izmirkt
izmirkt -mirkstu, -mirksti, -mirkst, pag. -mirku; intrans.
1.Kļūt viscaur slapjam (parasti par apģērbu, apaviem).
PiemēriKurpes un zeķes izmirkušas.
1.1.Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) — par cilvēku.
PiemēriVējš, iegriezies vakaros, dzina acīs slapju sniegu. Strēlnieki izmirka..
Stabili vārdu savienojumiIzmircis kā žurka.
1.2.Par dzīvniekiem.
PiemēriSuns izmircis lietū.
1.3.Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
Piemēri..ceļš no ilgstošā lietus izmircis, un dubļi šļakst zem kājām.
1.4.Mitrumā pietūkt (piemēram, par ādu).
Piemēri..uz bālganās, ūdenī izmirkušās ādas redzēja.. brūci..
2.parasti 3. pers. Piesūcoties ar šķidrumu, kļūt viscaur mīkstam.
PiemēriCepumi salijuši un izmirkuši.
2.1.Piesūcoties ar šķidrumu, iegūt vēlamās īpašības.
PiemēriMaize pienā labi izmirkuši.
2.2.Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest, kļūt smagam.
Piemēri..kājas kļuvušas smagas kā ūdenī izmirkušas siekstas..
Avoti: 3. sējums