (parasti telpu, vietu).
- izcirpt Izgriezt (matus, bārdu, ūsas).
- vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām, nepatvaļīgām kustībām.
- sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
- izkāpt Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas.
- izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
- ievākt Izjautājot iegūt (ziņas, datus).
- pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- izšķīst Izjukt (piemēram, par izvalkātu apģērbu).
- izputēt Izjukt, izšķīst (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
- sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
- šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
- iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
- iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
- izkarst Izkalst karstumā (par augsni). Izsust (parasti par ziemājiem).
- garkāte Izkapts ar garu kātu.
- uzstādīt Izkārtot (priekšmetus, figūras) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- izskrāpēt Izkasīt (parasti matus).
- izkašāt Izkasīt (piemēram, uzrakstu).
- Kavēt (arī īsināt) laiku Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- Kavēt (arī īsināt) laiku Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
- izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
- izretināt Izkliedēt (priekšmetus).
- Būt uz kājām Izkļūt no grūtībām, sarežģītas situācijas.
- Tikt uz kājām Izkļūt no grūtībām. Sasniegt labklājību, turību.
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību).
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas. Pilnveidoties.
- asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi).
- attīstīts Izkopts (par prātu, spējām, jūtām u. tml.).
- profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
- izpirkt Izlabot, vērst par labu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
- Patstāvīga izlāde Izlāde gāzēs, kur tai ir raksturīgs konstants strāvas lielums.
- kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropas valstīs).
- aizlasīt Izlasīt (grāmatu, rakstu u. tml. līdz kādai vietai).
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- atšifrēt Izlasīt (šifrētu tekstu) un noskaidrot (tā saturu).
- atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
- Iziet cauri grāmatai, arī iziet grāmatu cauri Izlasīt visu grāmatu, parasti ātri, arī steigā.
- izlasīt Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko).
- patēriņš Izlietojums uzturam.
- patērēt Izlietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā gatavošanai, ražošanai).
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- izšķērdēt Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
- izšķiest Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu. Sabojāt. Samaitāt.
- noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu. Izniekot.
- patērēt Izlietot uzturam. Apēst. Izdzert.
- maskarāde Izlikšanās, neīstums. Arī liekulība.
- tēlot Izlikties (par ko). Izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- spēlēt Izlikties (par ko). Izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
- Tēlot lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Spēlēt lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Spēlēt lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Tēlot lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvokli, situācijā.
- Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
- Pārejas izloksne Izloksne, kurā ir divu vai vairāku dialektu raksturīgas īpatnības.
- rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī.
- pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- pagriezt Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā). Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.).
- izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
- nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- iegriezties Izmainīties (par sarunu, tās tematu).
- kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem. Attiecīgais aprēķins (dokumentu veidā).
- pārtikt Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) - par cilvēkiem.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā). Aizgūt.
- ieguldīt Izmantot (kapitālu), lai iegūtu peļņu.
- balstīties Izmantot (materiālus, resursus) par pamatu (piemēram, darbībai, kā organizēšanai).
- patērēt Izmantot (parasti vielu, enerģiju) dzīvības procesu uzturēšanai (par organismu, tā daļām).
- balstīties Izmantot (piemēram, atziņas, teorijas, faktus) par pamatu, pierādījumu. Pamatoties.
- utilizēt Izmantot (ražošanas, sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei, (tos) attiecīgi apstrādājot, pārstrādājot.
- parafrāzēt Izmantot (tēmu, parasti aizgūtu), risinot (to) fantāzijas veidā.
- izsūkt Izmantot citu cilvēku darbu. Ekspluatēt.
- gazificēt Izmantot deggāzi (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgādāt ar iekārtu deggāzes izmantošanai.
- pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību.
- zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- kalpināt Izmantot par enerģijas avotu vai ražošanas līdzekli.
- kurināt Izmantot par kurināmo (piemēram, malku), lai radītu siltumu, gaismu.
- žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
- realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
- Lauka izmēģinājums Izmēģinājums (piemēram, augu ražīguma pārbaudei) apstākļos, kas tuvi ražošanas apstākļiem.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
- katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
- lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
- vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
- nodzīt Iznīcināt (kārpas, varžacis, izsitumus u. tml.).
- izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ) - par augiem.
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu. Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
- izlikt Izņemt, lai noliktu. Izņemt (no kurienes) un nolikt (kur).
- siltumizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu.
- termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu. Siltumizolācija.
- ielenkt Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militām objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
- atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu). Aplūkot izolēti.
- raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā).
- izsacīt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
- izteikt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
- izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi. Asi izzobot. Dzēlīgi raksturot.
- jaukties Izpausties juceklīgi citam caur citu.
- pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
- tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligācija, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- ievērot Izpildīt (kādus nosacījumus), lai saglabātu (piemēram, noteiktus politiskos apstākļus).
- džigitēt Izpildīt sarežģītus vingrojumus, jājot uz auļojoša zirga.
- Turēt solījumu (arī zvērestu) Izpildīt solījumu (zvērestu).
- Turēt zvērestu (arī solījumu) Izpildīt zvērestu (solījumu).
- liet Izplatīt (parasti spožu, gaismu, siltumu). Izplatīt (skaņas, smaržas).
- vēdīt Izplatīt (smaržu, siltumu u. tml.) - parasti par gaisa plūsmu.
- starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu). Būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu).
- versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu. Būt ļoti karstam.
- tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu (par sauli).
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizuļot.
- vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizmot, vizuļot.
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu). Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī mirdzēt.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī plaiksnīties.
- spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu). Būt skaidram, dzidram (par gaismu).
- tvīkt Izplatīt spilgtu gaismu, stipru siltumu.
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
- mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
- zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu). Arī zaigot.
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- kaitēt Izplatīt stipru karstumu.
- margot Izplatīt, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- spīgot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- spīguļot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- pārraidīt Izplatīt, piemēram, uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
- gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu.
- nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
- nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
- izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
- versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
- velties Izplatīties (par skaņu). Virzīties līdz ar skaņas avotu.
- vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
- vēdīties Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
- kāpt Izplatīties (virzienā uz augšu) - par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
- velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
- saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu).
- sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
- gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).
- izkliedēt Izplatot gaismu, samazināt vai novērst (tumsu).
- tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko). Iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
- svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko). Stipri iedarboties (uz ko) - par siltumu.
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
- pievirzīties Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par skaņu.
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt tādam, kas ir (kāda) rīcībā, izmantošanā. Tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
- atplest Izplest (ko sakļautu, piekļautu, salocītu).
- atvērt Izplest (ko sakļautu, salocītu u. tml.).
- uzplest Izplest (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- izspraukties Izplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, dūmiem u. tml.
- izsūkties Izplūst cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par siltumu, gāzi.
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
- Aizvadīt tautās Izprecināt (meitu, māsu).
- Izvadīt (arī aizvadīt) tautās Izprecināt (meitu, māsu).
- Izvadīt (arī aizvadīt) tautās Izprecināt (meitu, māsu).
- Laist (arī izvest, izdot) tautās Izprecināt (meitu, māsu).
- Vadīt tautās Izprecināt (meitu, māsu).
- izdot Izprecināt (parasti meitu).
- Izdot par sievu Izprecināt (parasti meitu).
- Izdot pie vīra Izprecināt (parasti meitu).
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
- lakstoties Izrādīt uzmanību, teikt komplimentus, koķetēt, arī mīlināties.
- apstiprināties Izrādīties par pareizu, pamatotu.
- iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- glaimot Izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi).
- kārdināt Izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
- spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
- spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, sprieguma sajūtu (par fizioloģisku stāvokli).
- iedvest Izraisīt (noteiktu attieksmi, jūtas pret sevi).
- kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu). Rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- noplaucēt Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu). Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā) - par karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu.
- aptumšot Izraisīt aptumsumu (3).
- nodarīt Izraisīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu (ko nevēlamu, ļaunu). Izdarīt (kādam pārestību).
- ieinteresēt Izraisīt ar savu saturu, īpašībām u. tml. (kādā) interesi (par sevi).
- apsvilināt Izraisīt dedzinošu sajūtu (par vielām).
- izgrauzt Izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
- durt Izraisīt dzeļošu aukstuma sajūtu (par salu, vēju).
- kveldēt Izraisīt karstuma sajūtu (par vielām).
- karsēt Izraisīt karstuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
- kniest Izraisīt kņudēšanas, niezēšanas sajūtu.
- Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- iegriezties Izraisīt nepatīkamu, arī sāpīgu sajūtu (ausīs) - par spalgu, griezīgu skaņu.
- šķebināt Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- noskaņot Izraisīt noteiktu garastāvokli, noskaņu.
- spiest Izraisīt palielināta sasprindzinājuma, smaguma sajūtu (organisma daļā) - parasti par fizioloģisku stāvokli.
- veldzēt Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
- garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu, baudu (par ēdienu, dzērienu).
- glāstīt Izraisīt patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
- aizrūcināt Izraisīt rūkšanu (iedarbinot motoru vai citu ierīci).
- žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem). Durties (2).
- cirsties Izraisīt sāpju sajūtu (acīs) - par spilgtu gaismu.
- durt Izraisīt sāpju sajūtu (acīs), apžilbināt (piemēram, par spilgtu gaismu).
- sātināt Izraisīt sāta [1] (1) sajūtu.
- iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par ēdienu, dzērienu).
- sildīt Izraisīt siltuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
- dedzināt Izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu).
- svilināt Izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām).
- Kāpt kaklā Izraisīt spiediena sajūtu kaklā.
- Kāpt kaklā Izraisīt spiediena sajūtu kaklā.
- Sažņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- (Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- (Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- aizspiest Izraisīt spiedošu sajūtu (kaklā) - par elsām, sāpēm.
- tveicēt Izraisīt stipra karstuma sajūtu (piemēram, par vielām, fizioloģiskiem procesiem).
- izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
- nošķebināt Izraisīt stipru pretīguma sajūtu (piemēram, par ko saldu). Apšķebināt.
- iekosties Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu).
- dzelt Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
- iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
- durstīt Izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
- durt Izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- aizžņaugt Izraisīt žņaudzošu sajūtu (kaklā) - par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
- atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas). Atspirdzināt.
- sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.). Izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
- dot Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- Nostāties (acu) priekšā Izraisīties psihē (parasti par priekšstatu).
- iestrāvot Izraisīties, kļūt uztveramam (parasti kādā ķermeņa daļā) - parasti par siltuma sajūtu.
- ienākt Izraisīties, rasties (kādos apstākļos, situācijā) - par psihiskiem stāvokļiem.
- gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
- noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
- deleģēt Izraudzīt, izvēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (piemēram, faktus).
- noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīties (2).
- noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
- piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
- noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
- repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
- pieretušēt Izretušēt (atsevišķās vietās).
- iztīt Izritināt, atritināt (ko saritinātu).
- nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku. Pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
- intonēt Izrunāt (piemēram, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
- uzsvērt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru (2), akcentu (1). Akcentēt (1).
- akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru, akcentu (1). Uzsvērt.
- intonēt Izrunāt (zilbi) ar noteiktu intonāciju.
- zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
- Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- No dieva puses! Izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- No dieva puses! Izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- Deviņi pērkoni! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī sašutumā, dusmās.
- Vai dieviņ! arī Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Mīļais (arī mans) dievs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Mīļais (arī mans) dievs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) mūžs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- (Tu) dieviņ augstais! Izsaucas izbrīnā, sajūsmā, arī sašutumā.
- Vai (arī ai) (manu) dieniņ! arī Ak tu (manu, arī mīļo) dieniņ(u)! Izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- Vai manu vai! Izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- Ak tu mīļo (arī manu) dieniņ(u) (arī stundiņ(u)!) Izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- Mīļā stundiņa! Izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- Vai manu, vai! Izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- (Ak) tu piķis! arī Kad tevi piķis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis (viņu) (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) sazin(a)! sar., arī velns (viņu, arī to) sazin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, arī to) (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, arī to) zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Lai piķis parauj! arī Kaut piķis parautu! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns parāvis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Rauj piķis! arī Lai piķis parauj! arī Kaut piķis parautu! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Rauj piķis (arī vilks)! arī: Rauj velns! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Kur tas redzēts? Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Pie velna! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns tevi rāvis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Rauj viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Vai (tu) redzējies! Izsaucas sašutumā, dusmās.
- Dievs (pa)sargi! arī Pasargi dievs! arī Lai dievs (pa)sarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs pasarg(i)! arī Pasarg(i) dievs! Arī Lai dievs pasarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs sargi! arī Lai dievs sarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! Izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
- Velns lai parauj! arī Velns parāvis! Izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
- Velns lai parauj! arī Velns parāvis! arī Velns un elle! Izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
- Taisies, ka pazūdi! Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
- Taisies, ka pazūdi! Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
- Kur tas dzirdēts! Izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, rasti teksta, saturu).
- deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
- izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm). Nojaust.
- Nokļūt uz pēdām (kādam) Izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
- Būt (arī (no) nākt, tikt, nokļūt) (kādam) uz pēdām Izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
- Nātru drudzis Izsitumi, kas atgādina nātru dzēlumus.
- interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
- izpušķot Izskaistināti attēlot (kādu faktu, notikumu u. tml.).
- Visā (savā) godībā Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
- Visā (savā) godībā Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā. Arī spriest tiesu.
- caurskatīt Izskatīt (piemēram, dokumentus). Iepazīties (piemēram, ar faktiem).
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- Nogriezt elektrību Izslēgt elektrisko strāvu, elektriskās gaismas avotu.
- apklusināt Izslēgt, apturēt (mašīnu, ierīci), kas rada skaņas).
- Ieslieties debesīs Izslieties augstu (parasti par ko garu, smailu).
- salonisks Izsmalcināts (parasti par izturēšanos).
- izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
- uztūkt Izspīlēties (piemēram, par portfeli, kabatu).
- iztiesāt Izspriest liesā (parasti lietu).
- pinkas Izspūrušas, samudžinājušās, arī nesakoptas (matu, bārdas) šķipsnas.
- izpiķēt Izstādīt (dēstus).
- izbradāt Izstaigāt (piemēram, staignu, brikšņainu vietu).
- atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
- karsēt Izstarojot, izplatot karstumu, stipri sildīt (ko).
- sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
- spiest Izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismas avotu. Būt ļoti stipram un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismu.
- gailēt Izstarot sārtu gaismu (parasti par oglēm). Kvēlot.
- degt Izstarot siltumu, gaismu (par siltuma, gaismas avotu).
- kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu. Būt spožam, spilgtam. Degt, kvēlot.
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
- izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
- karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
- sildīt Izstarot, izplatīt siltumu.
- izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
- izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus). Izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- atšaut Izstiept, atvirzīt atstatu (piemēram, asti, lūpu).
- nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- priekškars Izstrādājums (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
- paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas).
- tara Izstrādājums, ko izmanto preču iesaiņošanai (lai šo preci glabātu, transportētu).
- projektēt Izstrādāt (kā) projektu (1).
- risināt Izstrādāt (piemēram, metodi, projektu u. tml.).
- asēt Izstrādāt, izgatavot asējumu. Apstrādāt metāla virsmu, lai iegūtu asējumu.
- izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
- izdzīt Izstumt, izgrūst (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli).
- izdzīt Izstumt, izgrūst (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- Izmainīt sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu).
- Izmainīt (retāk samainīt) sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu).
- Samainīt (biežāk izmainīt) sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemērām, spējas, talantu).
- iesturmēt Izšķirīgā triecienā ieņemt (kādu objektu).
- balsot Izšķirt kādu jautājumu ar to cilvēku balsu skaitu, kuri aizstāv vienādu viedokli.
- atrisināt Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.).
- krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana. Izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti. Atsevišķs krusts šai rakstā.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
- Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
- atliekt Iztaisnot (ko saliektu, salocītu u. tml.).
- izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
- litota Izteiksmes forma, ko izmanto, lai mazinātu izteikuma satura asumu.
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
- Skaļi vārdi Izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- salīdzināt Izteikt (kā) raksturojumu salīdzinājuma (2) veidā.
- nolādēt Izteikt (kādam) lāstus.
- ietvert Izteikt (noteiktu saturu vārdos, teikumos u. tml.).
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko).
- izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
- kurnēt Izteikt neapmierinātību, protestu.
- pieprasīt Izteikt prasību, lai (kāds) ierodas un veic noteiktu darbu, uzdevumu.
- nozvērēties Izteikt stingru solījumu, zvērestu.
- nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu.
- novēlēt Izteikt vēlējumu. Vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko). Liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
- Pacelt balsi Izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
- pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
- svaigs Izteikti raksturīgs (kam), arī patīkams (par smaržu).
- starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos. Arī replika (1).
- liecība Izteikums par kādu faktu.
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst (1). Šāda izteikuma saturs.
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu. Jautājums (1).
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- čuksts Izteikums, kas izrunāts čukstus.
- nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino. Bezkaunīgs, rupjš izteikums.
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa. Sākuma posms (upei).
- fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
- ietēlot Iztēlot (kādu, piemēram, zināmā situācijā).
- uzturs Iztikai paredzētie uzturlīdzekļi (kādam).
- spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni. Ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
- izvīstīt Iztīt (ko ievīstītu).
- izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
- iztuntuļot Iztīt (ko satuntuļotu).
- iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
- izmest Iztukšot (ko), metot (ko ārā no tā).
- izsviest Iztukšot (ko), sviežot (ko ārā no tā). Izmest (2).
- atbrīvot Iztukšot (piemēram, trauku). Padarīt lietojamu citam nolūkam.
- izslaucīt Iztukšot.
- iztukšīt Iztukšot.
- iztukšīties Iztukšoties.
- pravietot Iztulkot un sludināt dieva gribu.
- iztuntulēt Iztuntuļot (1).
- iztuntuļoties Iztuntuļot (1).
- iztuntulēt Iztuntuļot (2).
- iztuntulēties Iztuntuļoties (1).
- iztuntulēties Iztuntuļoties (2).
- Starptautiskā pieklājība Izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības.
- attieksme Izturēšanās veids (pret ko).
- seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
- amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
- mājiens Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko).
- neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
- spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
- delverība Izturēšanās, rīcība, kurai raksturīga dauzīšanās, plosīšanās, arī niekošanās, blēņošanās.
- piesardzība Izturēšanās, rīcība, runa, ar ko cenšas pasargāt (sevi no kā nevēlama).
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast. Arī muļķība (2).
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām. Izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
- muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- līkums Izturēšanās, rīcība, runa, kurā kas neizpaužas tieši.
- piemērs Izturēšanās, rīcības paraugs.
- maniere Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids.
- panest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par augiem, to daļām.
- pārciest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
- iznest Izturēt (piemēram, grūtības).
- Daudz nest Izturēt lielu fizisko vai garīgo slodzi.
- Iziet ugunskristības Izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu.
- pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos). Aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- nest Izturēt, paciest (ko nelabvēlīgu).
- ciesties Izturēt, paciest.
- pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- tiranizēt Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi.
- apieties Izturēties (pret dzīvniekiem).
- lidot Izturēties (pret kādu cilvēku) sevišķi laipni, uzmanīgi, lai iegūtu (tā) labvēlību, mīlestību.
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
- Glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- Glaudīties kā ar cimdiem, biežāk glaudīt ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- Glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
- nievāt Izturēties (pret kādu) noliedzoši, ar pazemojošu necieņu. Pelt.
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
- pieiet Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību.
- ņemt Izturēties (pret kādu), apieties (ar kādu).
- Nest augstu (arī lepni) galvu Izturēties ar cieņu, neatkarīgi, pašapzinīgi.
- godāt Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu. Cienīt.
- uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
- uzvesties Izturēties atbilstoši uzvedības normu nosacījumiem.
- Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Celt (arī sliet) degunu mākoņos (arī gaisā), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Sliet (arī celt) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Ar degunu stumt (arī stumdīt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Uzsliet degunu Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Lūkoties (arī skatīties, raudzīties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- Raudzīties (arī skatīties, lūkoties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- Skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- Skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- pūsties Izturēties augstprātīgi.
- muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini. Rīkoties muļķīgi.
- ceremonēties Izturēties ceremoniāli, pārsmalcināti.
