ielavīties
ielavīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Paslepus ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIelavīties svešā mājā.
- Ielavīties svešā mājā.
- Ielavīties pa durvīm.
- Vīri sakustējās, palūkojās apkārt, kā pārbaudot, vai bez viņiem šķūnī nav ielavījies vēl kāds, un stājās katrs pie sava [siena] panta.
- Nikiņš ieskrēja iekšā un ielavījās savā gultiņā.
- Kaķis ielavījās priekšiņā Jēkabam pa priekšu..
- pārn. Istabā nemanot ielavījusies dziļa krēsla.
1.1.Iekļūt ar viltu (kādā kolektīvā, pasākumā).
Piemēri..kolhoznieki atklāj kaitnieku grupu, kas ielavījusies kolhozā, lai grautu un ārdītu tā darbu.
- ..kolhoznieki atklāj kaitnieku grupu, kas ielavījusies kolhozā, lai grautu un ārdītu tā darbu.
Avoti: 3. sējums