Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ierievis
ierievis -vja, v.; tehn.
1.Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu.
PiemēriĶīļveida ierievis.
2.Izcilnis, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa rievā.
PiemēriRievēveli lieto dēļu sarievošanai, vienā dēļa malā izēvelējot rievu, bet otrā - ierievi.
Avoti: 3. sējums