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
- locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
- Locīt ceļus Izturēties godbijīgi, ar cieņu. Izturēties pazemīgi.
- iznesties Izturēties iznesīgi.
- lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
- reaģēt Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem).
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
- Dzīvu aprakt Izturēties necilvēcīgi pret kādu.
- Dzīvu aprakt Izturēties necilvēcīgi pret kādu.
- stomīties Izturēties nedroši, bikli, parasti aiz neziņas, šaubām.
- ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
- atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu). Atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši.
- Saņemt (kādu) stingri (rokās) Izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu.
- Saņemt (kādu) stingri (rokās) Izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
- posties Izturēties noteiktā veidā purns kādas darbības (par dzīvniekiem).
- paklausīt Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem). Izturēties (pēc cilvēka gribas, pavēles).
- Turēt sevi rāmjos Izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
- Turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos sar.) Izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
- rotaļāties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- Ievērot distanci Izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības.
- Ievērot distanci Izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības.
- mīlināties Izturēties rotaļīgi, pieglaudīgi (pret ko) - par dzīvniekiem.
- Nelikties traucēties Izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem).
- kaitavāt Izturēties untumaini. Būt ķildīgam. Ķildoties.
- apgānīt Izturēties zaimojoši, neatbilstoši reliģiskajām normām.
- smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- Meklēt (sev) galu Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- Meklēt (sev) galu (retāk nāvi, kapu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- Meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- taisīt Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā).
- iztapt Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām).
- vērsties Izturēties, rīkoties draudīgi, naidīgi (pret kādu, pret ko).
- trakot Izturēties, rīkoties ļoti ļauni, nežēlīgi.
- noziegties Izturēties, rīkoties neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
- cūkoties Izturēties, rīkoties neestētiski (piemēram, ēdot).
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
- nebēdņoties Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi.
- nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi. Nebēdņoties.
- Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
- Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
- Likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
- Likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
- dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas. Arī trokšņot.
- pamanīties Izturēties, rīkoties veikli, uzņēmīgi, attapīgi (parasti, lai ko panāktu).
- Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
- Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
- trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
- Peldēt pa virsu Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, nenozīmīgi.
- Slīdēt pa virsu (arī virspusi) Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
- piemēroties Izturēties, rīkoties, runāt saskaņā (ar ko). Pielāgoties (1).
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
- Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
- Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- niekoties Izturēties, rīkoties, runāt vieglprātīgi, aušīgi.
- vīzēties Izturēties, runāt untumaini, arī vīzdegunīgi, zobgalīgi.
- izturīgums Izturība (1).
- izturīgums Izturība (2).
- izturīgums Izturība (3).
- rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
- nodilumizturība Izturība pret mehāniskās berzes iedarbību.
- slimībizturība Izturība, arī neuzņēmība (augiem) pret slimībām.
- dūša Izturība, vīrišķība.
- vistra Izturīga viskozes šķiedra. Audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- panesīgs Izturīgs (par augiem, to daļām).
- klinkers Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
- pikē Izturīgs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
- rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
- nodilumizturīgs Izturīgs pret mehāniskās berzes iedarbību.
- Polārais suns Izturīgs un spēcīgs suns, kam ir raksturīgs biezs apmatojums un ko jūdz nartās.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- pamatīgs Izturīgs, piemērots ilgstošai, arī intensīvai lietošanai, izmantošanai.
- godināt Izturoties ar goddevību, atzīt (kādu) par vērtīgu, cienījamu. Publiski cildināt.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
- izžūt Iztvaikojot šķidrumam, kļūt tukšam (par trauku).
- Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Parādīt (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Dot (arī atdot, parādīt) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- aizvadīt Izvadīt, pavadīt (mirušo uz kapsētu). Apbedīt.
- atvairīties Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
- atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
- Izsprukt no slazda Izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks.
- noņemt Izveidojot attiecības (ar kādu), panākt, ka (tas) izbeidz attiecības (ar citu cilvēku).
- uzjumt Izveidot (jumtu, jumta segumu).
- apjumt Izveidot (jumtu).
- saskaņot Izveidot (kā vēlamo kopumu, sistēmu), apvienojot sastāvdaļas, elementus.
- sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu. Saliedēt [2] (2).
- sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu. Apvienot (ko) komplektā.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
- sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznot, izrotāt (kādu).
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- paņemt Izveidot (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) izveidojas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
- samontēt Izveidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), sagrupējot gatavas sastāvdaļas. Sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
- sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
- individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā). Savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
- paaugstināt Izveidot (ko) augstāk par parasto vietu.
- pazemināt Izveidot (ko) zemāk par parasto vietu.
- atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
- sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos. Arī uzaust.
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- nokārtot Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- saskaņot Izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu.
- sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
- nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā). Arī savīt (parasti matus, ūsas).
- pārveidot Izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.).
- pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
- izgatavot Izveidot gatavā formā (piemēram, dokumentu).
- iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
- industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
- izlocīt Izveidot līkumotu, nelīdzenu (par parādībām dabā). Noliekt dažādos virzienos.
- izkristalizēt Izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu).
- samontēt Izveidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.).
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- Ieiet (kādās) sliedēs Izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
- Ieiet (kādās) sliedēs Izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
- priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
- iedomāt Izveidot priekšstatu, tēlu (par ko). Iedomāties (1).
- Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
- saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznoties, izrotāties.
- savienoties Izveidot savstarpēju saskarsmi, savstarpējas attiecības vienam ar otru, citam ar citu.
- priekšstatīties Izveidot sev priekšstatu (par ko).
- nolīst Izveidot šādu izcirtumu, (kādā vietā, platībā).
- uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
- iekārtot Izveidot, ierīkot (kur vietu, piemēram, gulēšanai, sēdēšanai).
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
- iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju).
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
- pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
- ierasties Izveidoties (piemēram, par grumbām, tulznām).
- uzsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem u. tml.
- izsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem.
- pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
- glīts Izveidots (par rokrakstu).
- izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izlasīt Izvēlēt, izmeklēt (kādu priekšmetu).
- piemeklēt Izvēlēties (ko piemērotu, atbilstošu).
- izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Izlietot, izmantot, arī patērēt.
- ņemt Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Lietot, izmantot, arī patērēt.
- Izdomāt vārdu Izvēlēties vārdu, arī radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
- Izdomāt vārdu Izvēlēties vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
- apspēlēt Izvērst darbību (lugas iestudējumā ap kādu iaktu, notikumu, priekšmetu).
- attīstīt Izvērst plašumā (darbību). Risināt (sižetu).
- ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
- iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu.
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
- izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- reeksportēt Izvest no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
- raksts Izvietojums (parādībām dabā), kas vizuāli atgādina kādu attēlu, ornamentu.
- izlikt Izvietot (piemēram, preci, eksponātus) apskatei.
- izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
- kārtot Izvietot (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā, sistematizēt.
- krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā. Kārtot (kādu vietu, telpu).
- izkliedēt Izvietot izklaidus. Attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
- izvērt Izvilkt (ko ievērtu).
- izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens).
- izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā. Vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
- izbraukt Izvirzīt (parasti roku, pirkstus) cauri (kam), caur (ko).
- postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu u. tml.) postulāta veidā.
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
- nospraust Izvirzīt, noteikt (piemēram, mērķi, darbības gaitu).
- izstiept Izvirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
- Ostīt gaisu Izzināt apstākļus, situāciju.
- Ostīt gaisu Izzināt apstākļus, situāciju.
- ņemt Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus).
- uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu).
- papildizziņa Izziņa, kurā ir papildinformācija, jaunas ziņas par kādu personu vai faktu.
- tipoloģija Izziņas metode, saskaņā ar kuru objektus grupē, izmantojot vispārinātus, idealizētus modējus (tipus).
- racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
- izkust Izzust skatienam (piemēram, tumsā, miglā).
- pazust Izzust, izmirt (par dzīvnieku sugu, dzimtu u. tml.).
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
- izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
- sadūmot Izžāvēt dūmos (pārtikas produktu).
- saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
- Mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) Ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārjāt Jājot atgriezt (zirgu mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- izjāt Jājot izbojāt (kādu vietu). Jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus).
- piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
- mikado Japānas valdnieks. Šī valdnieka tituls.
- sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
- hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
- pigmentēt Jaukt ar pigmentiem (2), ievadīt pigmentus.
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
- mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu.
- Līst vidū Jaukties citu sarunās, darīšanās.
- ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
- apokalipse Jaunās derības pēdējā grāmata, kas satur pravietojumus par pastardienu.
- jaunuzvedums Jauniestudējums.
- meitene Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim.
- panks Jaunietis (20. gadsimta 70. un 80. gados), kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs.
- hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
- zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei.
- paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā.
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
- atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
- dedukcija Jaunu zināšanu izsecināšana par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
- Ko (tev, jums, viņam) vajag Jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
- Kas jauns? Jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
- izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus). Arī uzzināt.
- pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar (kādu valstu, teritoriju) robežām.
- papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
- robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
- lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
- pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- Hidrauliskā java Java, ko izmanto tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
- Mūra java Java, ko izmanto, piemēram, celtņu pamatu, sienu mūrēšanai.
- apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
- tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
- vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru.
- definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums.
- Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
- Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
- Ģints jēdziens loģ Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
- Ģints jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskās pazīmes.
- Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu grupas būtiskās pazīmes.
- Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes.
- Stiepjams jēdziens Jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
- pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
- teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas atspoguļo kādus priekšmetus, parādības.
- jezuītisms Jezuītu reliģiski politiskā darbība. Jezuītu reliģiski politisko uzskatu kopums.
- Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki. Ziemassvētki (1), Ziemsvētki (1). Ziemas saulgriežu svētki. Ziemassvētki (2), Ziemsvētki (2).
- ziemsvētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki. Ziemassvētki (1).
- Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki. Ziemassvētki (1). Ziemsvētki (1). Ziemas saulgriežu svētki. Ziemassvētki (2). Ziemsvētki (2).
- ziemassvētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki. Ziemsvētki (1).
- apustulis Jēzus Kristus māceklis.
- dievmāte Jēzus Kristus māte jaunava Marija.
- Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā.
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
- jonosfēra Jonizētie atmosfēras slāņi, aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā.
- kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
- pārjoņot Joņojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
- mesija Jūdaismā - dieva apsolītais glābējs. Kristiānismā - Jēzus Kristus.
- talmuds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums. Attiecīgā grāmata.
- pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
- šķīst Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu).
- laminārijas Jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), kuras izmanto uzturā un lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
- jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne.
- abrāzija Jūras krastu noārdīšanās viļņu darbības rezultātā.
- Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
- Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
- Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
- akmeņplekste Jūras zivs, kurai ķermenis acu pusē ir brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem.
- papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu).
- izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
- izmeklēt Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
- piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem).
- spēks Juridisks (kā) iedarbīgums. Tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
- juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
- Admiralitātes lords Jūrlielu padomes loceklis. Jūrlietu ministrs.
- Jūras kāposti Jūrmalas krambe. Jūras aļģes, kuras izmanto uzturā, ārstniecībā.
- degt Just neciešamu karstumu.
- kaist Just stipru karstumu. Būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām). Arī kvēlot. Degt.
- vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
- kaunēties Justies neērti (par kādu), atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu (kādu).
- lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- dvēselīgs Jūtīgs, ar dziļu, bagātu dvēseli (1).
- dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā).
- ceturtkārt Kā ceturtais pēc kārtas. Ceturtajā vietā.
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām). Arī pārvērsties (3).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārvērstam (1). Arī pārveidoties (1).
- Kabatas baterija Kabatas laterna, kabatas lukturītis.
- Kabatas lampiņa Kabatas laterna, kabatas lukturītis.
- transliterācija Kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem.
- Pa ceļam Kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā. Saskaņojot ar kādu citu braucienu, gājienu u. tml.
- raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums. Oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
- sēde Kāda kolektīva, organizācijas locekļu sapulcēšanās, sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- Likuma analoģija Kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
- Likuma analoģija Kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
- pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
- flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos).
- pārvalks Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
- pārklājs Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
- spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- Šajās dienās Kādā no tuvākajām dienām.
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem. Šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
- idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
- apoloģēts Kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs.
- pārvietoties Kādas darbības, iedarbības rezultātā mainīt savu atrašanās vietu.
- producents Kādas noteiktas preces ražotājs; valsts, kur ražo kādu noteiktu preci.
- Relatīvais biežums Kādas parādības absolūtā biežuma attiecība pret visu novērojumu skaitu.
- Vārdisks portrets Kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
- Vārdisks portrets Kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
- Noģiedamā runa Kādas personas runas vai domu satura izklāstījums.
- Noģiedamā runa Kādas personas runas vai domu satura izklāstījums.
- konfesija Kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu. Oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
- grafika Kādas valodas rakstības līdzekļu kopums. Attieksmes starp kādas valodas rakstu zīmēm un fonēmu sistēmu.
- Gaisa flote Kādas valsts (kara vai civilo) lidaparātu kopums.
- Gaisa flote Kādas valsts (kara vai civilo) lidaparātu kopums.
- rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
- Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
- Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
- misija Kādas valsts pārstāvji, ko sūta uz citu valsti ar speciālu uzdevumu.
- diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
- okupācija Kādas valsts teritorijas ieņemšana uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- Ģeogrāfiskais garums Kādas vielas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
- Ģeogrāfiskais garums Kādas vietas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
- pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
- Izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos, spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to).
- recepcija Kādu (cita laikmeta, citas zemes, tautas u. tml.) sociālu un kultūras elementu aizgūšana.
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
- Rādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.
- Parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu.
- Parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu.
- aproksimācija Kādu lielumu tuvināta izteikšana ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem. Tuvināšana.
- kādurīt Kādu rītu.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- ķīris Kaijām radniecīgs tārtiņveidīgo kārtas putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
- purvciprese Kailsēkļu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgas sēklzvīņas ar 2-9 sēklaizmetņiem spirāliski koksnainos čiekuros.
- karināties Kairināt, kārdināt citam citu. Arī ķircināties.
- karsēt Kairinoši (uz ko) iedarbojoties, izraisīt dedzinošu sajūtu.
- pārstundas Kairu otro stundu.
- izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- ratiņš Kājminama vērpšanas ierīce ar samērā lielu ratu
- musketieris Kājnieks (dažu valstu armijās 18. gadsimtā).
- uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
- apkalt Kājot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
- pedikīrs Kāju pirkstu kopšana.
- kaktusaugi Kaktusi.
- meloņkaktuss Kaktuss ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru.
- lapukaktuss Kaktuss, kam ir lapveida stumbrs.
- lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu. Astainais amarants.
- lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
- tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
- spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml., detaļām.
- kaligrāfisks Kaligrāfijas prasībām atbilstošs. Skaidrs un skaists (par rokrakstu).
- vidējkalne Kalniene, kuras augstums ir no 1000 līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa.
- kalnracis Kalnraktuves strādnieks.
- Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna - virzīšanās ar slēpēm no kalna pa speciāli ierīkotu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku). Nokalpot.
- pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna. Kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
- tuneļkalte Kalte, kurai ir tuneļveida darba telpa.
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- vedga Kalts (parasti no dzelzs, ar garu rokturi), ko izmanto, piemēram, āliņģu ciršanai.
- dolomītkaļķi Kaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītu (2).
- nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas). Izkalt (2).
- izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
- iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
- iekalt Kaļot (piemēram, ar klatu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u.tml.).
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
- skrituļkamaniņas Kamaniņas uz skrituļiem.
- kazemāts Kamera (cietumā).
- barokamera Kamera, kurā iespējams radīt tādu gaisa spiedienu, kas atbilst spiedienam dažādā augstumā no zemes.
- termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
- termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
- Elektriskais kamīns Kamīna veida ierīce, kurā siltumu un gaismu iegūst ar elektrisko strāvu.
- kanālmala Kanāla mala. Kanāla tuvākā apkārtne.
- klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
- kloāka Kanāls netīrumu novadīšanai. Atkritumu savāktuve.
- Derivācijās kanāls Kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
- Derivācijās kanāls Kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
- rakstvedis Kancelejas darbinieks (parasti bruņotajos spēkos), kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
- apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
- uzdzīt Kāpināt, palielināt (ātrumu, spiedienu, karstumu u. tml.).
- migrācija Kapitāla pārvietošanās (no vienas valsts uz citu vai no vienas nozares uz citu).
- kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas pieder pie buržuāzijas un ekspluatē algotu darbaspēku.
- titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
- Ekonomiskā konjunktūra Kapitālismā - konkrēti vēsturiskie apstākļi, kādos norit atražošanas procesa svārstības visā tā kopumā un tirgus izpausmē (pieprasījums un piedāvājums, cenas, procenti, vērtspapīru kursi, darba algas u. tml.).
- Ekonomiskā krīze Kapitālistiskā atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga relatīva pārprodukcija, ražošanas sašaurināšanās, cenu krišanās, bezdarba pieaugums u. tml. parādības.
- depresija Kapitālistiskā ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs.
- bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
- kartelis Kapitālistiskajās valstīs - (politisku partiju) apvienība vai vienošanās, lai veiktu kopīgus pasākumus.
- Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
- Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
- krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
- paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
- manufaktūra Kapitālistiskās ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots: darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars.
- Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
- Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
- bizness Kapitālistu peļņas darījums, komerciāli izdevīgs pasākums.
- privātkapitāls Kapitāls, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai.
- kanoniķis Kapitula (1) loceklis.
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
- Ziedu kāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
- Ziedu kāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
- mēle Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.
- sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām.
- medene Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem.
- vakarene Kāpostu (krustziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs - krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem.
- ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
- zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- matiola Kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
- sirmene Kāpostu (krustziežu) dzimtas pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
- Kāpostu tauriņš Kāpostu baltenis.
- Kāpostu tauriņš Kāpostu baltenis.
- niķis Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība.
- ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
- tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
- buldozers Kāpurķēžu traktors vai vilcējs ar uzkarināmu vērstuvi (zemes apvēršanai, izlīdzināšanai, pārvietošanai nelielā attālumā).
- āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni.
- aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
- Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
- līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
- neuzbrukšana Karadarbības, agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
- dienests Karadienests. Pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu.
- repatriācija Karagūstekņu, emigrantu, bēgļu, pārvietoto personu atgriešanās dzimtenē.
- korvete Karakuģis apsardzības un konvoja dienestam (Amerikas Savienoto Valstu, Anglijas kara flotē no 1939. līdz 1945. gadam).
- kreiseris Karakuģis pretinieka kuģu un piekrastes objektu iznīcināšanai, kuģu un desantu apsargāšanai.
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
- rangs Karakuģu iedalījuma pakāpe pēc to tonnāžas, tehniskā raksturojuma un bruņojuma.
- konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā.
- Nāves lauks Karalauks, kur guļ kritušie.
- grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
- reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
- Armiju grupa Karaspēka augstākais operatīvi stratēģiskais apvienojums Rietumvalstu bruņotajos spēkos.
- leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana. Privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
- karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnsūru (kvadrātu) veidā.
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam). Šī valdnieka tituls.
- Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
- hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
- kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
- automātists Karavīrs, kas apbruņots ar automātu (2).
- torpēdists Karavīrs, kas apkalpo torpēdaparātu.
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
- granātmetējs Karavīrs, kas specializējies rokas granātu mešanā.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
- izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
- staršina Karavīru kategorija (PSRS Bruņotajos Spēkos) starp seržantu un praporščiku kategorijām.
- futrālis Kārba, ietvars (dažādu, parasti nelielu, priekšmetu glabāšanai).
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- magnezīts Karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls.
- eminence Kardināla tituls. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu. Vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas.
- valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- grenadieris Kareivis, kas apmācīts rokas granātu mešanā.
- priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā.
- vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
- seims Kārlu pārstāvības orgāns (Polijas-Lietuvas valstī).
- ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
- Ķirurģiskā karote Karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
- Ķirurģiskā karote Karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
- spoguļkarpa Karpa, kurai ir raksturīgas lielas, retas, spīdīgas zvīņas.
- atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kārpīt nost.
- vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti.
- sapals Karpu dzimtas zivs ar platu muguru, sarkanām spurām.
- ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām.
