atsūtīt
atsūtīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību). imperf. Sūtīt Šurp.
PiemēriLasīt draugu atsūtītās vēstules.
- Lasīt draugu atsūtītās vēstules.
- No tālienes atsūtīta dāvana.
- Mežmaliene atsūtījusi ciema kukuli un likusi teikt, lai Jancis aizejot ciemā.
1.1.Likt, lai nodod (piemēram, ziņas, vēstis, sveicienus).
PiemēriMātei [dēls] bija atrakstījis jau vairākas vēstules, bet viņu [meiteni] nebija pieminējis ne ar vārdu. Pat sveicienus nebija atsūtījis.
- Mātei [dēls] bija atrakstījis jau vairākas vēstules, bet viņu [meiteni] nebija pieminējis ne ar vārdu. Pat sveicienus nebija atsūtījis.
1.2.Likt, lai ierodas (kur, pie kā u. tml.).
PiemēriKalējs Liepiņš no Vīkuļiem bij atsūtījis dēlu apvaicāties, kad tad īsti vedīšot [ratus]..
- Kalējs Liepiņš no Vīkuļiem bij atsūtījis dēlu apvaicāties, kad tad īsti vedīšot [ratus]..
- Padomju valdība [Kirgīzijā] uzbūvēja slimnīcas,.. atsūtīja desmitiem ārstu.
- «..mani uz šejieni atsūtīja ar komjaunatnes ceļazīmi.»
Avoti: 1. sējums