burtot
burtot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Lasīt pa zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
Piemēri..[meitenīte] burtoja: «K-a - ka... ķ-i-s - ķis. ..»
- ..[meitenīte] burtoja: «K-a - ka... ķ-i-s - ķis. ..»
2.Lēni, ar grūtībām lasīt.
PiemēriArī Pakalns tikko bija saņēmis apkārtrakstu un, uzlicis brilles, patlaban to burtoja.
- Arī Pakalns tikko bija saņēmis apkārtrakstu un, uzlicis brilles, patlaban to burtoja.
- ..Klāra noliecās pēc izirušās čības un ilgi pētīja zīmogu, kas jau sāka izdzist. «Ar-te-lis...» viņa skaļi burtoja..
- Viņš paņēma recepti un burtoja ārsta neskaidro parakstu.
Avoti: 2. sējums