- Adas karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām. Šīs šķirnes karpa.
- nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
- kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes).
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
- brūnināt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) kļūtu, brūngans, brūns.
- cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
- uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu).
- sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi. Telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
- piedegt Karstumā daļēji sadegt un pielipt pie (kā) virsmas.
- piecept Karstumā pielipt, piekalst.
- uguns Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta.
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
- iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- dvaša Karstums, svelme (no uguns).
- kvēle Karstums, svelme, ko rada saule.
- tvīksme Karstums, tveice.
- Pasaules karš Karš starp divām vai vairākām lielām valstu grupām.
- Pasaules karš Karš starp divām vai vairākām lielām valstu grupām.
- Darāmā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- Ciešamā kārta Kārta, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- glaukonīts Kārtains kāliju, magniju, dzelzi un ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa).
- kontrolkarte Karte, kurā ieraksta kontroles datus.
- kārtībnieks Kārtības sargātājs, uzturētājs.
- Bruģu tiesa Kārtības tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
- kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
- ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- risināt Kārtot (kādu, parasti sarežģītu, jautājumu), veikt (kādu, parasti sarežģītu, uzdevumu).
- ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna.
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- Klāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) Kārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
- landtāgs Kārtu pārstāvju sanāksme (vācu feodālajās valstīs).
- sabors Kārtu pārstāvniecības orgāns (dažās dienvidslāvu zemēs).
- kartupelaine Kartupelājs.
- rācenājs Kartupelājs.
- tupenājs Kartupelājs.
- rācenis Kartupelis.
- tupenis Kartupelis.
- Galda kartupeļi Kartupeļi, kas lietojami, noderīgi uzturam.
- Jaunie kartupeļi Kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.
- Miltaini kartupeļi Kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
- Otrā maize Kartupeļi.
- Otrā maize Kartupeļi.
- Kartupeļu biezputra Kartupeļu biezenis.
- Kartupeļu biezputra Kartupeļu biezenis.
- šķiedenis Kartupeļu biezenis.
- rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
- naktene Kartupeļu dzimta.
- kartupeļgrozs Kartupeļu grozs.
- kartupelājs Kartupeļu lauks, parasti novākts.
- Kartupeļu racējs Kartupeļu rokamā mašīna.
- miroņgalva Kartupeļu sfings.
- Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
- Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
- Kartupeļu vēzis Kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
- sudrabkarūsa Karūsa, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa.
- vads Kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks.
- perfokasete Kasete perforētu informācijas materiālu ievietošanai.
- izkasīt Kasot iznīcināt (kur, piemēram, uzrakstu).
- sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kasīt nost.
- lāde Kaste (parasti koka) dažādu mantu glabāšanai.
- burtene Kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai.
- nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
- koferis Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai. Čemodāns.
- čemodāns Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai. Koferis.
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
- atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kašņāt nost.
- grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu, izliektu dibenu).
- kastrolis Katls ar garu rokturi.
- ultramontānisms Katolicisma virziens, kas izveidojās no 17. līdz 19. gadsimtam un centās panākt katoļu baznīcā Romas pāvesta neierobežotu varu iepretim lokālisma un liberālisma tendencēm.
- ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps.
- krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
- metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- Papillārās līnijas Katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
- pārrītus Katru otro rītu.
- latekss Kaučukaugu piensula. Pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka.
- ugunskauja Kauja, kurai ir raksturīga intensīva apšaude.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu).
- čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles.
- kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu.
- Krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) Kauliņu spēlē - tiek uzmests un rada noteiktu stāvokli (par ciparu).
- Krustu kauls Kauls, kurā saauguši krustu un astes skriemeļi.
- ēdājs Kaulu un ādas tuberkulozes veids.
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
- sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
- krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
- sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
- plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem).
- bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība. Palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
- saiga Kazām radniecīgs vēršu dzimtam dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu.
- panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
- kinonams Kinematogrāfistu klubs.
- kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu. Attiecīgais kinomākslas žanrs.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- kinovēsture Kinomākslas vēsture.
- kinofabrika Kinostudija (Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
- kinorepertuārs Kinoteātru repertuārs. Kinofilmu kopums, ko rāda (kādā laikposmā).
- kinovēsturnieks Kinovēstures speciālists.
- kinovēsture Kinozinātnes nozare, kas pētī kinomākslas vēsturi.
- žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
- Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi.
- Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītuinteresi.
- moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus. Klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
- saklasificēt Klasificējot sakārtot, savienot (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
- atdalīt Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita), lai konstatētu atšķirības.
- norobežot Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita).
- sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
- pietā Klasiskajā tēlotājā mākslā - darbs, kurā attēlota Marija ar mirušo Jēzu Kristu klēpī. Mūsdienu tēlotājā mākslā - darbs, kas veltīts karā kritušo piemiņai.
- krāsot Klāt (celtnes) ārpusi, (telpas) sienas, griestus, grīdu u. tml. ar krāsu (3).
- šosēt Klāt (ceļu) ar cietu segumu.
- jumt Klāt (jumtu) ar segumu.
- otēt Klāt (kā) virsmu ar kādu vielu (parasti krāsvielu), par darbarīku izmantojot otu.
- tilināt Klāt (linus) kādā vietā, lai (tos), piemēram, balinātu.
- tapsēt Klāt (sienas, griestus) ar tapetēm. Klāt (telpas) sienas, griestus ar tapetēm.
- kalt Klāt ar metālu, lai, piemēram, nostiprinātu, rotātu.
- smilšot Klāt ar smilšu kārtu.
- sudrabot Klāt ar sudraba kārtu.
- svinot Klāt ar svina kārtu.
- tēraudot Klāt ar tērauda kārtu.
- Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij Klāt ļoti tuvam, mīļam. Arī kļūt ļoti patīkamam.
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Sliepnēt.
- sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Špaktelei.
- Acu priekšā Klātbūtnē, tuvumā (kādam, visiem).
- sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
- izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
- Klausīties (ar) vienu ausi (arī pusausi) Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
- Klausīties ar vienu ausi Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
- Klausīties (ar) vienu ausi Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
- noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus).
- noklausīties Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus).
- izklauvēt Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu.
- taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- Klavieru kvintets Klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis.
- Klavieru kvintets Klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis. Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
- sarafānkleita Kleita ar sarafānam (1) raksturīgu piegriezumu.
- tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis. Šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
- Mīksts klepus Klepus, kam raksturīga viegla krēpu izvadīšana.
- pārklibot Klibojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pieklibot Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārklidzināt Klidzinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārklāt Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu.
- noklāt Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļās).
- klientūra Klientu kopums.
- Fēna efekts Klimatiska parādība - sausuma un siltuma palielināšanās augstieņu aizvēja pusē.
- Vēss klimats Klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
- Silts klimats Klimats, kam ir raksturīga samērā augsta gada vidējā temperatūra.
- Karsts klimats Klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
- Ekvatoriāls klimats Klimats, kas raksturīgs ekvatoriālajai joslai.
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi. Mētāties (5).
- pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- zuzēt Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
- nodvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām noteikt, pateikt.
- izdvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- sanēt Klusu, samērā augstu, vienmērīgi skanēt (par skaņām).
- pieņemt Kļūdaini uzskatīt (par ko citu), piemēram, pārpratuma vai zināšanu trūkuma dēļ.
- samainīt Kļūdāties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
- samainīt Kļūdāties uzskatīt (kādu) par citu.
- samainīt Kļūdāties uzskatīt (ko) par citu. Kļūdāties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
- sabiezēt Kļūstot koncentrētam, pārvērsties (piemēram, no krēslas tumsā).
- pietuvoties Kļūt (kam) tuvākam (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
- apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
- tikt Kļūt (par ko citu nekā līdz šim).
- Pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
- nodilt Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
- tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam.
- kristies Kļūt ar zemāku satura līmeni (par trauku).
- asināties Kļūt asākam, vērīgākam (parasti par prātu).
- kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem). Kļūt intensīvākam (par plūdiem). Plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam, iegūt (materiālās vērtības).
- izdzist Kļūt blāvam, neskaidram, nesalasāmam (piemēram, par rakstu).
- sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu). Kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
- izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem. Atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
- pārvērsties Kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem).
- pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
- pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu. Radīt citādu iespaidu (par sevi).
- pārvērsties Kļūt citādam, parasti pretējam, iegūt citu veidu (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību). Izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
- bālēt Kļūt gaišākam (pēc tumsas) - par debesīm, mākoņiem.
- sacirsties Kļūt grūti atrisināmam (piemēram, par konfliktu, problēmu).
- tīties Kļūt grūti saredzamam (piemēram, miglā, tumsā).
- karst Kļūt karstam berzes rezultātā (par priekšmetu).
- noplakt Kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- klust Kļūt klusam vai klusākam (par vietu, laikposmu)..
- nobālēt Kļūt ļoti blāvam (par gaismu, gaismas avotu).
- nodzist Kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu). Arī izdzist (2).
- norepēt Kļūt ļoti negludam (par priekšmetu).
- Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- uzblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu). Arī uztūkt.
- izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām). Izplūst (6).
- izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
- pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
- Ieaugt sirdī Kļūt ļoti tuvam, mīļam.
- Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij Kļūt ļoti tuvam, mīļam.
- Ieaugt sirdī Kļūt ļoti tuvam, mīļam.
- bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
- celties Kļūt materiāli nodrošinātam, bagātākam. Kļūt labi situētam (darbā, sabiedrībā).
- nobālēt Kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu).
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu). Vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- iebrūnēt Kļūt mazliet brūnam. Kļūt mazliet tumšākam.
- padzist Kļūt mazliet vājākam (par siltumu).
- iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam. Iesākt dzeltēt.
- melnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam (kādā procesā).
- nomelnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam.
- nomelnot Kļūt melnam vai ļoti tumšam. Nomelnēt.
- atlaisties Kļūt mīkstākam, arī mīkstam (piemēram, no mitruma, no siltuma).
- nogrimt Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
- mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
- nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
- (Uz)griezt (arī pagriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
- Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
- Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
- čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam. Sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma). Krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- aptumšoties Kļūt nesaskatāmam (par debess ķermeņiem aptumsuma laikā). Saule aptumšojas.
- nozust Kļūt nesaskatāmam, attālinoties vai ievirzoties (tumsā, miglā u. tml.).
- izgaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- pagaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- izļukt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu. Izļuīkt.
- izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu. Izļukt.
- migloties Kļūt neskaidram (piemēram, par apziņu, prātu).
- skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu). Arī sūbēt.
- nosūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
- sūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
- apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu) Apsūbēt.
- noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu). Arī nosūbēt.
- plaisāt Kļūt nestabilam, tuvoties bojāejai (par parādībām sabiedrībā).
- izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
- Iekosties kaulā Kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- Iekosties kaulā Kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- nostiprināties Kļūt noturīgam, viegli izmantojamam (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
- gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
- Nokļūt (arī nonākt) (kāda) redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
- Nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
- Ieiet (arī ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Ieieties asinīs sar. (arī ieiet asinīs) Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Ieiet miesā un asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Ieiet asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Pāriet (arī ieiet, ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Nokļūt (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Nonākt (arī nokļūt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- (No)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- prostituēties Kļūt par prostitūtu.
- pārpurvoties Kļūt par purvu, purvainu vietu.
- pārblīst Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
- pārtaukoties Kļūt pārāk tuklam.
- aptaukoties Kļūt pārlieku tuklam, pārāk uzbaroties.
- iepazīties Kļūt pazīstamam (ar kādu, citam ar citu). Iesākt pazīt (kādu).
- blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām). Briest.
- pieplakt Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni.
- izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
- izskanēt Kļūt plaši zināmam (piemēram, par kādu faktu).
- atklāties Kļūt redzamam (par ainavu, skatu). Pavērties.
- iemelnēties Kļūt redzamam (par ko melnu, tumšu).
- rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
- iekvēloties Kļūt sārtam spēcīgā pārdzīvojumā (par seju, tās daļām). Parādīties (sejā, tās daļās)- par sārtumu
- uzlēkt Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
- izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
- mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
- piesmadzēt Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
- atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu.
- ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu. Pierast.
- parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
- žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.). Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
- nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
- sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada). Nošņurkt.
- sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
- sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
- plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
- piesmakt Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma. Kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu, avotu).
- piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
- noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze. Kļūt tādam, kam rodas noteikts izļūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
- sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
- sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
- zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums. Zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- saskābt Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs.
- sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
- nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu. Kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
- bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
- maitāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
- noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
- saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
- nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajāta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pārsalt (2).
- mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
- pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
- satumst Kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi).
- nosalt Kļūt tādam, kurā aukstuma iedarbībā ir radies audu bojājums (par ķermeņa daļu).
- sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība, skaņas u. tml. (par vietu, vidi).
- svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- sabiezēt Kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu).
- mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
- pārstāt Kļūt tādam, kurā neturpinās, izbeidzas (kāda darbība, norise) - piemēram, par ķermeņa daļām.
- sasāļoties Kļūt tādam, kurā palielinās sāls vai sāļu saturs.
- nokristies Kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem).
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
- baroties Kļūt tuklākam no ēšanas (par cilvēku).
- notumšoties Kļūt tumšākam vai tumšam.
- pietumst Kļūt tumšākam.
- aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu). Aptumst.
- aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu). Aptumšoties (1).
- sabiezēt Kļūt tumšam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
- iedegt Kļūt tumšam, brūnam (parasti par cilvēku, viņa ķermeņa daļām saules staros).
- iededzināties Kļūt tumšam, brūnam, ilgi sauļojoties.
- tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
- melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu).
- melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu). Melnēt (3).
- dzist Kļūt vājākam (par siltumu).
- sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
- sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
- atslābt Kļūt vaļīgam vai vaļīgākam (par ko savilktu).
- rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu). Arī raisīties (1).
- aizdzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- izburbēt Kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
- izkurtēt Kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
- izsilt Kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu).
- atvizmot Kļūt vizmojošam (par ko apgaismotu).
- atzalgot Kļūt zalgojošam (par ko apgaismotu).
- Nākt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
- Nākt dienasgaismā (arī dienas gaismā, biežāk gaismā) Kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
- Nākt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) Kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
- Nākt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) Kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
- atklāties Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu).
- splīnēties Kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam. Kļūt, arī būt īgnam, sapīkušām.
- sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam (parasti fizikālā lieluma ziņā) ir noteikts skaitliskais raksturojums (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
- sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums (par fizikālu lielumu, arī par kā daudzumu).
- saplakt Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- sablīst Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
- sabrūnēt Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, parasti karstuma iedarbībā.
- samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, melnam vai tumšam.
- samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēsla). Satumst.
- samelnot Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēslu). Samelnēt.
- satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, (piemēram, par nakti, krēslu).
- satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu).
- izknābāt Knābājot iztukšot.
- knābties Knābt (1) vienam otru, citam citu.
- atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu). _imperf._ Knibināt vaļā.
- piekņupt Kņupot pievirzīties (pie ka, kam klāt, arī kam tuvāk).
- plakankode Kode, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā saplacināts ķermenis.
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- iekodināt Kodinot panākt, ka (krāsa) iesūcas, kļūst noturīga.
- Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- Parādīt garu degunu Kodu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
- kokarboksilāze Koferments (tiamīna pirofosfāts), kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
- stumbenis Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals.
- stimbens Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals. Stumbenis (1).
- stuburs Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals. Stumbenis (1).
- klāsts Koka platforma (piemēram, celtnes pamatnei, skatuvei).
- oboja Koka pūšamais instruments, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
- klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
- maigles Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai).
- aplieva Koka stumbra ārējā daļa.
- koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
- kocene Koka tupele.
- koka Kokaīnaugu dzimtas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu.
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
- palīgkoks Kokaugs, ko izmanto, lai audzē veicinātu citu koku augšanu.
- pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem: sīkkrūms.
- sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem. Pundurkrūms.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
- bērzs Koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām.
- pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
- krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs koks.
- stutkoks Koks, ko izmanto par balstu.
- kodolkoksne Koksne stumbra kodolā. Kodols (2).
- lietkoksne Koksne, kas izmantojama priekšmetu izgatavošanai, celtniecībā.
- Bezzaru koksne Koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru ārējām daļām vai atzarotiem kokiem.
- Bezzaru koksne Koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru bezzaru daļām vai atzarotiem kokiem.
- Mentora metode Koku potēšanas metode, pēc kuras ar attiecīgi izvēlētu potzaru panāk pārmaiņas augļu koku veģetatīvajā attīstībā.
- peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
- opuncija Kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem.
- Masu dziesma Kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
- sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
- Joniešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
- kolontituls Kolumntituls.
- līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā ietilpst spēlētāji ar līdzīgām funkcijām, tuvu izvietojumu. Šādu spēlētāju darbība.
- komandvērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā. Komandu vērtējums.
- Komandu vērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā. Komandvērtējums.
- regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
- komandturnīrs Komandu turnīrs individuālā sporta veidā.
- sekretārs Kombinēta mēbele - grāmatu plaukts ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai.
- nitrofoska Kombinēti minerālmēsli, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
- salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
- Situāciju komēdija Komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūst komēdijas tēli.
- Situāciju komēdija Komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūst komēdijas tēli.
- Raksturu komēdija Komēdija, kurā attēloti galvenokārt cilvēku raksturi.
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- Mandātu komisija Komisija, kas pārbauda deputātu, kongresa delegātu u. tml. pilnvaras.
- pose Komiska luga ar parupjiem jokiem, pārspīlētām situācijām.
- Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
- Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
- burleska Komiska rakstura skaņdarbs.
- humors Komiskais (parasti mākslas darbā). Komiska situācija, notikums.
- raksturkomika Komisku raksturu atklāsme (mākslā).
- reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
- standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
- lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
- modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība. Attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu. Veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piemēram, priekšmetus).
- palīgkomponents Komponents, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno komponentu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- liriķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgs lirisms (2).
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
- motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā). Attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
- turbokompresors Kompresors, ko piedzen turbīna.
- paziņojums Komunikatīvo īpašību kopums (tekstam, tā daļai). Informācija (ko satur teksts, tā daļa).
- sīrups Koncentrēts cukuru šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
- konceptuālists Konceptuālisma piekritējs.
- oratorija Koncertizpildījumam paredzēts lielas formas skaņdarbs ar dramatisku sižetu korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim.
- Koncerta repertuārs Koncertrepertuārs.
- Koncerta repertuārs Koncertrepertuārs.
- vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
- koncertorganizācija Koncertu organizēšana.
- koncertdzīve Koncertu rīkošana. Koncertu kopums (kādā laikposmā, vietā).
- koncertdarbība Koncertu sniegšana.
- saldums Konditorejas izstrādājumi ar lielu saldvielu saturu.
- nuga Konditorejas izstrādājums - riekstu un cukura masa.
- halva Konditorejas izstrādājums - saldvielu un sasmalcinātu eļļas augu kodolu masa.
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
- īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
- karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- konservatorists Konservatorijas (1) students.
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
- marinēt Konservēt (pārtikas produktus) marinādē, arī citā skābā šķidrumā.
- žāvēt Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu plūsmu. Kūpināt (4).
- bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
- solārkonstante Konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas.
- robeža Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
- pētīt Konstatējot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko), uzzināt (ko).
- skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
- Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
- Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
- Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- atklāt Konstatēt un darīt citiem zināmu (ko slēptu). Atmaskot.
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- atklāt Konstatēt, pamanīt, ievērot, uzzināt (ko nepamanītu, nezināmu).
- interpelācija Konstitucionālām prasībām atbilstošs (buržuāziskā parlamenta deputāta vai deputātu grupas) iesniegums valdībai vai tās loceklim, lai prasītu paskaidrojumus (piemēram, par valdības politisko darbību, valdības locekļu rīcību).
- kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija pirmsrevolūcijas Krievijā - galvenā kontrrevolucionārās liberāli monarhistiskās buržuāzijas partija. Šīs partijas biedri.
- konstitucionālists Konstitucionālisma piekritējs.
- režģogs Konstrukcija celtnes pamatu nostiprināšanai.
- pastatne Konstrukcija, elements (kā) novietošanai noteiktā augstumā.
- vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- stiegra Konstrukcijas stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
- Telpiskais bloks Konstruktīvs būvelements, kas veido celtnes montāžas elementu, kurš pēc izmēriem un formas atbilst vienai vai vairākām telpām.
- pārsedze Konstruktīvs elements (loga, durvju ailē), kas uzņem to elementu slodzi, kuri ir novietoti virs ailes.
- margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piemēram, izteikumam, vārdam).
- melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
- kontraktācija Kontraktu noslēgšana starp uzņēmumiem, kas ražo produkciju, un organizācijām, kas šo produkciju sagādā un pārdod.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- Jūras līmenis Konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- Zaļais vilnis Koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
- Zaļais vilnis Koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
- desmits Kopā aptuveni pa desmit vienībām. Arī ļoti daudz.
- simts Kopā aptuveni pa simt vienībām. Arī ļoti daudz.
- tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām. Arī ļoti daudz.
- Tukšā kopa Kopa, kas nesatur nevienu elementu.
- talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma. Attiecīgā organizācija.
- kopraksturojums Kopējs, vienojošs raksturojums.
- Asiņu balss Kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem).
- streiks Kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi.
- streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu. Kopjot padarīt skaistu.
- komplekss Kopums (darbībām, procesiem), kas veido vienotu veselumu. Darbības, procesi, kas veido vienotu veselumu.
- komplekss Kopums (slimībām, fizioloģiskām norisēm, psihiskiem procesiem, stāvokļiem), kas veido ko saistītu, veselu. Slimības, fizioloģiskas norises, psihiski procesi, stāvokļi, kas veido ko saistītu, veselu.
- komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
- salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- Korāļu grāmata Korāļu melodiju un tekstu krājums.
- korektība Korektums (1).
- korektība Korektums (2).
- kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētais un atskaņojuma vadītājs. Kora diriģents.
- Kora diriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs. Kordiriģents.
- kamerkoris Koris ar nelielu individualizētu dziedātāju sastāvu.
- ašķi Kosas ar nesazarotiem, cietiem un asiem stumbriem. Ziemzaļās kosas.
- smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
- ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
- krāšļi Kosmētikas līdzekļi, kas satur krāsvielas.
- Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
- Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
- Kosmiskais (arī kosmosa) kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā.
- Kosmosa kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā. Kosmiskais kuģis.
- Kosmiskais kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā. Kosmosa kuģis.
- Radiācijas josla Kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kura ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
- kosmonavigācija Kosmisko lidaparātu navigācija.
- gremot Košļājot smalcināt (parasti ko cietu, sīkstu). Arī ēst.
- krabis Krabju dzimtu grupas dzīvnieks ar galvkrūts daļu un ļoti īsu vēderiņu.
- sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
- Toniski krampji Krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
- Toniskie krampji Krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
- Kloniski krampji Krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
- Vēss (arī auksts) (krāsas) tonis Krāsa tonis (piemēram, balts, gaišzils, gaišzaļš, gaišpelēks), kas rada vides vēsuma izjūtu.
- kontrastkrāsa Krāsa, kas rada kontrastu.
- Emaljas krāsa Krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
- Emaljas krāsa Krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gadsimta beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas lākturu, audekla struktūru.
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts).
- krāsa Krāsains (piemēram, valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
- Silts (krāsas) tonis Krāsas tonis (piemēram, dzeltens, brūns, zaļš, sarkans), kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu.
- pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma. Maigs, gaišs krāsas tonis.
- Konditorejas krāsas Krāsas, kuras izmanto konfekšu un citu konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
- apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi. Strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
- Vannas krāsns Krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- tonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, materiālu, panākt, ka (kas) iegūst noteiktu nokrāsu.
- izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam).
- raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni.
- pludmale Krasta sastāvdaļa, kas veidojas viļņu uzkrituma, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
- kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
- krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra.
- Akvareļa krāsa Krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
- Akvareļa krāsa Krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
- krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
- izkratīt Kratot iztukšot.
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
- apcirknis Krātuve, glabātava.
- sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
- izkraut Kraujot iztukšot (ko).
- atkraut Kraujot novietot atstatu, nost (no kā). _imperf._ Kraut nost.
- starpkrautuve Krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā.
- atkravāt Kravājot atbrīvot (vietu).
- izkravāt Kravājot iztukšot (ko).
- atkravāt Kravājot novietot atstatu, nost (no kā). _imperf._ Kravāt nost.
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
- kredītbiedrība Kredītiestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kas sagādā biedriem kredītu.
- nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
- Lūgšanu krelles Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
- Lūgšanu krelles Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
- Sirma stunda Krēslas stunda.
- Sirma stunda Krēslas stunda.
- Atzveltnes krēsls Krēsls ar platu, ērtu aizmugures daļu.
- Atzveltnes krēsls Krēsls ar platu, ērtu atzveltni.
- pārkrievošana Krievijas carisma politika (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kas bija vērsta uz citu Krievijas tautu valodu izskaušanu skolās, iestādēs un sadzīvē, ieviešot to vietā krievu valodu.
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
- senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam). Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
- častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
- kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei.
- odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
- Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
- birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi.
- Pestīšanas armija Kristiešu reliģiska organizācija ar militarizētu raksturu.
- sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana. Šīs sektas locekli.
- adventisti Kristiešu sektas, kas sludina pastardienas atnākšanu. Šo sektu locekļi.
- lieldienas Kristietībā - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki.
- pestītājs Kristietībā - Jēzus Kristus.
- sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību.
- pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem.
- liturģija Kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
- āmen Kristīgo kultu rituālos - nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā.
- dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
- krusts Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- Krusta zīme Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls. Krusts (1).
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
- antikrists Kristus pretinieks. Nešķīstais, velna apsēstais.
- Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
- Vācu gals Kroga telpa vai telpas, kur uzņēma turīgākos viesus. Turīgākie viesi šādā telpā vai telpās.
- Vācu gals Kroga telpa vai telpas, kur uzņēma turīgākos viesus. Turīgākie viesi šādā telpā.
- tīteņkrūms Krūms ar vijīgiem vai kāpelējošiem stumbriem. Vīteņkrūms.
- kizils Krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā).
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs krūms.
- krūmmala Krūmu audzes mala. Krūmu audzes tuvākā apkārtne.
- dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Dzīvžogs.
- krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus, parasti skulpturāls, attēls.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās). Šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
- tornītis Krustziežu dzimtas zilgans lakstaugs ar nezarotu stublāju, vienkāršām veselāki lapām, bāli dzelteniem ziediem.
- marimba Ksilofons ar metāla rezonatoru caurulēm vai plāksnēm. Ksilofons ar žāvētu ķirbju rezonatoru (Āfrikā).
- buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
- komanda Kuģa apkalpes daļa, kas veic noteiktu uzdevumu.
- vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
- takelāža Kuģa piederumu kopums, ar kuriem nostiprina mastus, regulē buras.
- mese Kuģa telpa, kur ēd un brīvā laikā uzturas kuģa virsnieki.
- Stūres māja jūra Kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
- Stūres māja Kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
- Reģistra tonna Kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri.
- Reģistra tonna Kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri.
- kambīze Kuģa virtuve.
- navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu.
- karavāna Kuģi, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita, un veic vienotu uzdevumu. Ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis.
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
- saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorkuģis.
- refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājkuģis.
- tankkuģis Kuģis šķidras kravas (piemēram, naftas, tās produktu, ķimikāliju, sašķidrinātas gāzes) pārvadāšanai speciālos rezervuāros.
- stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
- palīgkuģis Kuģis, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
- tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaika mašīna vai tvaika turbīna.
- kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana kuģos krastu tuvumā starp vienas un tās pašas valsts ostām.
- navigācija Kuģošana. Lidošana ar lidaparātu.
- palīgflote Kuģu kopums, grupa, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
- komodors Kuģu vienības komandieris, kam nav admirāļa dienesta pakāpes (dažās ārvalstu flotēs).
- radionavigācija Kuģu, lidaparātu vadīšana ar radiotehniskiem līdzekļiem.
- navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
- ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru.
- termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
- tripši Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
- blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
- prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
- spāre Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
- strautenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā. Šīs kārtas kukaiņi.
- Maizes kule Kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
- Maizes kule Kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
- Ceļa kule Kule ceļā, ceļojumā līdzņemamu pārtikas produktu un citu nepieciešamu priekšmetu ielikšanai.
- Ganu kule Kule ganos līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
- piekūleņot Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Augšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais.
- Apakšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais.
- priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
- Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks, mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
- Arhitektūras piemineklis Kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- Arheoloģiskais piemineklis Kultūras piemineklis - vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
- Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
- Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
- bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
- kultūrvēsture Kultūras vēsture.
- pārkūpināt Kūpināt (zivis, gaļas produktus) vēlreiz, no jauna.
- dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums.
- plīts Kurināmā, arī sildāmā ierīce (parasti virtuvē) ēdienu un dzērienu gatavošanai.
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu). Panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
- pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu.
- kurtne Kurtuve (1).
- mute Kurtuve (1).
- spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.). Kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi. Liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- krastkaņepe Kurvjziežu dzimtas augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā.
- cigoriņi Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar baltu vai iedzeltenu sakni.
- rotēt Kustēties ap kādu punktu vai asi.
- viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
- viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem). Viļņoties (2).
- kūļāties Kustēties šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- rotāt Kustēties šurp turp, virzīties (parasti rotaļīgi). Arī griezties.
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaikustiba) - par piekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- krustoties Kustēties, virzīties vienam pār otru, citam pār citu.
- rotācija Kustība ap kādu punktu vai asi.
- griezties Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- riņķot Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- federālisms Kustība dažās (galvenokārt daudznāciju) zemēs par federatīvu valsts iekārtu.
- piesēdiens Kustība no stāvus stāvokļa sēdus vai tupus stāvoklī.
- panarābisms Kustība par visu arābu valstu savienību.
- turpatpakaļkustība Kustība turp un atpakaļ.
- pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
- solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
- ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
- Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
- Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim krītot uz zemi no neliela augstuma vakuumā.
- virziens Kustības, pārvietošanās, ar pārvietošanos saistītas parādības, darbības, arī skatiena, skatiena līnijas u. tml. vērstība (piemēram, uz kādu debespusi, vietu apvidū, objektu).
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
- siltumnesējs Kustīga, šķidra vai gāzveida vide, kas noder siltuma apmaiņai.
- šarnīrs Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (parasti sīku, priekšmetu) kopums.
- līksms Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem, parasti putniem, arī par to izturēšanos).
- radiovadība Kustīgu un nekustīgu objektu vadīšana ar radiotehniskām metodēm un ierīcēm.
- Skudru pūznis Kustīgu, rosīgu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- Skudru pūznis Kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- svārstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, ķermeņa daļu).
- zvalstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu).
- šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa daļu), arī ko rokā saņemtu. Svārstīt (2).
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu). Kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu.
- izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- cūkkūts Kūts cūku turēšanai.
- Maģiskais kvadrāts Kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti).
- atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē instrumentus, mehānismus.
- meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu. Kvalificēts amatnieks.
- Smadzeņu aizplūšana (arī aizplūde, noplūde) Kvalificētu speciālistu došanās uz citu valsti, apgabalu, uzņēmumu, iestādi u. tml.
- Strādnieku aristokrātija Kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums.
- atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
- solīds Kvalitatīvs, izturīgs. Arī liels, apjomīgs.
- Skaitīšanas vienība Kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
- Skaitīšanas vienība Kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
- Skaitīšanas sistēma Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
- skaitīšana Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- Relatīvistiskā kvantu mehānika Kvantu mehānika, kas pētī tādu mikro daļiņu kustības, kuru kustības ātrums tuvs gaismas ātrumam.
- pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
- nokveldināt Kveldināt un pabeigt kveldināt (gaļas produktus).
- svēpēt Kvēpināt (piemēram, lai dezinficētu, novērstu slimību).
- izkvēpināt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu).
- tuša Kvēpu vai sintētisku organisko pigmentu suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu un antiseptisku vielu piedevu (rasēšanai, zīmēšanai, rakstīšanai).
- majestāte Ķeizara vai karaļa tituls un uzrunas forma. Kronēta persona.
- pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- galli Ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju).
- briti Ķeltu cilts, kas apdzīvoja seno Britāniju.
- īri Ķeltu tauta, Īrijas pamatiedzīvotāji.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- Reta ķemme Ķemme ar zariem, kas atrodas samērā atstatu cits no cita.
- atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ). Atsukāt.
- noķemmēt Ķemmējot noglaust, sakārtot (matus).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- pārķemmēt Ķemmējot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu. Uzsukāt.
- ķemmēties Ķemmēt sev matus. Sukāties.
- pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni. Mācība par šādiem kopšanas paņēmieniem.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- Rotācijas kustība Ķermeņa kustība (griešanās) ap kādu punktu vai asi.
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
- Īpatnējā masa Ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu, īpatnējā siltumietilpība.
- Īpatnējā siltumietilpība Ķermeņa masas vienības siltumietilpība.
- virsma Ķermeņa robežpunktu kopa.
- tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- astēnisks Ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs liels augums, šaurs un garš krūškurvis, vāja muskulatūra.
- Pikniskais tips Ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders.
- skaistumkopšana Ķermeņa, ādas, matu, nagu kopšana, ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus. Arī kosmētika (1).
- saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli. Attiecīgais slimīgais stāvoklis.
- mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
- dzenāties Ķert, tvarstīt citam citu (parasti rotaļājoties). Dzenāt citam citu.
- dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības).
- Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- radioķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī radioaktīvo elementu un radioaktīvo izotopu īpašības.
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
- pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu (par vielām).
- Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru.
- varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu.
- alumīnijs Ķīmiskais elements - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību.
- tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls.
- peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa.
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismas jutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
- transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
- halogēni Ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astatīns.
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- klase Ķīmisko elementu, vielu vai savienojumu grupa ar līdzīgām īpašībām.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
- polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
- hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas.
- ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, - gāze ar raksturīgu smaržu.
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
- zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
- sintēze Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem: komplicētu ķīmisku savienojumu iegūšana no vienkāršākiem savienojumiem.
- lapbire Ķiršu slimība, kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
- pārstādīt Ķirurģiski pārvietot (audus, orgānu) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu). Transplantēt.
- lāpstiņa Ķirurģisks instruments - šaura metāla plātne ar īsu kātu.
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- ieturēt Labi barojot, uzturēt (dzīvnieku).
- Piesiet (savu) sirdi Labi, sātīgi paēst, arī izraisīt sātīguma sajūtu. Arī labi garšot.
- Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
- Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
- izlabot Labojot pilnīgi novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
- izlabot Labojot precizēt, konkretizēt (piemēram, tekstu, izteikumu).
- mēģene Laboratorijas cauruļveida, parasti stikla, trauks ar slēgtu galu.
- izlabot Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci). Salabot.
- pārlāpīt Labot vēlreiz, no jauna (priekšmetu).
- lāpīt Labot, remontēt (salūzušu priekšmetu).
- omulīgs Labs (par pašsajūtu, garastāvokli).
- saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Arī gaišs (6).
- Lineārais paātrinātājs Lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
- salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- Lai būtu kā būdams Lai notiktu kas notikdams.
- Lauka laidars Laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām.
- Lauka laidars Laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām.
- aukstums Laika apstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
- karstums Laika apstākļi, kam raksturīga augsta gaisa temperatūra.
- perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē. Arī saliktā tagadne.
- signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju. Attiecīga zīme vai zīmju kopums.
- diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
- gads Laika posms, kam raksturīgs kas īpašs.
- gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- Laika upe (arī straume, rats) Laika ritums, plūsma.
- Laika rats (arī upe, straume) Laika ritums, plūsma.
- Laika upe (arī straume, rats) Laika ritums, plūsma.
- laikarats Laika ritums, plūsma. Laika rats.
- Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- mēnesis Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada. Šāds laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
- naktsstunda Laika sprīdis (aptuveni stunda) naktī.
- stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi. Mācību stunda.
- Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365, 24 diennaktis).
- Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
- laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
- Laika posms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana. Laikposms.
- Laika posms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana. Laikposms.
- Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365, 26 diennaktis).
- Sideriskais (arī zvaigžņu) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
- Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
- gads Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu. Šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
- saltums Laikapstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
- tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
- siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
- sals Laikapstākļi, kam ir raksturīga zema temperatūra.
- slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus.
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu. Nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- pērkons Laikapstākļi, kam ir raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības.
- sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
- rītā Laikposmā aptuveni ap saules lēktu. Laikposmā aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
- nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana. Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kad (kas) mēdz norisināties, kas ir izdevīgs (kā) norisei.
- Trešais semestris Laikposms (vasaras brīvlaikā), kurā studenti un skolēni organizēti strādā ārpus mācību iestādes sistēmas.
- rīts Laikposms aptuveni ap saules lēktu. Laikposms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu. Laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- tukšatnes Laikposms, kad ir tukšs Mēness.
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
- laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (dabā).
- laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē, tās nozarēs).
- reize Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Arī laiks (2).
- Svētais laiks Laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības. Reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem.
- mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
- pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis). Laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakara reize.
- Vakara reize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakarreize.
- Vasaras laiks Laiks, kad pulksteņa rādītāji pagriezti par vienu stundu uz priekšu.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
- gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
- Garantijas laiks Laiks, kurā ražotājs bez atlīdzības -novērš izstrādājuma defektus vai apmaina izstrādājumu pret citu.
- Garantijas laiks Laiks, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš izstrādājuma defektus vai apmaina izstrādājumu pret citu.
- sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
- Laimes klēpis Laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi.
- Laimes klēpis Laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi.
- laipnība Laipna runa, izturēšanās, rīcība.
- uzmanība Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu).
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
- pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
- dūmot Laist dūmus virsū (bitēm, lai tās nedzeltu).
- laidelēties Laisties (1) šurp turp.
- pikēt Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
- laistīties Laistīt citam citu.
- Laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā. Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
- Laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā. Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
- platdibene Laiva ar platu, plakanu dibenu.
- laizīties Laizīt citam citu.
- izlaizīt Laizot izēst (daudz vai visu). Laizot iztukšot (trauku).
- izlaizīt Laizot iztīrīt (kādu vietu, kādus netīrumus).
- nolaizīt Laizot noēst (virskārtu).
- pārlaisties Laižoties atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem. Laižoties atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - par putniem, kukaiņiem.
- pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielidot (1).
- moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību. Arī epigrāfs (2).
- dārzeņi Lakstaugi, kuru sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
- puķumeldrs Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
- madara Lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
- vilkmēle Lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
- ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
- sprigane Lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju.
- petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un baltiem, sarkaniem, violetiem vai raibiem stobrveida vai piltuvveida ziediem.
- lumsts Laksts (piemēram, kartupeļiem).
- spraustava Lākturis (1).
- lama Lamaistu mūks, garīdznieks.
- lamāties Lamāt (citam citu).
- abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, virza, atstaro gaismas starus.
- priekšlapa Lapa (grāmatā) starp vāku un titullapu.
- blanka Lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina. Veidlapa.
- blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, izziņām).
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
- Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
- Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
- maksts Lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
- Lapas maksts Lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
- kāts Lapas sastāvdaļa, kas savieno lapu ar stumbru. Stumbra atzarojums, uz kura atrodas zieds. Stublājs, tievs stumbrs.
- Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
- salāpīt Lāpot salabot (priekšmetu). Arī saremontēt.
- Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
- liekšķere Lāpsta ar uzliektām malām un īsu rokturi.
- parmēlijas Lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem.
- Vasas mezgli Lapu piestiprinājuma vietas stumbram.
- sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
- sirpjlape Lapu sūnu klases augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveidā galotnes.
- lapkaktuss Lapukaktuss.
- pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- koreferēt Lasīt koreferātu.
- burtot Lasīt pa zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
- referēt Lasīt referātu (1).
- Lasīt priekšā Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
- Lasīt balsī (arī skaļi) Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
- Lasīt skaļi (arī balsī) Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
- Lasīt korektūru Lasīt tipogrāfiska salikuma novilkuma, lai konstatētu un labotu kļūdas.
- Lasīt korektūru Lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
- izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu, vēstuli).
- izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt (tekstu, piemēram, grāmatā, laikrakstā, vēstulē).
- nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu).
- diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
- lasītmāka Lasītprasme. Māka, prasme lasot saprast teksta saturu.
- ielasīties Lasot (grāmatu, žurnālu u. tml.), pamazām iedziļināties.
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- Saukt kopā Lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- lasis Lašu dzimtas zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem.
- pačanga Latīņamerikas tautu deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- čačača Latīņamerikas tautu deja. Sarīkojumu deja, kurā izmantoti šīs dejas elementi.
- latīņamerikāņi Latīņamerikas valstu iedzīvotāji.
- Gotiskie burti Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām.
- fraktūra Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām. Gotiskie burti.
- antīkva Latīņu burtu tips ar noapaļotām kontūrām.
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
- Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
- ačkups Latviešu tautas deja ar noteiktu pāru skaitu.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu.
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- leišmale Latvijas novads gar Lietuvas robežu.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- laukmala Lauka [1] (1) tuvākā apkārtne. Lauka [1] (1) malējā daļa.
- Spēka lauks Lauks, kur katrā punktā uz tur novietotu daļiņu darbojas noteikta lieluma un virziena spēks.
- kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana. Rušināmaugi.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku. Viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju. Mistrā - nozīmīgākais augs.
- kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
- kūtsstāve Lauksaimniecības dzīvnieku ilgstoša turēšana kūtīs (parasti ziemas periodā).
- Laidaru sistēma Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids kūtīs un laidaros, kuros tos ēdina.
- piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi, piena produktu ražošanu.
- dīķsaimniecība Lauksaimniecības papildnozare, kas aptver zivju audzēšanu ūdenskrātuvēs (dīķos), dīķu kopšanu, ūdensputnu audzēšanu.
- ferma Lauksaimniecības privātuzņēmums, privātsaimniecība (kapitālistiskajās valstīs).
- Pārtikas repartīcija Lauksaimniecības produktu sagādes metode, ko padomju vara lietoja kara komunisma laikā.
- graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
- rančo Lauku mājas (Latīņamerikā). Lopkopības ferma (Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
- Rentes māja Lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- Mucas sējums (arī vieta) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- Mucas vieta (arī sējums) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- desetīna Laukuma mērvienība - aptuveni 1,09 hektāri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- kvadrātversts Laukuma mērvienība - aptuveni 1,14 kvadrātkilometru (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- akrs Laukuma mērvienība - aptuveni 4000 kvadrātmetru (angļu mērvienību sistēmā).
- morgs Laukuma mērvienība - aptuveni 5600 kvadrātmetru (Polijā).
- morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā).
- krāsnspriekša Laukums uz grīdas pie krāsns kurtuves durvīm.
- plītspriekša Laukums uz grīdas pie plīts kurtuves durvīm. Laukums, arī telpa plīts tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- krāsnspriekša Laukums, arī telpa krāsns tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu). _imperf._ Lauzt vaļā.
- uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams. Laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
- monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
- priekšlēca Lēca, ko pievieno uzņemšanas objektīvam, lai mainītu attēla mērogu.
- kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes optisko defektu labošanai).
- pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Aunu pieres Ledāju nogludināti cietu iežu izciļņi vai pauguri.
- Auna piere Ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai paugurs.
- Mūžīgais ledus Ledus (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst.
- koblers Ledus dzēriens, ko pagatavo, tieši glāzē sajaucot, piemēram, vīnus, liķierus, augļus ar sasmalcinātu ledu.
- nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu.
- Drošs ledus Ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
- Polārais ledus Ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā.
- Mākslīgais ledus Ledus, kura uzsaldēšanai izmanto mākslīgi radītu temperatūru.
- leikocitoze Leikocītu skaita palielināšanās asinīs.
- leikopēnija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs.
- pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt).
- liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot.
- izliet Lejot iztukšot (parasti trauku).
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
- norāde Leksikogrāfiska atzīme, kas satur vārda (piemēram, gramatisko, stilistisko) raksturojumu.
- pārlēkšot Lēkšiem atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
- pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
- pārkāpt Lēnā gaitā atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārvilkties Lēnā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pievilkties Lēnā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pievilkties Lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
- nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
- pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu: lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
- piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izpeldēt Lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem). Parādīties.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
- azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- sasisties Lesisties (galvā, sejā) - parasti par asinīm, karstumu.
- saldētājlete Lete ar saldēšanas iekārtu.
- takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos).
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- Lībiskais dialekts Lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
- Pļaujošs lidojums Lidaparāta lidojums no 10 līdz 100 metru augstumā.
- Pļaujošs lidojums Lidaparāta lidojums no 10 līdz 100 metru augstumā.
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- Gaisa kauja Lidaparātu bruņota sadursme.
- Gaisa kauja Lidaparātu bruņota sadursme.
- aviokonstruktors Lidaparātu konstruktors.
- aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
- aviorūpnīca Lidaparātu rūpnīca.
- aviorūpniecība Lidaparātu rūpniecība.
- Gaisa uzbrukums Lidaparātu uzbrukums.
- pirātisms Lidaparātu vardarbīga sagrābšana lidojuma laikā.
- triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā.
- pārlidot Lidojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- pārlidot Lidojot atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem. Lidojot atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Uzņemt augstumu Lidojot pacelties noteiktā augstumā.
- pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu vietu) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem. Lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
- trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
- aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
- strupvabole Līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
- sāgopalma Līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
- skudrīte Līdz 3 milimetriem garš skudru dzimtu grupas kukainis.
- pipargurķītis Līdz 6 centimetriem garš marinēts gurķis ar spēcīgi izteiktu piparu garšu.
- plaudis Līdz 60 centimetriem gara karpu dzimtas saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
- Olu pulveris Līdz 9 procentiem mitruma izkaltēts olu saturs.
- Olu pulveris Līdz 9 procentiem mitruma izkaltēts olu saturs.
- (Līdz) ar sauli Līdz ar saules lēktu.
- klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties. Līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
- ēterisks Līdzīgs ēterim (2). Tāds, kas satur ēteri (2). Arī viegli gaistošs.
- Kompozicionālā anafora Līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- Kompozicionālā anafora Līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- starpa Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
- vidus Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
- svelpenis Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence.
- spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
- vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas.
- slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
- Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
- Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
- velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- korespondents Līdzstrādnieks (piemēram, laikrakstā, žurnālā), kas sūta ziņojumus, rakstus.
- kompaunds Līdzstrāvas mašīna ar jauktu ierosmi.
- balansēt Līdzsvarot, saskaņot (piemēram, budžetu, tāmi).
- noliecināt Liecināt un pabeigt liecināt (parasti izmeklēšanā, tiesā). Apliecināt (kādu faktu).
- izliekt Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
- uzliekt Liecot pavērst uz augšu (priekšmetu, tā daļu).
- pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
- pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt, arī novietot (pie kā, kam klāt).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
- aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
- (Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
- (Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
- šķirt Liekt (apmatojuma, apspalvojuma daļas), parasti uz pretējām pusēm. Kārtojot (matus), veidot (celiņu lajos).
- rauties Liekties, vilkties uz iekšu (parasti aiz aukstuma, sāpēm, bada) - par ķermeņa daļām.
- komēdija Liekulīga, maldinoša rīcība, izturēšanās.
- vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā. Mutulis (1).
- kaudze Liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu.
- province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
- piramīda Liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne.
- koncerts Liela apjoma virtuozs, parasti sonātes formas, skaņdarbs dažādam izpildītāju sastāvam (piemēram, vienam vai vairākiem solo instrumentiem ar orķestri vai bez tā, balsij ar orķestri, orķestrim).
- lufars Liela asarveidīgo kārtas zivs (Melnajā jūrā, Azovas jūrā) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni.
- bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss. Telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
- šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
- monopols Liela kapitālistu apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
- sams Liela karpveidīgo kārtas plēsīga zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
- grēda Liela mākoņu gubu rinda. Augstu viļņu virkne.
- masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
- Kontinentālā sala Liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piemēram, Grenlande).
- siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- kroņlukturis Liela, grezna vairākžuburu lustra, arī svečturis.
- kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa.
- pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā).
- vairāk Lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
- smalkmaize Lielāka konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- bars Lielāks (priekšmetu, parādību) kopums.
- pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
- dzirkles Lielas grieznes (piemēram, aitu cirpšanai, dārznieka darbiem).
- imperators Lielas monarhijas valdnieks. Valdnieka tituls. Ķeizars.
- Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- Velsas princis Lielbritānijas troņmantnieks. Lielbritānijas troņmantnieka tituls.
- lapa Lieli lapām klāti zari, kurus liek siena gubai apakšā, lai to pārvietotu (uz šķūni, uz sausāku vietu).
- Augsnes (arī zemes) kluči Lieli, sakaltuši augsnes gabali.
- Zemes (arī augsnes) kluči Lieli, sakaltuši augsnes gabali.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa.
- klēpis Liels (dūmu, dzirksteļu u. tml.) mutulis.
- pulks Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
- pūlis Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) kopums.
- varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
- pulka Liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits.
- straume Liels (priekšmetu) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
- okeanārijs Liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei).
- Jūras lauva Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
- Jūras lauva Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
- krusa Liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.).
- gūzma Liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu).
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
- Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
- sumbrs Liels dobradžu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu.
- buls Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā). Dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss.
- sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
- pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
- lauza Liels nolauztu koku, zaru kopums.
- kamielis Liels pārnadžu kārtas tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem.
- dusmas Liels sašutums. Neapmierinātība.
- orķestris Liels tembrāli un skaitliski līdzsvarots instrumentāls ansamblis, kura dalībnieki spēlē dažādu grupu instrumentus vai vienas cilmes dažāda veida instrumentus.
- ibiss Liels vai vidējs stārķveidīgo kārtas putns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi.
- mednis Liels vistveidīgo kārtas putns ar tumšu apspalvojumu.
- toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu.
- papele Liels, ātraudzīgs vītolu dzimtas koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
- sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
- spruts Liels, masīvs galvkaju klases jūras dzīvnieks, kam ir raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekli, kuriem ir piesūcekņi.
- zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
- pilons Liels, masīvs stabs (parasti ar apaļu šķērsgriezumu), ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
- Pelēkā masa Liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
- Pelēkā masa Liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
- Zivju ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivjērglis.
- zivjērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivju ērglis.
- raupjš Liels, rupjš (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
- kandelabrs Liels, žuburains svečturis ar vairākām svecēm vai svečveida elektriskām spuldzēm.
- Ģeogrāfiskās koordinātas Lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- Fizikālais lielums Lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
- tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
- tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
- Berzes koeficients Lielums, ar kuru kvantitatīvi raksturo berzi.
- Berzes koeficients Lielums, ar kuru kvantitatīvi raksturo berzi.
- vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
- Dotais lielums Lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
- Oksidēšanas pakāpe Lielums, kas norāda kādam atomam atņemto vai pievienoto elektronu skaitu.
- Kondensatora kapacitāte Lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- Kondensatora kapacitāte Lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- ekscentricitāte Lielums, kas raksturo koniskā šķēluma formu.
- valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
- kapacitāte Lielums, kas raksturo vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
- apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
- Dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- Dīgšanas spars (arī ātrums, enerģija) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- skalārs Lielums, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
- parametrs Lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
- pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
- pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna. Lejot pārveidot par ko citu.
- Liet laimes Liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
- kāst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem).
- Mest garu Liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
- Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- metālapstrāde Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana. Metālapstrāde (2).
- Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- atļauties Lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti uz teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
- mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
- Un tamlīdzīgi Lieto uzskaitījuma beigās, lai norādītu, ka ir iespējams vēl kas līdzīgs iepriekš minētajam.
- Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- kā Lieto, jautājot par kādu situāciju, faktu.
- Vai tam! Lieto, lai (kādu) brīdinātu, ka (tam) notiks kas nevēlams.
- tas Lieto, lai (parasti) pastiprinātu, uzsvērtu sekojošo nojēgumu.
- neīsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ārēju līdzību apzīmējamā vārdā nosauktajam.
- īsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ko ļoti raksturīgu.
- klau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- Paklausies!, arī Paklausieties! Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību. Klau.
- laukā Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
- iekšā Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- klāt Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- pāri Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- projām Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- tpr Lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
- Bez šaubām Lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu. Protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
- Bez šaubām Lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu. Protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
- nē Lieto, lai apstiprinātu ar noliegumu izteiktā jautājuma saturu.
- tā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, domu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- ī Lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
- žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- žvīks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- žvaukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- tinkšķ Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
- buku Lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- Buku bē Lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mū Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas) balss skaņas.
- blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
- kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
- krū Lieto, lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
- ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- kikerigā Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- grabu Lieto, lai atdarinātu grabēšanu.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
- švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- čir Lieto, lai atdarinātu griezīgu, ritmisku troksni.
- vit Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- blaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņaku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
- šņiku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko. Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Krauks.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
- bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
- kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
- plink Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņāks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
- krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
- čiks Lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni.
- ņau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- ņurr Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
- čabu Lieto, lai atdarinātu neskaidru sofu troksni.
- čibu Lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni.
- kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- čirks Lieto, lai atdarinātu paīsu griezīgu troksni.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
- paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
- čap Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- čapu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- čipu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- čer Lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas.
- klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas.
- plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
- klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
- klapu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
- pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu.
- ha Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- ho Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot).
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- tfu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- tpu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- krapt Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu).
- vau Lieto, lai atdarinātu suņa riešanu.
- bliukt Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni.
- dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem).
- braku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot.
- briku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- čaku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
- čiku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- tak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- cip Lieto, lai atdarinātu vai raksturotu bērna iešanu.
- kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu vieglu, neskaidru soju troksni.
- bu Lieto, lai atdarinātu zirga bubināšanu.
- bim Lieto, lai atdarinātu zvana skaņas, pulksteņa sitienus.
- murr Lieto, lai atdarinātu, parasti kaķa, murrāšanu.
- tipu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soju troksni.
- tapu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
- tū Lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu.
- vidžu Lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
- šņak Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
- šņik Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
- krā Lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas.
- pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
- hallo Lieto, lai atsauktos (parasti telefona sarunās). Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību.
- nu Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
- ļapata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
- ļipata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
- lielisks Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
- tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1), vienīgi.
- tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1).
- tā Lieto, lai ievadītu iespraudumu, iestarpinājumu.
- tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- palīgā Lieto, lai izteiktu aicinājumu palīdzēt.
- nudien Lieto, lai izteiktu apgalvojumu, apstiprinājumu.
- laime Lieto, lai izteiktu apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- ņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
- paņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
- ā Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.).
- a Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību).
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
- vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu draudus, brīdinājumu.
- Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
- Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
- ak Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu).
- nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kā neesamība, neiespējamība.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- tā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu.
- ī Lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu.
- ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu, apbrīnu.
- Nu un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) (arī mīļo) debestiņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
- Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
- nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu, protestu.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- taisni Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml. Tieši.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst. Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas). Laukā.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- Nu un? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- pfu Lieto, lai izteiktu nepatīkamas jūtas, sajūtas.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- e Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- edz Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- eē Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- eh Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- ek Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- pi Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- he Lieto, lai izteiktu nevērību, izsmieklu, nicinājumu.
- tpu Lieto, lai izteiktu nicinājumu, nepatiku.
- phē Lieto, lai izteiktu nicinājumu, riebumu, nosodījumu
- Kur nu! Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
- Kur nu! Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
- diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
- Ak tu debess, arī augstā debess Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- (Vai) tu re Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Kā (jums) tas patīk Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, uztraukumu, neizpratni.
- arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
- tāpat Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu. Arī [1] (2).
- ir Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu. Pat.
- paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
- To (tik) es saprotu! Lieto, lai izteiktu piekrišanu, arī uzslavu.
- arī Lieto, lai izteiktu pieļāvumu un pievienojumu.
- Lai, arī lai nu, arī lai jau Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- Lai ir, arī lai (jau) būtu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- Lai nu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- ir Lieto, lai izteiktu pievienojumu un pastiprinājumu. Arī.
- arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
- tāpat Lieto, lai izteiktu pievienojumu. Arī [1] (1).
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas). Ārā (5).
- e Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- edz Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- eē Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- eh Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ei Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ek Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ai Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
- tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
- arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- e Lieto, lai izteiktu samierināšanos ar ko.
- ai Lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.
- pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies. Pag.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies. Pa [2].
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
- Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
- Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Labs ir! Lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- Ej nu! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! arī Ej, ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt (kādā telpā, vietā).
- ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
- Manis dēļ (arī pēc) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
- Manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīgā teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem).
- tāpat Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Arī [1] (3).
- ek Lieto, lai izteiktu, parasti ļaunu, prieku.
- lūdzams Lieto, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu.
- hm Lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, šaubas, pieļāvumu.
- kā Lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- kur Lieto, lai izteikumam piešķirtu pastiprinājuma nokrāsu.
- saprasties Lieto, lai kam pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
- cst Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
- tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu.
- ne Lieto, lai noliegtu vārdu vai izteikumu.
- ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- uz Lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi.
- No (kā) puses Lieto, lai norādītu personu vai personu grupu, no kuras ir vērsta darbība.
- No (kā) puses Lieto, lai noradītu radniecības līniju.
- kaut Lieto, lai norādītu uz (kā biežuma, daudzuma) ierobežojumu.
- tā Lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību.
- tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- tiešām Lieto, lai noradītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām, patiesi.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz (kā) pretstatījumu.
- Sakarā ar (ko) Lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
- pateicoties Lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.
- dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulību uzvārdu.
- tik Lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot Lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot Lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- Tāds un tāds Lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- (Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai noradītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- (Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- Ar vienu (arī ar) vārdu sakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, arī šķietamību, nepilnīgumu. It kā.
- kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu. Gandrīz.
- kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā šķietamību, nepilnīgumu.
- kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu. Lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu. Gandrīz.
- vai Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību. Arī gandrīz.
- vēl Lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
- savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
- viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
- tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiesi, patiešām.
- patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiesi.
- taisnība Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Tiesa [2]. Patiesi, patiešām.
- Šajā sakarībā (arī sakarā) Lieto, lai norādītu uz kā sakarību ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- Šajā sakarā (arī sakarībā) Lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- Zeme nes Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
- Zeme nes Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
- Tur un tur Lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
- Tā un tā Lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas.
- Tas pats Lieto, lai norādītu uz ko parastu, zināmu.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
- Tā sauktais, arī tā saucamais Lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu.
- Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
- tāpat Lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem.
- Tas pats Lieto, lai norādītu uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
- Attieksmē pret (ko) Lieto, lai norādītu uz saistību, sakarību.
- proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
- saprotams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām.
- protams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess. Bez šaubām.
- Starp citu Lieto, lai noradītu uz to, kas nav galvenais.
- Attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība ir vērsta.
- Attiecībā uz ko Lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība ir vērsta.
- vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot (2).
- salīdzinot Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu. Salīdzinājumā.
- nost Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
- tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
- Sava veida Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
- praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
- iespējams Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs. Varbūt.
- Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
- Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
- Jo tālāk, jo Lieto, lai norādītu, ka darbības, norises, procesa u.tml. intensitāte pakāpeniski palielinās.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka ir atcerējies, sapratis (ko).
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs. Droši vien, acīmredzot.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
- pietikt Lieto, lai norādītu, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
- zināms Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas. Protams, saprotams.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, personu.
- Attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas notiek katrā nosauktajā laika posmā vai pēc katra nosauktā laika posma.
- vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā. Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- vai Lieto, lai norādītu, ka teikumā vai kādā tā daļā ir izteikts jautājums.
- piemēram Lieto, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums. Lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
- Un tā tālāk Lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
- Par maz Lieto, lai norādītu, ka vajadzīgs vēl kas (bez jau minētā).
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārda, vārdu savienojuma nozīme neatbilst izteikumā ietvertajam saturam.
- patiesi Lieto, lai norādītu, uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām.
- Ej tu! Lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- hopā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
- opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
- āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz. Lūk. Re.
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- še Lieto, lai pamudinātu kādu ko ņemt.
- e Lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto.
- reče Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam "uzmanību.
- e Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- eē Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- ehei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- ei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- ek Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- edz Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību. Redz.
- vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam). Lūk.
- pavei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam (parasti redzamam).
- paskatīties Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam, parasti ievērības cienīgam.
- raug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk (1).
- lūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
- skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
- re Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk (1).
- palūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
- paskat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
- paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Palūk (1).
- raugi Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Raug.
- dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk. Klau.
- ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
- āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
- nu Lieto, lai pamudinātu sarunbiedru runāt, darīt ko.
- mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu - vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
- o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu (noliegumu).
- kā Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
- Kā nu ne Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
- tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
- tas Lieto, lai pastiprinātu ar adjektīvu nosaukto pazīmi.
- Ak vai! Lieto, lai pastiprinātu izsaukumu.
- Ko vēl ne, arī ko tad nu vēl Lieto, lai pastiprinātu izteikuma noliegumu.
- Jau nu, arī (jau) nu gan Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- Kur tad Lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
- reiz Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
- jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- kaut Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu izteikumā vēlējuma nozīmi.
- tad Lieto, lai pastiprinātu jautājuma nozīmi.
- lai Lieto, lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
- gatavs Lieto, lai pastiprinātu lietvārda izteikto nojēgumu. Īsts.
- pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
- ka Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (darbības, norises) intensitāti.
- kas Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti.
- labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
- še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
- savs Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par piederību kam, saistību ar ko.
- Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
- Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
- Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
- nebūt Lieto, lai pastiprinātu noliegumu.
- gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi. Itin.
- jo Lieto, lai pastiprinātu vārda (parasti laika vai veida apstākļa vārda) nozīmi.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu. Kaut [3] (2).
- lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
- kā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
- jel Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
- Ak tā (arī jā, arī nē) Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
- viens Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi. Lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
- Ak tā (arī ak jā, ak nē) Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tad Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Pat. Lai [2] (5).
- tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (2).
- Kur nu (vēl) Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma nozīmi.
- Kur nu (vēl), arī kur tad (vēl) Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- Kur nu vēl, arī kur tad vēl Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- Tā vien Lieto, lai pastiprinātu, parasti verba, nozīmi.
- bravo Lieto, lai paustu atzinību, piekrišanu, sajūsmu.
- o Lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu).
- oho Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes).
- u Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes). Ū (1).
- oh Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes).
- ak Lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to. Lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
- nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- ūja Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
- velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- vilks Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas.
- brālis Lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu).
- nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu. Lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
- uh Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, izbrīnu.
- uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku.
- vellos Lieto, lai paustu, piemēram, dusmas, sašutumu, arī izbrīnu.
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes.
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību. Lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- tad Lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- Diezin vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Nezin vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Diezin (arī diez) vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- Gan nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- Vai nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu.
- pavisam Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu. Maz [2] (3).
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu. Likties [2] (4).
- kaut Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi. Kaut [3] (1).
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
- Vai ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu. Arī.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- Kaut vai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu. Diezin (2).
- nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- maz Lieto, lai piešķirtu vārdam šaubu nokrāsu.
- vai Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam. Lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
- reku Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam redzamam.
- raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- zināt Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
- palūk Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
- Vai nu ne Lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
- Vai nu ne Lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
- nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu, piešķirot izteikuma saturam apstiprinājuma nokrāsu.
- No vienas puses, no otras puses Lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.
- ņagu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- ņegu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- ņigu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- labi Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizs Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
- Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- Tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- hei Lieto, lai sasauktu kādu, lai panāktu, ka kāds ātri reaģē uz ko, lai pievērstu kāda uzmanību.
- uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
- cip Lieto, lai sauktu cāļus, vistas.
- rūk Lieto, lai sauktu cūkas.
- u Lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
- ū Lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
- uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
- tib Lieto, lai sauktu vistas.
- urrā Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko. Lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai. Urā.
- urā Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko. Lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai. Urrā.
- prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
- Patiesību sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- Patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- Taisnību (arī patiesību, arī atklāti) sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- tas Lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams.
- mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
- nu Lieto, lai vājinātu pavēles kategoriskumu.
- tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
- pats Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
- viss Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
- nu Lieto, lai, kādu uzrunājot, pievērstu tā uzmanību runātājam.
- Nu ko Lieto, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
- Ko nu Lieto, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
- spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- Svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu. Pāvesta tituls.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu.
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
- iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
- nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku). Arī īrēt.
- izlietot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai).
- izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai). Izlietot (1).
- izmantot Lietot (piemēram, telpas, priekšmetus).
- īrēt Lietot (priekšmetu, telpu) pret maksu (uz kādu laiku).
- antikvariāts Lietotu grāmatu un periodisku izdevumu veikals.
- antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku lietu pazinējs un tirgotājs.
- utenis Lietotu mantu sīkumtirgus.
- ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
- Darba līdzekļi Lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
- Darba līdzekļi Lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
- nolīt Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm. Arī salīt, izlīt.
- Pilnvarotais lietvedis Lietu pilnvarotais.
- lietus Lietum līstot, tad, kad līst.
- lietusūdens Lietus ūdens.
- atkala Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.
- Lietus gāze Lietusgāze.
- Lietus mērs Lietusmērs.
- Lietus mērs Lietusmērs.
- Lietus mētelis Lietusmētelis.
- Lietus mētelis Lietusmētelis.
- saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
- lietiņš Lietutiņš.
- leiši Lietuvieši (1).
- lietuvji Lietuvieši (1).
- leiši Lietuvieši (2).
- lietuvji Lietuvieši (2).
- lieta Lietvedībā - dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
- piezēģelēt Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt). Līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
- koalīcija Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku. Attiecīga saistība, nosacījumi.
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
- konkordāts Līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- Līksmināt sirdi Līksmināt sevi vai citu.
- punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus.
- spundēt Likt (cietumā).
- pārvietot Likt (cilvēkam) mainīt (atrašanās, uzturēšanās vietu), likt apmesties (citā vietā).
- uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- nozvērināt Likt (kādam) nodot zvērestu.
- piecelt Likt (kādam) piecelties, lai (tas) veiktu kādu darbību.
- zvērināt Likt (kādam) zvērēt. Pieņemt zvērestu.
- slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu. Likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- pievilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Atstāt pēc stundām Likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
- Atstāt pēc stundām Likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
- sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- nometināt Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu. Likt apmesties (kur) uz laiku.
- apstādināt Likt apstāties. Neļaut virzīties tālāk. Panākt, ka apstājas. Apturēt.
- aizvadīt Likt atstāt kādu vietu, - aizraidīt, aizdzīt.
- atņemt Likt atteikties (parasti no bērna), pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- Uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu). Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- guldināt Likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
- guldīt Likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
- Vest (arī saukt) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Saukt (arī vest) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Vest (arī saukt) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Vest (arī saukt) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- nostādīt Likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot).
- griezt Likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā.
- piestādināt Likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- kāpt Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
- pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
- pieturēt Likt uzturēties (piemēram, savā tuvumā).
- tupināt Likt, arī aicināt tupēt (kur, uz kā u. tml.).
- segt Likt, arī valkāt (piemēram, lakatu) uz ķermeņa daļas. Likt, arī valkāt (uz ķermeņa daļas), piemēram, lakatu.
- kārtot Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
- klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
- krustot Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- kraut Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu).
- segt Likt, novietot kādu materiālu, tā kārtu tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļās.
- jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
- jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
- jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- kriminālprocess Likumā noteikta izmeklēšanas orgānu, prokuratūras un tiesas darbību sistēma krimināllietu izmeklēšanā un izlemšanā.
- prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
- kortesi Likumdevēja sapulce, parlaments (Spānijā, arī Portugālē līdz 1911. gadam).
- Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- Kriminālprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- Deputāta imunitāte Likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu.
- Deputāta neaizskaramība Likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu. Deputāta imunitāte.
- kongress Likumdošanas orgāns divpalātu sistēmā (kapitālistiskajās valstīs).
- krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
- noteikums Likums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē, profesijā, arī situācijā.
- Ķīmisko elementu periodiskais likums Likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
- atcelt Likvidēt (ieviestu kārtību).
- galtonija Liliju dzimtas augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem.
- puškīnija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās.
- kordilīne Liliju, dzimtas augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
- Galdnieka līme Līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai.
- Galdnieku līme Līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko lieto koka priekšmetu salīmēšanai.
- Kāpuru līme Līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
- Kāpuru līme Līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
- aukstlīme Līme, ko lieto nekarsētu.
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- pakāpe Līmenis, kas raksturo (kā) attīstību, kvalitāti, kvantitāti.
- spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm.
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
- Smadzeņu šķidrums Limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu.
- smite Līmviela šķēru diegu apstrādei, lai palielinātu to stiprību.
- punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem. Punktēta līnija.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- Vārtu līnija Līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
- izolīnija Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādām kādas parādības vērtībām.
- izobāra Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
- izoterma Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru.
- pamatlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) pamatu.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- Spēka līnijas Līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikvienā punktā norāda virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
- ķept Lipt (par ko mīkstu, lipīgu).
- ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
- dumka Liriska ukraiņu tautas dziesma. Neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
- romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu. Lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
- blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma. Džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- Franču balāde Lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām.
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu).
- poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Šī žanra daiļdarbs.
- balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums Šī žanra daiļdarbs.
- pielīt Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm).
- pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- pielīt Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm).
- pielīt Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā).
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- nolīt Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
- izlīt Līstot šķidrumam, iztukšoties (par trauku).
- nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
- mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml. Līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā.
- pilināt Līt ar retām lāsēm (par lietu).
- smidzināt Līt sīkām lāsēm (par lietu).
- rasināt Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu).
- rasot Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu). Rasināt.
- nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu).
- hronika Literārs darbs, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi.
- radiokompozīcija Literāru darbu, skaņdarbu vai to fragmentu kompozīcija, kas paredzēta pārraidīšanai pa radio.
- Literatūras lasīšana Literatūras mācīšanas forma - atsevišķu literāru darbu vai to fragmentu lasīšana un analīze.
- publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi. Arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
- poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus. Arī literatūras teorija.
- literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūras vēsture.
- Literatūras vēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūrvēsture.
- letonika Literatūras, arhīvu materiālu kopums par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
- literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists. Literatūras vēsturnieks.
- Literatūras vēsturnieks Literatūrvēstures speciālists. Literatūrvēsturnieks.
- kūrija Livonijas valstu un kārtu pārstāvju nogrupējums Livonijas landtāgā.
- atlobīt Lobot atdalīt, noņemt (kā virskārtu). Nolobīt.
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
- esesietis Loceklis hitleriskās Vācijas SS karaspēka sevišķajās vienībās, kas izpildīja soda un terora aktus.
- picikato Lociņinstrumentu spēles paņēmiens - skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu. Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
- brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
- aizlodēt Lodējot izlabot (metāla priekšmetu). Salodēt.
- bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotājām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
- mamilārija Lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem.
- Dialektiskā loģika Loģikas nozare, kas attīstībā, formas un satura pretrunās un vienībā pētī domāšanu, kura spēj izziņā atspoguļot dabas un sabiedrības dialektiku.
- Loģiskais aplis Loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
- Loģiskais aplis Loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
- infiltrāts Lokāls organisma audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu, asins plazmas un limfas uzkrāšanās audos.
- Šūpuļa kārts Lokana kārts, pie kuras piekar šūpuli tā, lai to varētu šūpot.
- manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem, lai, piemēram, sastādītu vilcienus.
- salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- atlocīt Lokot atvērt (ko salocītu, ielocītu).
- izlakt Lokot izēst (barību). Lokot iztukšot (trauku).
- izlocīt Lokot izveidot (ko) līkumotu. Izveidot līkumotu.
- izlocīt Lokot izveidot (priekšmetu).
- palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
- krāls Lokveida apmetne ar mājām visapkārt un dzīvniekiem paredzētu laukumu vidū (Dienvidāfrikā).
- spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve.
- sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve. Spraislis (2).
- raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots raksturs.
- Liela loma Loma, kurai ir nozīmīga vieta dramaturģiska sacerējuma tēlu sistēmā.
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām. Skatuves mākslinieka spējas, kas ļauj spēlēt kāda tipa lomas.
- koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši).
- puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas. Attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
- ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd.
- precipitēts Lopbarības piedeva, arī minerālmēsli, kas satur kalciju un fosforu.
- kautuve Lopkautuve.
- Lopu kautuve Lopkautuve.
- Lopu kautuve Lopkautuve.
- lēdija Lorda vai baroneta sievas tituls. Lorda vai baroneta sieva.
- Laimes aka Loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
- Laimes aka Loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali).
- izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus).
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale.
- ložmetējrati Ložmetējs kopā ar tā balsta iekārtu un transportiekārtu.
- pielūgt Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
- melodrāma Luga, dramatisks uzvedums, kam raksturīgs emociju un situāciju pārspīlējums.
- komēdija Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus. Attiecīgais drāmas žanrs.
- Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- spēle Luga, parasti ar vienkāršu saturu.
- Lūgt roku Lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu). Bildināt (sievieti).
- Lūgt roku Lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu). Bildināt (sievieti).
- lākturītis Lukturītis (2).
- Dienasgaismas spuldze Luminiscentā spuldze, kura izstaro baltu gaismu.
- Dienasgaismas (retāk dienas gaismas) spuldze Luminiscentā spuldze, kura izstaro zilganbaltu gaismu.
- lupatlēveros Lupatu lēveros.
- nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu. Nolobīt.
- atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu). Lupinot atbrīvot (no kā).
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos).
- negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- sarkasms Ļauns, dzēlīgs izsmiekls, kas izriet no naida, sašutuma, nicinājuma.
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- turēt Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis.
- pielaist Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem).
- laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Dot asinis (arī ādu, kaula smadzenes) Ļaut ņemt daļu savu asiņu (ādas, kaula smadzeņu), lai tās izmantotu, piemēram, slimnieku ārstēšanai.
- izguldināt Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
- pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli.
- izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību).
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Sasaldēt kramā Ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
- Sasaldēt kramā Ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
- perināt Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās.
- pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
- atstāt Ļaut, retāk likt, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
- sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi, parasti ilgstoši, siltuma iedarbībai.
- milzīgs Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
- milzu Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
- nosvilt Ļoti apsvilt (liesmās, karstumā).
- kaķisks Ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām).
- piešauties Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu). Ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
- askētisms Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīves veids.
- askēze Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīves veids.
- Pasaules klase Ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija.
- Pasaules klase Ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija.
- Mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- (No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- ledains Ļoti auksts. Stindzinošs (par aukstumu).
- tiks Ļoti blīvs, izturīgs linu vai kokvilnas audums.
- Brūns kā kapars Ļoti brūns, tumši brūns.
- dziļš Ļoti būtisks, nozīmīgs. Tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus. Saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
- Sargāt kā no uguns Ļoti censties atturēt (kādu no kā).
- Sargāt kā no uguns Ļoti censties atturēt (kādu no kā).
- Sargāties kā no uguns Ļoti censties atturēties (no kā).
- Sargāties kā no uguns Ļoti censties atturēties (no kā).
- (No)turēt abām rokām Ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- Turēt abām rokām Ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
- ģimene Ļoti cieši saistītu, draudzīgu cilvēku grupa.
- Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Burta kalpība Ļoti formāla, birokrātiska attieksme. Stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
- spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tekstu).
- stiprs Ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu).
- mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms. Ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence. (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
- mini Ļoti īss (par kleitu, svārkiem, mēteli).
- mirdzināties Ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
- spožs Ļoti izcils, ievērojams (kādā darbības nozarē) - par cilvēku, tā personību, psihes, rakstura, personības īpašībām.
- milzīgs Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs.
- milzu Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs. Milzīgs (7).
- izdegt Ļoti izslāpt, parasti karstumā.
- spiest Ļoti karsēt tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli). Būt ļoti intensīvam tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (par siltumu).
- šaudīkla Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete. Cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
- Pazīt kā savu kabatu Ļoti labi pazīt (parasti vietu, vidi).
- Pazīt kā savu kabatu Ļoti labi pazīt (parasti vietu, vidi).
- prasmīgs Ļoti labs (par darbību, darbības rezultātu).
- koloss Ļoti liela statuja.
- Aklas bailes Ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju.
- krass Ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.). Nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu).
- eikalipts Ļoti liels tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
- bads Ļoti liels vai pilnīgs (ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
- Putnu mēris Ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
- pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
- galēt Ļoti mocīt tā, ka ir tuvu nāvei (parasti par sāpēm, slimību).
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles.) Ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
- sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt. Padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
- pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
- dārgs Ļoti nepieciešams, svarīgs, nozīmīgs konkrētā situācijā.
- Niķu pūznis Ļoti niķīgs, untumains cilvēks.
- sīksts Ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības). Ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- Nomesties ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt. Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- plīvuraudums Ļoti plāns, caurspīdīgs audums ar sīki caurumotu rakstu (piemēram, tills).
- pārbolīt Ļoti plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus tā, ka atsedzas acu baltumi.
- saharoze Ļoti salds ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres. Biešu cukurs. Niedru cukurs.
- pārmērcēt Ļoti saliedēt (kādu) - par lietu.
- bezizeja Ļoti sarežģīta situācija, kurā nav iespējams pozitīvs atrisinājums.
- Bez dvašas (biežāk elpas) Ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
- Bez elpas (retāk dvašas) Ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
- psilofīti Ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
- preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus).
- mikrometrija Ļoti sīku objektu mērīšana.
- verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
- gāziens Ļoti spēcīga lietus gāze.
- skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu). Tāds, kas var nodarīt postu.
- gāzmains Ļoti spēcīgs par lietu.
- nežēlīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
- Ciets (arī sīksts, stiprs) kā krams Ļoti spēcīgs, izturīgs (par cilvēku).
- Sīksts (arī ciets, stiprs) kā krams Ļoti spēcīgs, izturīgs (par cilvēku).
- Stiprs (arī ciets, sīksts) kā krams Ļoti spēcīgs, izturīgs (par cilvēku). Tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs.
- Krama vīrs Ļoti spēcīgs, izturīgs vīrietis.
- bargs Ļoti spēcīgs. Tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
- trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
- ledus Ļoti stiprs (par aukstumu, vēsumu).
- tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
- versme Ļoti stiprs karstums.
- tveicīgs Ļoti stiprs un (parasti) saistīts ar samērā lielu gaisa mitrumu (par siltumu).
- šauties Ļoti strauji celties (no guļus, sēdus, tupus stāvokļa).
- ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā. Tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā. Zibēt.
- paņirbēt Ļoti strauji pakustēties šurp turp.
- atgūties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
- atņemties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
- ugunīgs Ļoti straujš (par personības, rakstura, psihes īpašībām). Ļoti spēcīgs (par jūtām).
- Stulbs (arī dumjš) kā zābaks (arī kā ēzelis) Ļoti stulbs.
- saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
- Melna nakts Ļoti tumša nakts. Vēla nakts.
- melnbrūns Ļoti tumši brūns, gandrīz melns.
- melnpelēks Ļoti tumši pelēks, gandrīz melns.
- pelēkmelns Ļoti tumši pelēks, gandrīz melns.
- melnzaļš Ļoti tumši zaļš, gandrīz melns.
- melnzils Ļoti tumši zils, gandrīz melns.
- necaurredzams Ļoti tumšs (par nakti), ļoti intensīvs (par tumsu).
- melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti). Necaurredzams (par tumsu).
- akls Ļoti tumšs, necaurredzams. Bez gaismas.
- Tumšs kā akā Ļoti tumšs.
- Tumšs kā naktī Ļoti tumšs.
- naktsmelns Ļoti tumšs. Arī pilnīgi melns.
- sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
- degunpriekša Ļoti tuva vieta.
- Kā māsa Ļoti tuva, palīdzīga, atsaucīga (sieviete).
- sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
- Kā brālis Ļoti tuvs, palīdzīgs, atsaucīgs (cilvēks).
- ciešs Ļoti tuvu (kam klāt).
- Gar (pašu) degungalu (arī degunu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).
- Gar (pašu) degunu (arī degungalu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties). Tikko.
- iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
- Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
- Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
- piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa daļu pie ka, kam klāt).
- blakus Ļoti tuvu, tā, ka starpā nav neviena cita. Līdzās.
- Tiešā tuvumā Ļoti tuvu.
- Tiešā tuvumā Ļoti tuvu.
- teju Ļoti tuvu. Tepat.
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
- trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
- kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt (parasti kādu priekšmetu).
- Pasniegt stundas Mācāt (mācību priekšmetu) mācību iestādē. Mācīt kādam privāti (ko).
- heraldika Mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm. Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos.
- Ārstnieciskā kosmētika Mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu.
- instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
- uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu. Uzturzinātne.
- grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- daktiloloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar žestu valodu.
- metrika Mācība par uzsvērto un neuzsvērto elementu vienmērīgu secību.
- teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
- okultisms Mācība, pēc kuras pastāv pārdabiskas parādības un kura izstrādā paņēmienus, kā nodibināt kontaktu ar tām.
- fideisms Mācība, pēc kuras reliģiskā ticība ir pārāka par zinātnisko izziņu, prātu.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- palīgskola Mācību iestāde intelektuāli atpalikušiem bērniem.
- jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības (1) speciālistus.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- Skolotāju institūts Mācību iestāde, kurā iegūst nepabeigtu augstāko pedagoģisko izglītību.
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- diplomands Mācību iestādes beidzējs, kas izstrādā vai izstrādājis diplomdarbu vai diplomprojektu.
- ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
- seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts. Mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
- dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana. Arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
- Atklātā stunda Mācību stunda (skolā), kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
- Atklātā stunda Mācību stunda skolā, kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
- paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu. Priekšzīmīga mācību stunda.
- problēmstunda Mācību stunda, kurā izmanto problēmisko mācību paņēmienus.
- mācībstunda Mācību stunda.
- Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - 45 minūtes.
- Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes.
- pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
- trenažieris Mācību, treniņa ierīce prasmju, iemaņu apgūšanai, uzturēšanai, arī veselības stiprināšanai.
- sports Mācību, treniņu, sacensību un pašdarbības organizēšanas sistēma, kuras mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība, augstu rezultātu sasniegšana sacensībās. Attiecīgo darbību, tehnisko līdzekļu specifisks kopums šādā sistēmā.
- dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības. Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
- Mācīt (kādu) amatā Mācīt (kādam) amatu.
- docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē.
- pasniegt Mācīt (mācību priekšmetu).
- lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- mācītājcienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
- cienīgtēvs Mācītājs, retāk cits turīgs cilvēks (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- Ņemt stundas Mācīties (ko) pie privātskolotāja. Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
- Mācīties amatā Mācīties amatu.
- boksterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu, lasīt pa zilbēm.
- apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
- iemācīt Mācot panākt, ka apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
- ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
- iemācīties Mācoties apgūt (zināšanas), iegūt (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
- magmatisms Magmai raksturīgo īpašību, procesu kopums.
- granīts Magmatiskais dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli.
- Sārmainie ieži Magmatiskie ieži, kas satur daudz kālija un nātrija.
- kimberlīts Magmatisks iezis, kas parasti satur dimantus.
- pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
- savienotājmaģistrāle Maģistrāle (kādu vietu, objektu) savienošanai.
- liegs Maigs (par emocijām). Tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku).
- vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
- blendēt Mainīt (ar blendi) gaismas staru kūļa platumu. Diafragmēt.
- diafragmēt Mainīt (ar diafragmu) gaismas staru kūļa platumu. Blendēt.
- vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības. Veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko).
- šuntēt Mainīt elektriskās strāvas stiprumu ar šuntu.
- Mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
- Mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
- Mainīt graudus pret sēnalām (arī pelavām) Mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
- Mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- Vērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi Mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- pārvietoties Mainīt savu dzīves, uzturēšanās vietu.
- vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Celties un grimt Mainīties (parasti periodiski) augstumā vai skaļumā (par skaņām).
- inverss Mainīts (par parasto vārdu kārtu teikumā).
- atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu).
- pārsvērties Mainot domas, uzskatus, atbalstīt (kādu citu, cita viedokli).
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi).
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
- piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārsvērties Mainoties iegūt citādu, parasti pretēju, saturu (par domām, jūtām).
- pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
- pārmaiņus Mainoties vienam (cilvēkam, cilvēku grupai) ar otru, arī citam ar citu.
- pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu. Arī pārmaiņus.
- pārmīšus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu. Arī pārmaiņus.
- selsins Maiņstrāvas elektriskā mašīna, ar ko nodrošina mehāniski nesaistītu vārpstu vienlaicīgu pagriešanas par vienādu leņķi.
- gailis Mājas vistu tēviņš.
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- mājturībniece Mājturības speciāliste, retāk speciālists.
- tūce Mākonis (parasti lietus mākonis).
- sienavāle Mākonis (siena laikā), kam parasti seko lietus.
- Lietus mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā. Lietusmākoņi.
- Sniega mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- Sniega mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- pēcmaksa Maksa (par ko), kuru (tā) saņēmējs kārto pēc piegādes (parasti pa pastu, dzelzceļu).
- īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
- nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
- muita Maksājums valstij par preču importu, eksportu vai tranzītu.
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma.
- formālisms Mākslā - uz subjektīvo ideālismu pamatota teorija un metode, kas neatzīst mākslas idejisko saturu un par nozīmīgu uzskata vienīgi tās formu.
- kinematogrāfija Māksla fiksēt kustīgus objektus gaismjutīgā filmā un projicēt iegūtos attēlus uz ekrāna.
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piemēram, kinofilmas, lugas) radīšanai.
- kompozīcija Mākslas darbs (parasti skatuves mākslā), kurā apvienoti (daiļdarba, skaņdarba) fragmenti.
- ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas atspoguļo V. I. Ļeņina personību, darbību. V. I. Ļeņina atcerei veltītu kultūras pasākumu cikls.
- tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām. Spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
- ksilogrāfija Mākslas vai poligrāfijas nozare, kurā attēlu (retāk tekstu) iegrebj koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus. Attiecīgā darba tehnika.
- izpildītājmāksla Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu, kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā). Arī popārts.
- manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
- dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
- imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
- linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
- Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus. Šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
- šinjons Mākslīgs matu veidojums, ar ko, veidojot frizūru, papildina dabiskos matus.
- trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
- aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, konkrētu parādību.
- forma Māksliniecisko līdzekļu kopums (mākslas darba satura izteikšanai). Mākslas darba žanrs, variants.
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
- raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
- liriķis Mākslinieks (tēlotājā mākslā), kura darbiem raksturīgs lirisms (3).
- ilustrators Mākslinieks, kas ilustrē (kādu tekstu).
- dizainers Mākslinieks, kas piedalās rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu konstruēšanā.
- racionālists Mākslinieks, kura daiļradei ir raksturīgs racionālisms (4).
- naivists Mākslinieks, kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
- naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms. Naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
- studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
- koncertbrigāde Mākslinieku grupa, kas sniedz, parasti vairākus, koncertus.
- gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
- svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
- uzmala Mala ar izveidotu paaugstinājumu, arī paaugstinājums, kas izveidots kā mala.
- puse Mala, krasts (piemēram, ezeram, upei). Arī malas, krasta tuvākā apkārtne.
- demagoģija Maldināšana ar pieglaimošanas, ar melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
- maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- keramika Māls vai mālu saturoša masa, no kuras darina šos izstrādājumus.
- sīkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar ļoti mazu šķērsgriezumu.
- rupjmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums.
- samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), sasmalcināt. Maļot (iekārtā, ierīcē), iegūt (kādu produktu).
- monomānija Mānija, kam raksturīga domas koncentrēšana uz vienu objektu.
- krāpt Mānīt, maldināt (kādu), lai iegūtu sev materiālu labumu.
- izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
- legatārijs Mantinieks, kam par labu mantojuma atstājējs devis legātu [2].
- grāfs Mantojams aristokrātijas tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- lords Mantojams tituls (Anglijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- markgrāfs Mantojams, parasti vācu aristokrātijas, tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
- aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod. Šādā veidā iegūta manta, priekšmeti.
- tampons Marles, arī varēs gabals, ko ievada brūcē vai organisma dobumā, lai apturētu asiņošanu, uzsūktu izdalījumus.
- marmorlauztuve Marmora lauztuve.
- pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci. Ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
- zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām. Konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- mārciņa Masas mērvienība - aptuveni 0,4 kilogrami (vecajā krievu vai angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 0,5 kilogrami (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- lote Masas mērvienība - aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- unce Masas mērvienība - aptuveni 28,35 grami (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 28,7 grami (Latīņamerikas valstīs).
- kantars Masas mērvienība Tuvo Austrumu zemēs - aptuveni no 45 līdz 320 kilogramiem.
- Īpatnējā siltumietilpība (arī siltumkapacitāte) Masas vienības siltumietilpība.
- Īpatnējā siltumkapacitāte (arī siltumietilpība) Masas vienības siltumkapacitāte.
- puds Masas, svara mērvienība - aptuveni 16,4 kilogrami (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
- birkavs Masas, svara mērvienība - aptuveni 163,81 kilograms (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- kvintāls Masas, svara mērvienība - aptuveni 46 kilogrami.
- tanki Masīvi, izturīgi saišu zābaki.
- kamuflāža Maskēšanas paņēmiens - objektu pārkrāsošana plankumaini.
- mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
- linotips Mašīna (poligrāfijā) burtu salikuma liešanai veselām rindām.
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
- Siltuma mašīna Mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
- frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
- rievsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir rievas un izciļņi.
- zobsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir zobveida rievas un izciļņi. Arī rievsavienojums.
- statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
- traktorbūve Mašīnbūves nozare, kas ietver traktoru, traktoru un kombainu motoru, agregātu, mezglu, detaļu un rezerves daļu ražošanu.
- ķīlis Mašīnelements detaļu, elementu nekustīgai savienošanai.
- ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu
- sajūgs Mašīnu elements vārpstu vai uz tām nostiprinātu detaļu savienošanai.
- ķepa Mašīnu, instrumentu ķepveida elements.
- Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- Analītiskā ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
- Analītiskā ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
- Kopu teorija Matemātikas nozare, kas pēti kopas kā matemātikas objektus.
- Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
- Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
- Teksta uzdevums Matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
- centrs Matemātiskam vai fizikālam ķermenim raksturīgs punkts.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- Teksta uzdevums Matemātisks uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskā valodas tekstā.
- ilgizturība Materiāla maksimālais spriegums, ko materiāls var izturēt neierobežoti ilgi.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
- siltumvadītspēja Materiālās vides spēja nodrošināt siltuma pārnesi.
- trekns Materiāli bagātīgi nodrošināts (par dzīvi). Liels (par peļņu, ienākumiem). Tāds, kurā gūst lielus ienākumus (par darbu, amatu).
- bohēma Materiāli nenodrošināti cilvēki (galvenokārt mākslinieki), kas dzīvo vieglprātīgi, izlaidīgi. Šādiem cilvēkiem raksturīgs dzīves veids.
- vidusslānis Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā.
- vidusšķira Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā. Vidusslānis.
- Vidējie slāņi Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupas.
- Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
- Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
- ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
- vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
- Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
- Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska, vērtība.
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma apmaiņu. Materiāls (kā) sildīšanai.
- paranīts Materiāls, kas satur azbestu un gumiju un ko parasti izmanto starpliku izgatavošanai.
- vadītājmateriāls Materiāls, kas vada, piemēram, elektrību, siltumu.
- kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
- starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- Personiskā (arī personīgā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, atliecas uz kādu personu.
- Personiskā (arī personīgā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, attiecas uz kādu personu.
- Personīgā (arī personiskā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, attiecas uz kādu personu.
- mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums. Manta (2).
- manta Materiālu vērtību kopums. Liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder. Bagātība (1).
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- laiks Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar telpu), kas izpaužas likumsakarīgā koordinācijā, kādā parādības nomaina cita citu.
- lauks Matērijas forma, kas izpaužas fizikālu objektu mijiedarbībā.
- enerģija Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības. Kāda no šīm kustības formām.
- čuprs Matu cekuls.
- šķirtne Matu celiņš.
- mateļļa Matu kopšanas līdzeklis - eļļa, parasti ar augu ekstraktu piedevā.
- briljantīns Matu kopšanas līdzeklis - smaržīga ziede.
- matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
- apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
- furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums. Augonis.
- bize Matu pīne.
- matpīne Matu pīne.
- zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
- frizūra Matu sakārtojums.
- Matu mezgls Matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
- Matu mezgls Matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
- cirta Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota). Sproga.
- sproga Matu šķipsna (vijīga, viļņota). Cirta.
- sānceliņš Matu šķirtne galvas labajā vai kreisajā pusē.
- vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū.
- celiņš Matu šķirtne.
- rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
- breolīns Matu ziede.
- sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
- samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot. Šādā veidā izgatavot (ko).
- Zieda (arī ziedu) nauda Mauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- arieta Maza ārija ar dziesmas raksturu.
- rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķis (1).
- rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
- kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
- ūķis Maza, neērta, parasti tumša, telpa.
- ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa.
- etvija Maza, plāna kārba (tabakas izstrādājumu vai sīku priekšmetu glabāšanai).
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
- pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā (temperētajā skaņu sistēmā aptuveni 1,06).
- konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vaidos.
- berzt Mazgāt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
- frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus). Skūt (bārdu).
- vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā, lai saņemtu, parasti ārstniecisku, peldi.
- rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tītam, vējbakām u. tml.).
- graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus). Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
- rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu). Mazināties (par kā skaitu, daudzumu).
- zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
- valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
- aplīdzināt Mazliet apgriezt (matus).
- pamīļoties Mazliet apmīļot vienam otru, citam citu.
- Pielāpīt paģiras Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, lai mazinātu paģiras.
- apkurtēt Mazliet izkurtēt (visapkārt vai vietumis).
- grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
- apbalēt Mazliet nobalēt. Izbalēt (vispāri vai vietumis).
- pieliekt Mazliet noliekt (priekšmetu).
- aprīvēt Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).
- pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
- pasliet Mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu).
- pastiept Mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- paīsināt Mazliet saīsināt (piemēram, tekstu).
- apsildīties Mazliet sasildīties, atgūt siltumu. Pasildīties.
- apskrambāt Mazliet saskrambāt (visapkārt vai vietumis).
- apskrāpēt Mazliet saskrāpēt (visapkārt vai vietumis).
- apspaidīties Mazliet saspaidīties (visapkārt vai vietumis).
- ietumšs Mazliet tumšs. Patumšs.
- Garām ejot Mazliet un nebūtiski. Starp citu.
- Garām ejot Mazliet un nebūtiski. Starp citu.
- Durvju sprauga (arī šķirba, maliņa) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- Durvju sprauga (arī šķirba) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- Durvju šķirba (arī sprauga) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- iesērēt Mazliet, arī vietumis aizsērēt (2).
- ielauzīt Mazliet, arī vietumis ielauzt
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu).
- iepluinīt Mazliet, arī vietumis ieplēst.
- ieknibināt Mazliet, arī vietumis nodrupināt.
- iesūnot Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu. Ieaugt sūnas.
- ieurbināt Mazliet, arī vietumis paurbināt.
- iebojāt Mazliet, arī vietumis sabojāt.
- iebojāties Mazliet, arī vietumis sabojāties.
- ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
- iebužināt Mazliet, arī vietumis sabužināt.
- iedriskāt Mazliet, arī vietumis sadriskāt.
- iedurstīt Mazliet, arī vietumis sadurstīt.
- iegraizīt Mazliet, arī vietumis sagraizīt.
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru).
- iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
- ieknābāt Mazliet, arī vietumis saknābāt.
- ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
- iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
- ieplaisāt Mazliet, arī vietumis saplaisāt.
- ieplīst Mazliet, arī vietumis saplīst.
- iepūt Mazliet, arī vietumis sapūt.
- ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
- ieskrambāt Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
- iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
- iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
- ietrūdēt Mazliet, arī vietumis satrūdēt.
- ietrunēt Mazliet, arī vietumis satrunēt.
- ietrupēt Mazliet, arī vietumis satrupēt. Ietrunēt.
- ietrusēt Mazliet, arī vietumis satrusēt.
- pairt Mazliet, daļēji izjukt (par matu sakārtojumu). Mazliet, daļēji atrist (par bizēm).
- pakust Mazliet, daļēji izkust (siltuma un spiediena iedarbībā).
- paplest Mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.).
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
- pairt Mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
- pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
- zems Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dziļa satura.
- riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- ceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšām šķērssvītrām.
- paceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšam šķerssvītram. Ceplītis.
- pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts ne raudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
- trausls Mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Fiziski neizturīgs, vārgs.
- ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis. Neglīts, nemājīgs miteklis.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
- linneja Mazs, ziemzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem.
- stobriņtārpi Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma. Šīs dzimtas tārpi.
- sīkslieka Mazsaru tārpu klases dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni.
- samtkāte Mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
- subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe. Akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
- dūrs Mažors (alfabētiskajā burtu notācijā).
- kušete Mēbele (mazāka par dīvānu) gulēšanai vai sēdēšanai ar polsterētu paaugstinājumu vienā galā.
- bufete Mēbele ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai.
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
- kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
- refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
- Sporta medicīna Medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
- ftiziatrija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanu.
- patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori. Ģeogrāfiskā patoloģija.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ātrsta uzraudzībā.
- Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- izmeklēt Medicīniski pārbaudīt (kādu), lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
- Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
- Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
- nitroglicerīns Medikaments - šīs vielas šķīdums, tablete, kas satur šo vielu.
- jonoforēze Medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
- aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
- mēdīties Mēdīt citam citu.
- izmēģināt Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu).
- Relatīvistiskā mehānika Mehānikas nozare, kas ievēro relativitātes teorijas likumus, pētījot kustības ātrumus, kas tuvi gaismas ātrumam.
- aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu līdzsvaru un kustību.
- statika Mehānikas nozare, kurā aplūko spēku iedarbībai pakļautu ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
- konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana.
- vibrostabilitāte Mehāniskas sistēmas vai tās elementu īpašība saglabāt vibroizturību.
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
- skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
- konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums.
- mašīna Mehānisku, hidraulisku, elektrisku elementu sakopojums lietderīgā darba veikšanai, enerģijas pārveidošanai.
- brīvgaita Mehānisma darbība, nedodot derīga darba rezultātu. Tukšgaita.
- slēgs Mehānisms, kas aptur stelles, ja atspole nav ievirzījusies kārbā līdz galam.
- zobmehānisms Mehānisms, kurā kustības pārnesei izmanto zobratu, zobpārvadu.
- Kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
- Kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
- piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
- automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski.
- refleksoloģija Mehānistisks psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedinašana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
- pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- piemeimurot Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārmeistarot Meistarojot pārveidot citādu, par ko citu.
- pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
- sameklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
- uzmeklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
- uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu). Sameklēt (1).
- atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā.
- pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt (visu vietu, telpu, teritoriju).
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos). Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus). Ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, faktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
- taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
- grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos.
- grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos. Runāt ko bezsakarīgu, nenozīmīgu.
- Kulišu papuve Melnā papuve (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
- Piķa (arī darvas, ogļu) melnumā Melnā vai ļoti tumšā krāsā.
- Ogļu melnumā Melnā vai ļoti tumšā krāsā.
- Piķa melnumā Melnā vai ļoti tumšā krāsā.
- tarakāns Melnais prusaks, virtuves prusaks.
- prūsis Melnais vai virtuves prusaks.
- Kulišu papuve Melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
- termogrāfija Melnbalto zīmējumu un teksta pavairošanas veids, kurā izmanto siltumjutīgus matetiālus.
- ilmenīts Melns oksīdu grupas minerāls, kas satur titānu un dzelzi. Titāna rūda.
- zilimelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- zilmelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- loparīts Melns vai pelēki melns minerāls, rūda, kas satur retzemju elementus.
- melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
- magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
- melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
- solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
- songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā. Dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
- melodramatisms Melodrāmai (2) raksturīgs dramatisms.
- izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas. Melojot attaisnoties.
- Meloņu kaktuss Meloņkaktuss.
- pikša Mencveidīgo kārtas zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas.
- Sārmzemju metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī.
- periselēnijs Mēness orbītas vai Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Mēnesim.
- perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemei.
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
- Sarkanā mērce Mērce ar tomātu biezeni.
- miekšķēt Mērcējot darīt mīkstu.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku. Atmiekšķēt.
- nomērcēt Mērcēt un pabeigt mērcēt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- miekšķēt Mērcēt, lai atdalītu nost.
- vēsums Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis.
- Mežu zona Mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
- Mežu zona Mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
- vidusceļš Mērena nostāja, izturēšanās, rīcība bez galējībām, riska.
- degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai. Atsevišķs šī ieža gabals.
- Nulles (arī sākuma, Griničas) meridiāns Meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- Nulles (arī sākuma, Griničas) meridiāns Meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- sākummeridiāns Meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā. Sākuma meridiāns, nulles meridiāns, Griničas meridiāns.
- Sākuma (arī nulles, Griničas) meridiāns Meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā. Sākummeridiāns.
- dimensija Mērījams lielums (piemēram, garums, platums, augstums).
- atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu).
- samērīt Mērījot salīdzināt (vienu ar otru, citu ar citu).
- samērīties Mērījot salīdzināt augua garumu (vienam ar otru, citam ar citu).
- menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai.
- inerce Mērinstrumentu īpašība parādīt mērīšanas rezultātu ar zināmu nokavēšanos.
- radiotelemetrija Mērīšana no attāluma, izmantojot radioviļņus; mērīšanas rezultātu uztveršana pa radio.
- mandrils Mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti.
- makaks Mērkaķu dzimtas ģints, kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki ar attīstītām sēdes tulznām.
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, priekšmetu, iekārtu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.
- koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu. Būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu).
- veselīgs Mērķtiecīgs, labvēlīgi iedarbīgs, rosinošs (piemēram, par uzskatu, domu).
- medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- karāts Mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas.
- krūšaugstums Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai - 1,3 metri no zemes.
- dimensija Mērvienību kombinācija, kas raksturīga kādam lielumam.
- Tiešie mēsli Mēsli, kas satur augam vajadzīgās barības vielas.
- Tiešie mēsli Mēsli, kas satur augam vajadzīgās barības vielas.
- mikromēsli Mēsli, kas satur mikroelementus.
- amonijmēsli Mēslojums, kas satur amonija sāļus.
- mikromēslojums Mēslojums, kas satur mikroelementus.
- bombardēt Mest (uz kādu objektu) aviobumbas. Apšaudīt (kādu objektu) ar raķetēm.
- dakša Metāla darba rīks ar diviem vai vairākiem (parasti paralēliem) zariem (piemēram, siena, salmu uzņemšanai un pacelšanai) un pagaru kātu.
- bandāža Metāla gredzens vai josta, ko uzliek uz mašīnu vai konstrukciju detaļām, lai tās saturētu kopā.
- bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu.
- metālkaltuve Metāla kaltuve.
- galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
- metāllietuve Metāla lietuve.
- veiduļplate Metāla pamatne, uz kā nostiprina veidkasti, veiduļus, ielietņu sistēmas elementus.
- trombons Metāla pūšamais instruments ar «u» veidā izliektu kulisi. Bazūne.
- bazūne Metāla pūšamais instruments ar U veidā izliektu kulisi.
- saksofons Metāla pūšamais mūzikas instruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
- ventilis Metāla pūšamo instrumentu mehānisms, kas regulē skaņas augstumu.
- āķis Metāla stiegra ar asu, atliektu galu (zivju ķeršanai).
- kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
- trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
- Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
- Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
- starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
- reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
- metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus.
- veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas.
- linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai. Šāda veida rotaļu rīks.
- Kosmiskie putekļi Meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- termītmetināšana Metināšana ar termītu [1].
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā), savienot (ko), parasti pilnīgi. Metinot (tehnoloģiskā procesā), izveidot (savienojuma vietu), parasti pilnīgi.
- Radiooglekļa metode Metode materiāla absolūtā vecuma noteikšanai pēc radiooglekļa satura šajā materiālā.
- polārogrāfija Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu dabu un koncentrāciju.
- hologrāfija Metode, ar kuru gaismas viļņu lauku fiksē uz fotoplates, lai iegūtu, piemēram, priekšmeta telpisku attēlu.
- metodisms Metodistu sektas virziens, reliģiskā mācība.
- sistēmanalīze Metodoloģisku līdzekļu kopums, ko izmanto sarežģītu problēmu risināšanas sagatavošanai un pamatošanai.
- šaujampulveris Metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
- aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.). Metot sasniegt zināmu rezultātu.
- trāpīt Metot, virzot ko, piemēram, ar roku, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, ievirzās objektā.
- rentgenogrāfija Metožu kopums, ar kurām informāciju par objektu iegūst, pētījot rentgenstarojuma un objekta mijiedarbību.
- čokuroties Mezgloties (par grodi savērptu dziju, diegu).
- jura Mezozoja otrais periods, kam raksturīga rāpuļu faunas un kailsēkļu plaša izplatība.
- triass Mezozoja pirmais periods, kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un dzīvnieku (piemēram, rāpuļu) virszemes formu attīstība.
- cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzes kvalitāti.
- skrajcirte Meža kopšanas cirte - koku izciršana, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
- mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
- Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
- Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
- aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem.
- Meža tundra Mežatundra.
- Meža tundra Mežatundra.
- svētmežs Mežs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
- purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
- Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- Zaļā zona Mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
- Zaļā zona Mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
- mīcīties Mīdīties (parasti pa slapju, dubļainu vietu).
- atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu.
- tanīns Miecviela, ko satur augi.
- miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
- bēres Mielasts mirušā piemiņai, ko parasti rīko tuvinieki.
- Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
- Skaidras (arī tīras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
- Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
- Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Separāts miers Miera līgums, ko karojošā valsts noslēdz ar otru karojošo valsti atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
- lēnīgs Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
- lēns Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
- apvaldīts Mierīgs, nesteidzīgs (par gaitu, kustībām, žestiem).
- jauks Mierīgs, skaists, arī idillisks (par dabu, vietu dabā).
- kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
- radiomiglājs Miglājs, kam ir raksturīgs spēcīgs radiostarojums.
- nomiglot Miglot, smidzināt un pārstāt miglot, smidzināt (par lietu).
- saite Mijiedarbība (parasti elektriska), kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- atmīt Mijot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš aizmītu).
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju.
- Objektu (arī klasiskās) tautas mīklas Mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- Objektu (arī klasiskās) tautas mīklas Mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par daļiņas pilno enerģiju.
- Kvantu sistēma Mikrodaļiņu sistēma, kuras apraksta pēc kvantu mehānikas likumiem.
- mikrofotogrāfija Mikroskopā palielinātu objektu fotogrāfija.
- Ašķu sēnes Mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni).
- pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas parasti rada kārtu (uz kā).
- ultramikroskops Mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt objektus, kas ir dažu nanometru lielumā un kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
- pūkojums Mīkstu, smalku matiņu kopums (augiem, to daļām).
- pūkojums Mīkstu, smalku matu kopums (cilvēkam).
- pūkojums Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
- mīkstulīgums Mīkstulība.
- mīkstulis Mīkstulīgs cilvēks.
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
- komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
- Valsts noslēpums Militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- bloķēt Militāri izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
- nobloķēt Militāri pilnīgi izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
- cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
- militarizācija Militāru objektu celšana un apbruņojuma izvietošana (kādā teritorijā).
- gigavats Miljards vatu.
- megavats Miljons vatu.
- koļi Miltu ērces. Kodes. Koksngrauži.
- radziņš Miltu izstrādājums, kas pēc formas atgādina nelielu ragu.
- miltumiņš Miltums.
- vaiksti Mīmika, žesti, arī izturēšanas veids, parasti ākstīgs, skaļš.
- sēravots Minerālavots, kura ūdens satur sērūdeņradi.
- Kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- Kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- Kompleksie minerālmēsli (arī mēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- slāpeklis Minerālmēsli, kas satur šo ķīmisko elementu.
- superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
- anhidrīts Minerāls - ūdeni nesaturošs kalcija sulfāts.
- kolumbīts Minerāls, derīgais izraktenis, kas satur tantalu un niobiju.
- tantalīts Minerāls, kas satur tantalu.
- uraninīts Minerāls, kas satur urāna (II) oksīdu un svinu, kalciju un citus ķīmiskos elementus.
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā.
- sērūdens Minerālūdens, kas satur samērā daudz sērūdeņraža.
- Radona ūdeņi Minerālūdeņi, kas satur radona gāzi.
- titulēt Minēt (kāda) titulu (1), uzrunājot (to) vai runājot, rakstot (par to).
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu Riņķa ātrums.
- Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
- molls Minors (alfabētiskajā burtu notācijā).
- pārmīņāties Mīņājoties pārnest sava ķermeņa masu (no vienas kājas uz otru). Mīņājoties pārvietoties (uz citu vietu).
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu). Nosmidzināt.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
- novietne Mītne (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) turēšanai.
- naktsmītne Mītne, kur pārnakšņo. Vieta, kur apmetas, lai pārnakšņotu.
- dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- sautēt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- mitrumizturīgums Mitrumizturība.
- mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
- teogonija Mītu kopums par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
- Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
- Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
- minimode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Mini mode.
- Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
- Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
- Midi mode Mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
- Midi mode Mode, kurai raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- sirreālisms Modernisma mākslas virziens (radies 20. gadsimta 20. gados Francijā), kas balstās uz freidismu, intuitīvismu, simbolismu.
- supremātisms Modernisma novirziens tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs vienkāršāko ģeometrisko formu izmantojums.
- postmodernisms Modernisma turpinājums (imperiālisma laikmetā). Pēcmodernisms.
- pēcmodernisms Modernisma turpinājums (imperiālisma laikmetā). Postmodernisms.
- Sirdsapziņas pārmetumi Mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
- Sirdsapziņas pārmetumi Mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
- šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā, Persijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- šahs Monarha tituls (dažās Austrumu zemēs, piemēram, liānā). Persona, kam ir šāds tituls.
- padišahs Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs. Persona, kam ir šāds tituls.
- karalis Monarhs (dažas feodālas un buržuāziskās valstīs). Šī monarha tituls.
- cars Monarhs (pirmsrevolūcijas Krievijā, Bulgārijā līdz 1946. gadam). Šī monarha tituls.
- sultāns Monarhs dažās musulmaņu zemēs. Šī monarha tituls.
- žetons Monētai līdzīgs, parasti metāla, veidojums, kas aizstāj monētu.
- numismāts Monētu, medaļu kolekcionārs.
- koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
- restrikcija Monopolu realizēta ražošanas, pārdošanas un eksporta ierobežošana, lai mākslīgi paaugstinātu preču cenas un gūtu lielāku peļņu.
- pils Monumentāla reprezentatīva rakstura, parasti grezna, celtne.
- freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma. Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
- medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
- epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- Kauna dēļ (arī pēc) Morāles normu, arī morālu jūtu dēļ (piemēram, ko darīt).
- triāls Motociklistu sacensības šķēršļotā trasē.
- karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids. Mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
- motorstunda Motora darbināšanas ilguma mērvienība (stundās).
- mototransports Motorizētu viengrambas transportlīdzekļu (motociklu, mopēdu u. tml.) transports.
- rotormotors Motors, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā ar rotora darbību.
- virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
- turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
- spondiloze Mugurkaula deģeneratīva slimība, kam ir raksturīga skriemeļu deformācija.
- rāpuļi Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni. Šīs klases dzīvnieki.
- nabobs Muhamedāņu augstmaņu tituls (Indijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara. Šī valdnieka tituls.
- aizsargmuita Muita, ko uzliek importprecēm (kapitālisma apstākļos), lai veicinātu ražošanas attīstību iekšzemē.
- šļahta Muižniecība (Polijā, Čehijā, Lietuvā).
- lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- baronets Muižnieku tituls Anglijā. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- nejēdzība Muļķīga, arī aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
- ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi.
- Septītās dienas adventisti Mūsdienu adventisma galvenā virziena pārstāvji, kam raksturīga sestdienas svinēšana.
- senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- musturots Musturains.
- imams Musulmaņu augstākā valdnieka tituls. Valdnieks, kam ir šāds tituls.
- islams Musulmaņu reliģija, Muhameda mācība, kas radās Rietumarābijā 7. gadsimtā.
- marabuts Musulmaņu svētais. Musulmaņu mūks vientuļnieks.
- mutuālists Mutuālisma (2) piekritējs.
- virulis Mutulis, virpulis.
- ievelties Mutuļiem ieplūst (kur iekšā) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties (parasti par tvaiku, gaisu, sniegu).
- izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārmutuļot Mutuļojot pārplūst (pāri kam, pār ko) - parasti par verdošu šķidrumu.
- uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
- virt Mutuļot, mutuļojot plūst augšup (piemēram, par liesmām, dūmiem, tvaikiem).
- viruļot Mutuļot, virpuļot.
- teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
- pārrunas Mutvārdu aģitācijā un propagandā - samērā īss stāstījums par kādu aktuālu jautājumu.
- politpārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politiskā pārruna.
- Politiskā pārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politpārruna.
- politinformācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana: attiecīgā nodarbība: politiskā informācija.
- Politiskā informācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana. Attiecīgā nodarbība. Politinformācija.
- hromatisks Mūz. Saistīts ar hromatismu, tam raksturīgs.
- Muzeja kolekcija Muzeja eksponātu, depozītu kopums.
- Botāniskais muzejs Muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.).
- kamermuzicēšana Muzicēšana, kam raksturīgs kamerstils. Kamermūzikas skaņdarbu atskaņošana.
- Sadzīves mūzika Mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs.
- fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību.
- Kora dziedāšana Muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
- melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem. Šāda žanra darbs, izrāde.
- koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba iestudējums koncerta veidā.
- mūzikls Muzikāls skatuves darbs, kurā izmantoti operetes, baleta, operas un estrādes mākslas elementi.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība. Šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
- intonācija Mūzikas instrumenta katra toņa skanējuma precizitāte (augstumā, tembrā, spēkā).
- Strinkšķināmie stīgu instrumenti Mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna).
- koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- Nošu raksts Mūzikas skaņu augstuma un ilguma pierakstīšanas sistēma.
- Nošu raksts Mūzikas skaņu augstuma un ilguma pierakstīšanas sistēma.
- dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija.
- koncertants Mūziķis, kas sniedz koncertu, koncertē.
- altists Mūziķis, kas spēlē altu.
- fagotists Mūziķis, kas spēlē fagotu.
- flautists Mūziķis, kas spēlē flautu.
- instrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas instrumentu.
- pūtējs Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu. Pūšamā mūzikas instrumenta spēlētājs.
- stīdzinieks Mūziķis, kas spēlē stīgu instrumentu.
- tubists Mūziķis, kas spēlē tubu.
- Mūža (arī dzīves) rats Mūža ritums, dzīves gaita.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
- korķozols Mūžzaļš koks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
- mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
- sekvoja Mūžzaļš liels vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā) ar izcili dekoratīvu un izturīgu koksni.
- vistene Mūžzaļš puskrūms ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
- mahagonijs Mūžzaļš tropu koks ar cietu, blīvu, smagu koksni.
- miltene Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni.
- sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē.
- atpakaļnāciens Nāciens uz iepriekšējo vietu.
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
- Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
- Vēršu cīņas Nacionāla spāņu tautas izrāde, kurā cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- nacionālšovinisms Nacionālisma izpausmes forma - reakcionāra citu tautu apspiešanas politika (piemēram, hitleriskajā Vācijā, Dienvidāfrikas Republikā).
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
- pārnākt Nākot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- rītdiena Nākotne (parasti samērā tuva).
- rīts Nākotne (parasti samērā tuva).
- tomāts Nakteņu dzimtas augs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un, parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem.
- tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
- kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē.
- Ārstnieciskā narkoze Narkoze, kuras uzdevums ir izslēgt sāpju sajūtu no slimnieka apziņas.
- Ķirurģiskā narkoze Narkoze, kuras uzdevums ir pasargāt no sāpju sajūtu uztveršanas operējamo cilvēku un radīt viņa nekustīgumu, muskulatūras atslābumu.
- ēteris Narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
- nastnesis Nastu nesējs dzīvnieks.
- Diferenciālā zemes rente Naturālā vai naudas formā izteikts (lauksaimniecības arteļa) papildu tīrais ienākums, ko iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk novietotiem zemes gabaliem vai arī, produktīvāk izmantojot zemi.
- reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju. Racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
- pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
- kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
- Zieda (arī ziedu) nauda Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- revalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura palielināšana naudas vienībā vai valūtas kursa paaugstināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- devalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura samazināšana naudas vienībā vai valūtas kursa pazemināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- pabalsts Naudas līdzekļi, kurus (kādam) izsniedz, lai materiāli palīdzētu.
- bimetālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir divi metāli (zelts un sudrabs).
- monometālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir viens metāls (zelts vai sudrabs).
- uzturnauda Naudas summa, ko dod, maksā (kādam) par uzturu.
- Bada nāve Nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
- Bada nāve Nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
- nogaršot Ne daudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu.
- Palikt pusceļā Ne tikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam.
- neaizmirstele Neaizmirstule.
- tukšs Neaizņemts, brīvs (piemēram, par sēdekli, guļvietu).
- dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos). Neapņemts sijas vai spāres gals.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- aizlaist Neaizturot, neaizkavējot, pasīvi izturoties, pieļaut, ka aiziet. _imperf._ Laist prom.
- esplanāde Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu.
- kails Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
- nemiers Neapmierinātība (ar ko nevēlamu, parasti ar smagiem, grūtiem dzīves, darba apstākļiem, valsts iekārtu).
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- brīvs Neatkarīgs, patstāvīgs (par tautu, valsti).
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipt.
- pastāvēt Neatlaidīgi nemainīt savas domas, uzskatus.
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.). Nelikt kādam mieru.
- norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
- Palikt gultā (arī uz gultas sar.) Neatstāt guļasvietu. Ievērot gultas režīmu.
- atteikties Neatzīt par savu, noliegt. Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko). Atsacīties.
- klusēt Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli).
- pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē).
- krist Nebūt stingri iestiprinātam un neturēties iekšā, atdalīties, slīdēt ārā.
- Nerādīties (ne) acīs Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
- Acis nerādīt, arī (ne) acu nerādīt Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
- Nerādīties (ne) acīs Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
- trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu.
- iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
- kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
- nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
- izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- tumīgs Necaurredzams (par tumsu).
- guaša Necaurspīdīga, blāva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
- ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
- apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu).
- mazs Necils (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs. Tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
- garšot Nedaudz baudīt (ēdienu, dzērienu), lai novērtētu (tā) garšu.
- puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- ceturtdiena Nedēļas ceturtā diena (skaitot no pirmdienas).
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- kautrība Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta. Arī biklums.
- puspietupiens Nedziļš pietupiens.
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
- žultsbeka Neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
- nekaunība Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums.
- vājība Negatīva, nevēlama personības, psihes, rakstura īpašība.
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- vaina Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- izķēmot Negatīvi izmainīt (dabisko formu, izskatu). Izkropļot (2).
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- nesmukums Neglītums.
- rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu). Tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to daļām).
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
- Atmaskot sevi Negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus).
- negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums. Āzijas pigmeji.
- Āzijas pigmeji Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums. Šo etnisko grupu piederīgie. Negritosi.
- neģēlība Neģēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem, citu uzskatu nerespektēšana.
- aizmirst Neiedomāties, neapzināties, nepaturēt prātā (piemēram, pienākumu, pasākumu). Atstāt novārtā. Neievērot.
- Palikt ar garu degunu Neiegūt cerēto, palikt tukšā.
- Palikt ar garu degunu Neiegūt cerēto, palikt tukšā.
- Palikt ar garu degunu Neiegūt cerēto, palikt tukšā.
- neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās.
- strups Neiejūtīgs, nevērīgs, neuzmanīgs (piemēram, par izturēšanos, rīcību).
- nabadzīgs Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
- nabags Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
- izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
- mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
- Spļaut virsū (arī uz ko) Neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
- nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
- aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
- pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- uzliesmot Neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni).
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā). Neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko), parasti, uzturoties kur.
- pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
- paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- patupēt Neilgu laiku tupēt.
- pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pavalkāt Neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu). Neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati). Neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā). Pagrozīties (2).
- pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
- pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko), lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
- padiktēt Neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu).
- pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- padzesēt Neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu).
- padzesināt Neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu).
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli). Neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
- pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
- palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu). Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā).
- papilināt Neilgu laiku, mazliet līt (par lietu).
- palocīt Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.). Pasvaidīt.
- pamiegt Neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus).
- paņirbināt Neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.).
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
- Paklakšķināt ar mēli (arī mēli) Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- paraksturot Neilgu laiku, mazliet raksturot.
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu).
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.). Mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
- pastumdīt Neilgu laiku, mazliet stumdīt.
- pastumdīties Neilgu laiku, mazliet stumdīties.
tu citās vārdnīcās:
MLVV